Circenītis aizkrāsnē
Laiks maina visu. Tas attiecas arī uz mājas circeni. Agrāk teju vai katrā lauku mājas siltākajā vietā aizkrāsnē dzirdēja circeņus čirkstam, bet tagad tie stipri gājuši mazumā. Mans sarunu biedrs Latvijas Dabas muzeja speciālists entomologs Uģis Piterāns stāsta, ka mājas circeņu – taisnspārņu kārtas kukaiņu – skaits Latvijā ir mazinājies, tie kļuvuši teju par retumu, kaut Sarkanajā grāmatā pie mums – pretēji Vācijai, Austrijai un dažai labai citai Eiropas valstij – tie vēl nav iekļuvuši. Iespējams, pēdējos gados to tomēr ir pat vairāk. Mājas circeņi novēroti, piemēram, Rīgā, Krāslavā, Saldū. Turklāt 2002. gadā Latvijas Entomoloģijas biedrība circenim piešķīra Gada kukaiņa titulu. "Mājas circenis ir sinantropa suga, tātad dzīvo kopā ar cilvēkiem. Ja cilvēks zina, kas jāklausās, siltos augusta un septembra vakaros tos var dzirdēt. Citā laikā gan nekādi, jo sisināšana ir circeņu tēviņu kāzu dziesma. Mātītei parādoties tuvumā, tēviņš to aptausta ar ūsām un sāk savu mīlas serenādi, rīvējot spārnus gar vēderu. Dziesma skan naktīs, jo circeņi ir nakts dzīvnieki. Taču radītā skaņa izklausās jauka, jo nav ne uzmācīga, ne skaļa. Circenis čirkst tādām kā īsām frāzēm. Pussekundi čirkst, tad apklust un atkal sāk. Skaņa dzirdam aptuveni desmit, bet stiprā vēja šalkoņā tikai kādu piecu metru attālumā. Čirkstina tikai nobriedušie īpatņi. Circeņa mūžs ilgst tikai gadu."
Entomologs atceras interesantu epizodi: "Vācijā biju kādā spa, tur pirtī fonā skanēja ierakstīta circeņa relaksējošā dziesmiņa. Atlaidies, guli un klausies. Tiešām nomierinoši."
Vides sanitārs
Circeņu skaita mazināšanos Piterāns skaidro ar to, ka tukšojas vai sabrūk senās lauku mājas, bet citās uzlabojas dzīves apstākļi un nekādu aizkrāšņu tur nav. Seškājainās "mājas svētības", tāpat kā daudzi cilvēki, pamazām pārceļas uz pilsētām. Uģis Piterāns skaidro situāciju: "Tas ir mīts, ka circenis dzīvo tikai aizkrāsnē. Šiem kukaiņiem ir spārni, tāpēc tie spēj pārlidot nelielus attālumus. Siltā laikā vasarās radībiņas sēž pagalmos pie mājām. Aizkrāsnē kukaiņi mīlēja uzturēties, jo pēc dabas ir siltummīļi. Mūsu klimatiskajos apstākļos circeņi ir labi iedzīvojušies. Aukstākās ziemās tie var izmirt, bet pēc tam atkal savairojas. Vēsā laikā un ziemās čirkstinātāji pārceļas uz pagrabiem vai citām siltākām telpām. Esmu tos redzējis Iļģuciemā koka dobumā. Jau labu laiku circeņi par dzīvei piemērotu atzinuši Getliņu atkritumu poligonu, kur to ir gana daudz. Circeņi poligonā dzīvo cauru gadu, jo, atkritumiem sadaloties, rodas siltums, ko kukaiņi prot novērtēt."
Ko circenītis ēd? Visu to pašu, ko cilvēks, – nobirušas maizes drupačas, kādu gaļiņu, uzkož putraimu graudiņus, miltus, augļu un ogu atliekas, arī beigtus kukaiņus un mušas. Tātad circeņi savā ziņā darbojas kā vides sanitāri.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 18. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!