Koncerts jau bija sācies, kad cauri kuplajam apmeklētāju pulkam uzmanīgi virzījās jauna, skaista sieviete un suns. Man notrīsēja sirds – šķita, gan jau kāds neiecietīgi aizrādīs, ka koncertā ar suni ierasties nedrīkst. Taču cilvēki bija mūzikas un vispārējās noskaņas saviļņoti. Meitene ar suni piegāja pie paziņu pulciņa. Suns nosēdās līdzās staltam vīrietim, uzlika galvu viņam uz kājām un mierīgi nosēdēja trīs stundas, kamēr krāšņajā, ozolu ieskautajā dabas katedrālē skanēja koncerts.
Pēc pasākuma iepazinos ar šarpeja šķirnes suņa Martas saimniekiem kuldīdzniekiem Matīsu Upleju un viņa draudzeni Sabīni Ābeli, un norunājām septembra pašā sākumā satikties Rīgā.
Cietais rieksts
Augusta Sukuta savulaik dibinātās kafejnīcas Andalūzijas suns plašajā terasē viesmīlis smaidīdams uzreiz atnesa Martai trauku ar ūdeni. Tikšanos speciāli norunājām šajā kafejnīcā, jo tā draudzīga suņiem, un esmu novērojusi, ka brīvdienās cilvēki te labprāt ierodas ar saviem četrkājainajiem mīluļiem.
Matīss torīt bija atgriezies no dežūras. Jau desmit gadu viņš ir ugunsdzēsējs Kuldīgā, arī uzņēmējs. Martai tika ļauts apstaigāt teritoriju, jo suns ir paklausīgs, arī uz ielas viņa bez pavadas rātni ejot saimniekam blakus.
Krēmkrāsas šarpeja šķirnes pārstāve ir Matīsa pirmais suns. Jaunais vīrietis stāsta, ka reiz paziņai bijuši divi šīs šķirnes suņi. Viņam tie ļoti patikuši. Pēc Martas bijis jābrauc uz Bauskas pusi: "Tur kādās mājās divām kucēm bija sadzimuši kucēni. Mani pieveda pie šķūņa, un no turienes sīkie bira kā no pārpilnības raga. Biju domājis ņemt puiku, bet Marta tajā barā bija vissīkākā un pati pienāca pie manis."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 11. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!