Vīru palīdzēja izvēlēties kaķis
Teju pusgadsimta garumā Marija ir kaķiniece, bet Kalnmalās labi jūtas arī taksītis Koļa. "Man kaķi vienmēr patikuši, allaž kāds murrātājs bija mājās. Rūpējos arī par tiem, kas uz ielas – gāju barot, meklēju bezpajumtes kaķiem mājas, pārskaitīju naudu patversmēm. Tolaik man mājās bija patversmes kaķis Rižiks. Nikni šņācot, viņš izdzenāja visus manus pielūdzējus, taču Jāni kaķis atzina jau pirmajā dienā. Tagad, pēc mūsu 22 gadu ilgās kopdzīves, jāsecina, ka runcis nebija kļūdījies. Ja ne Jānis, man varbūt nebūtu bijusi audzētava."
Sākums? Guļot slimības gultā, Marija sapnī redzēja pelēku kaķi, kas spilgti zaļām acīm cieši raudzījās viņā. Atradusi līdzīga kaķa bildi internetā, sieviete saprata, ka redzētais ir krievu zilās šķirnes pārstāvis. Marijai patīk šo kaķu elegance, zaļās acis un ne pārāk garais pelēkzilais apspalvojums. Nostāsti liecina, ka līdzīgus zilus kaķus turējuši vikingi. Tā pamatota šķirnes parādīšanās Krievijas ziemeļu krastā, iespējams, Arhangeļskā. Vairāki šādi kaķi dzīvojuši augstmaņu un ķeizarienes Katrīnas II galmā. Tolaik uzskatīts, ka zilie kaķi saistīti ar neredzamo pasauli un sargā no ļaunajiem gariem, ārstē slimības. Par to Marijai savs sakāmais: "Es ilgi krāju naudu savam pirmajam šķirnes kaķim. Jānis negribēja veidot audzētavu, bet tagad viņa atbalsts, sapratne un palīdzība ir bezgala nozīmīga. Es vairs neriskēju braukt ar mašīnu, tāpēc Jānis ved kaķus uz izstādēm, pie vetārsta, saved kaķu barību, ar dēlu Valdi veic smagos vīriešu darbus. Kad pirms septiņpadsmit gadiem sākās slimība, ātrā palīdzība brauca pie manis vai katru dienu. Dakteri prognozēja, ka staigāšu vēl kādus piecus sešus gadus, tad ratiņkrēsls. Kaite nav izzudusi, bet joprojām esmu uz savām kājām, darbojos, zinu, kā dēļ dzīvoju."
Nav mēbele, jāsamīļo
Fotogrāfs Jānis Vecbrālis uz redakciju atsūta Happy Song kaķu bildes. Taisnību sakot, man viņi kā pēc vienas šnites taisīti. Marija smej: "Paskaties, katram kaķim savs acu intensitātes zaļums. Standartā intensitāte var būt no salātzaļa līdz tumšās ozollapas krāsai vai jūras zilganzaļajam. Atšķirībā no padruknajiem britu īsspalvainajiem kaķiem šie ir graciozi, ar garākām kājām un astēm, viņiem ir lielas, augstas ausis un uz priekšu pastiepts purniņš."
Audzētāja īpaši uzsver, ka krievu zilie ir telepāti, viņi lasa domas un jūt saimnieka auru. Šiem kaķiem ir augsts IQ, viņi ļoti pieķeras saimniekam, ir uzticīgi, neapvainojas, ja tiek sarāti par izdarītu nedarbu, nečurā pa stūriem, ir ļoti inteliģenti. Svarīgi, ka minkām blakus vajag vēl kādu kaķi, jo viņi necieš vientulību. Sabiedrotie tiek meklēti pēc raksturu saderības. Marija novērojusi, ka zilos kaķus visbiežāk izvēlas inteliģences pārstāvji, kas novērtē kaķu neuzkrītošo skaistumu – mūziķi, mākslinieki, mediķi, pasniedzēji, literāti. "Ja cilvēks nevar turēt suni, krievu zilais ir laba izvēle. Kaķi neizlaiž nagus, viegli apgūst dažādas gudrības. Taču kaķis nav mēbele, viņi necieš vientulību, viņi jāsamīļo, ar viņiem jāsarunājas. Nejuzdamies mīlēti, viņi var sākt slimot. Vairāki mūsu kaķi tagad dzīvo pie bērniem ar īpašām vajadzībām, kaķis var būt gādīga aukle. Viņam var iemācīt, ko vajag un ko nedrīkst darīt. Kaķis jūt slimību un briesmas. Reiz viens mans kaķis savā mājā naktī sāka grūst saimnieku laukā no gultas. Izrādījās, ka saimnieka tēvam sākusies insulta lēkme. Mana draudzene Irēna iegādājās no manis divus kaķēnus Danti un Nelliju. Kad viņas mamma Marija pēc vīra nāves palika viena, Irēna viņai atdeva runčuku Danti. Mīlulis jūt, kad saimniecei uzkāpj spiediens, un sāk skaļi ņaudēt. Tad Marija zina, ka ir jāmēra spiediens un jādzer tablete, bet Dante apguļas blakus saimniecei un gaida, kad spiediens normalizēsies. Runcis pārstāj vaktēt, kad jūt, ka Marija atkal jūtas labi.Manam dēlam bija alerģija, bet tagad, astoņpadsmit gadu vecumā, tā pazudusi. Tas gan ir brīnums, uz ko nav jāpaļaujas."
Dārgs vaļasprieks
Marija uzsver, ka audzētavas izveidošana prasījusi laiku un pūles: "Ilgi un pacietīgi gāju visam cauri, lai audzētava būtu tāda, kāda tā ir tagad, lai tās vārds izskanētu pasaulē. Kursi, izstādes, zināšanas, ciltsdarbs, materiālie līdzekļi. Uzturu kontaktus ar savu kaķu īpašniekiem gan Latvijā, gan Spānijā, Anglijā, Čehijā, Amerikā, Ķīnā u. c. Konsultēju, dodu padomus. Esmu vetārsts bez diploma, bet ar milzīgu pieredzi. Zinu, kad jāceļ trauksme, bet kad palīdzēs tabletīte. Caureja, parastais vīruss, ausu kaites, smagas dzemdības, nieru slimības – viss ir bijis. Kaķi man ir kā bērni, jo trīs pašas bērni jau izauguši. Kaķi ir mans dzīves stils. Pašreiz ciltsdarba turpināšanai man ir seši runči, piecas mammītes barotājas un pāris kaķeņu gaidībās. Saproti, ka uz ilgu laiku es nekur no mājām nevaru attālināties. Dzīves ritms ir pakārtots kaķiem."
Marija stāsta, ka metienā parasti dzimst no viena līdz desmit kaķēniem. Biežāk trīs līdz pieci. Audzētavā kaķenes dzemdē trīs četrus gadus, tad viņas tiek sterilizētas un tām sameklē labas ģimenes. Gribētāju netrūkst. Vārdus kaķēniem Valteri bieži meklē portālos draugu grupās. Viena metiena kaķēniem vārdi sākas ar vienu burtu. Marija atceras skaistākos vārdus – Jumis, Jūlija, Centa, Vera, Sofija, Asja, Ustiņa, Kvants, Evans, Ursa, Džapiņš, Oreo.
Marija atklāj, ka jaundzimušie kaķēni jāsargā no citām kaķenēm, jo tās mēdz cita citai bērnus nočiept. "Kaķēnus atdodu 16–17 nedēļu vecumā. Kad veiktas ģenētiskās analīzes, selekcijas darbam audzētavās pēc pusgada atdodu vislabākos kaķēnus. Tad izdodamos nesterilizē, bet pārējos, kas mājas mīluļa lomai, sterilizē vai kastrē, lai nebūtu nejaušu neapdomību."
Nekad neatteiks palīdzēt
Pirms diviem mēnešiem Kalnmalu dārzā pieklīda divi runči. "Abus noķērām, kastrējām, parādīju viņus vetārstam, kurš secināja, ka šie aptuveni trīsarpus gadu veci. Tika izdarīts viss – mikročips, potes, arī pret trakumsērgu, jo mums apkārt vazājas lapsas. Viens no abiem runčiem, vārdā Bosiks, ir īpaši mīļš un gudrs. Viņu gan dzenā takšelis Koļa, jo atceras runci no āra laikiem. Tāpēc Bosikam atvēlēts tikai priekšnams, koridors, virtuve, bērnu istaba. Rudi baltajam runcim patīk izrādīties fotosesijās. Bosiks apzinās, ka ir skaists. Drīz viņam meklēšu labu ģimeni."
Kalnmalās nedaudz jūtu kaķu smaku. Vai tas Valteriem netraucē? "Kaķu smaka varbūt ir tikai pirmajā stāvā, bet nav traki. Valdis gan savu jaku tur otrajā stāvā. Taču mums ir plašas telpas, bet nepatīkamo smaku likvidēšanai lietā liekam brīnišķīgu līdzekli Sanera, kas ļoti palīdz un vienmēr ir mūsmājās."