Baterijas neizdeg
Paspīdinot lukturīti, saskatu Hugo un Rūdi saldā miegā guļam viesistabā aiz bufetes. Pretēji iedomātajam šie bija tikai aptuveni grāmatas lielumā. Zookultūru speciālists, bioloģijas doktors un Latgales zoodārza vadītājs Mihails Pupiņš, kuram bruņurupuči ir īpašs pētījumu objekts, uzzinot par Daces Riekstiņas ilgdzīvotājiem, sajūsmā izsaucās: "Malace saimniece, otru tādu gadījumu nezinu! Parasti nebrīvē nonākušajiem sauszemes bruņurupučiem "baterijas izdeg" diezgan ātri."
Dace Riekstiņa atceras: "Manā bērnībā daudziem bija bruņurupuči, bet tie kaut kā pazuda – viens nokrita no balkona un, nāvīgi ievainots, gāja bojā, cits aizmuka. Bija arī kāds traģisks gadījums, kad dzīvnieciņš aizmiga ziemas miegā, bet cilvēki domāja, ka tas nomiris, un šo apraka. Mūsējie dzīvi joprojām. Man ar māsu bija pienākums rūpēties par Rūdi un Hugo. Viņi gan nav no smukākajiem, ar viņiem nevar pakomunicēt, uz vārdu tie neatsaucas. Kad bruņurupuči izstiepj kaklu, viņi kļūst līdzīgi čūskām, tāpēc man bērnībā no viņiem bija nedaudz bail."
Dace rupučus atšķir pēc izskata – Hugo ir ar zaļganākām bruņām, Rūdim tās dzeltenīgākas. Dace domā, ka smagāki par kilogramu tie nav. "Pašas bijām mazas, un bruņurupuči bija mazi, uz delnas uzliekami. Izauga nemanot." Tiesa, agrāk Rūdis bijis dūšīgāks, tagad viss ir otrādi. Hugo ir enerģiskāks, viņš vairāk ēd un pāraudzis sugas brāli. Daces dzīvesbiedrs igaunis Aivo "novājējušo" Rūdi baro no rokas, jo domā, ka viņam varbūt grūti paņemt barību no zemes.
Briesmonis salātos
Līdz šim darba gaitās sastaptie bruņurupuči parasti dzīvoja terārijos. Hugo un Rūdis visu mūžu bijuši nosacīti brīvi. "Viņi piemērojušies apstākļiem, jo pie mums nav viņiem pierasto +28 grādu, toties abi var pārvietoties pa visu dzīvokli. Gadījies naktī tumsā kādu paspert ar kāju, bet nekas briesmīgs tas nebija."
Ziemā rupuči paši izvēlas vietu gulēšanai, bet ne uz ilgu laiku. Dažreiz pēc nedēļas kāds gausi pārvietojas uz citu vietu, citreiz uz Ziemassvētkiem abi pamostas, bet ir miegaini. Tad viens guļ, bet otrs pamaina dislokācijas vietu. Bruņurupuči zina, kur virtuvē atrodas viņu bļoda. Delikāts jautājums – kā ar tualetes būšanām? Dace priecājas, ka abi ilgdzīvotāji savas darīšanas izdara vienā vietā. Tas nenotiek katru dienu, un kakas vai čuras nav apgrūtinoši savākt. Smakas arī nekādas.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 30. novembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!