Kad ierodamies ciemos pie Kristīnas Jermakas Jelgavā, aiz durvju sliekšņa nekas neliecina, ka šajā mājā mīt suns. Dzirdama vien šīs ģimenes pirmā kustonīša – papagaiļa Grišas – vīterošana. Izrādās, Leo ir tikko modies no miega. Trīs mēnešus vecais zeltainā retrīvera kucēns virtuvē tik aizrautīgi grauž suņu kārumiņu, ka, lai gan acīmredzami gribētu sasveicināties ar ciemiņiem, tomēr no garduma atrauties nespēj. Toties, kad našķis ir notiesāts, saņemam Leo uzmanību par visiem divsimt procentiem. Suns Kristīnai bijis arī biznesa idejas katalizators.
Solidaritātē ar papagaili
Ģimenē, kur aug trīs ļoti aktīvi bērni – Dominiks (8 gadi), Katrīna (6 gadi) un Teodors (3 gadi) –, nu jau brangais kucēns piešķir vēl kolorītāku gaisotni. Šķiet, šajā mājā vismierīgākais ir "jauneklis Griša", kā viņu dēvē Dominiks. Iegādāts zooveikalā pirms gada kā "pirmais solītis pretī lielākam mājdzīvniekam". Sākumā bijis bikls, baidījies pat no saimnieces pastiepta pirkstiņa. Tagad kļuvis drošāks un tiek jau izlaists no būra. Lidoņa mīļākā vieta ir uz aizkaru stangas virtuvē, kur melodiski izloka balstiņu, paknābā tapetes. Drīz vien saimniecei nākas pārtraukt Leo izdarības, tas kādā no istabām asina zobus pret tapetēm. Kristīna smej: "Abi ar papagaili ir solidāri. Viens skrubina no augšas, otrs grauž no apakšas. Tāpēc mēs pagaidām remontu netaisām."
Vēl pēc mirkļa Dominiks no citas istabas sauc palīgā: "Leo ēd puķes!" Nākas nolikt augstākā plauktā podu ar krāšņajām acālijām. Ir jāuzmana viss, kas atstāts uz grīdas vai sunim sasniedzamā augstumā. Lamināta grīda te noklāta ar mīksto segumu, lai kucēnam neslīd kājas. Uz grīdas izklāti arī mitrumu uzsūcošie paladziņi – vēl jau Leo mācās paciesties, lai dabiskās vajadzības kārtotu tikai ārā. Bet sekmīgi mācās – ārā no dzīvokļa tiek vests trīs, četras reizes un, kad iztur līdz nākamajai pastaigai, tiek apbalvots ar gardumu. Šo esot ātri uzķēris.
Drīz vien no koridora tiek aizstiepta fotogrāfa Aivara kurpe... Miera šai mājā nav ne brīdi! "Zeltainais retrīvers mums bija sapņu suns. Kad pieņēmām lēmumu par kucēna iegādi, sākām pētīt šķirni un sapratām, ka retrīveri ir visai dažādi, arī pēc rakstura atšķiras. Gribējām, lai sunim ir labi ar mums un mums – ar suni," stāsta Kristīna.
Ģimenē ar trim bērniem svarīgi, lai suns spēj izturēt šādu uzmanību, ne visu šķirņu pārstāvji to var. "Mums ir labi draugi, suņu pazinēji, caur viņiem interesējāmies par kucēnu. Izrādās, tas tā nav – sagribējām suni, tūliņ nopirksim. Protams, kad pieņēmām lēmumu, suni gribējās ātrāk, domājām pat no ārzemēm vest. Bet uzzinājām, ka vienā no Latvijas audzētavām Sidus Aureum būs kucēni. Ļoti laba, atbildīga LKF audzētava, kurā kucēnu vecākiem tiek veiktas visas nepieciešamās pārbaudes, pat tādi testi, kas nav obligāti. Divas nedēļas gaidījām, kamēr kucēni piedzims! Tad divus mēnešus, kamēr tie izaugs, līdz varēs nonākt pie jauniem saimniekiem. Tā gaidīšana bija kā grūtniecība," smej Kristīna.
Par maz ar trim bērniem?
Gribējuši tieši puiku, bet kurš tieši no deviņu kucēnu metiena būs viņiem, izvēli uzticējuši audzētājai. "Audzētāja pati piemeklēja kucēnu pēc rakstura. Mums bija vajadzīgs aktīvs, drošs, dauzīties mīlošs. Draugi jau smej: jums par maz ar trim bērniem? Bet kļuvis pat mazliet vieglāk. Ko tur gaidīt, atlikt – sak, kad uzcelsim māju, kad nokārtosies tas vai cits. Nav vērts," uzskata Kristīna.
Ģimenes plāns ir izaudzināt kārtīgu, paklausīgu suni. "Jau sadarbojamies ar kinoloģi, viņa bija ciemos – pamācīt, kā sunim uzvesties. Pagaidām daudz kas no tā vēl nesanāk, bet progress ir. Šo to Leo jau māk. Gribētos pamēģināt arī izstādēs startēt, varbūt pat paklausības eksāmenus nokārtot. Tas ir interesanti! Mēs ar vīru smejamies – ja ar bērniem grūti panākt paklausību un labu audzināšanu, varbūt ar suni tas izdosies."
Saimniece nodemonstrē,ko vēl māca Leo ārpus klasiskajām komandām "sēdēt", "gulēt", "iet blakus". Leo ir laimīgs suns, viņam mājās ir ne mazāk rotaļlietu kā Jermaku trim bērniem. Ir speciāls paliktnītis, uz kura kucēns, ar gardumu aicināts, uzliek priekšējās ķepiņas un nostājas cēlā pozā. Vēlāk būs jāiemācās šādā pozā iet uz riņķi. Kam tas? "Suns mācās pildīt komandas, attīsta smadzenes, koncentrējas, lai saprastu, ko saimniece grib. Tīrs smadzeņu treniņš," paskaidro saimniece. Izrādās, arī bērnus Leo uztver kā mantiņas. Mazākais "dabū" visvairāk. Tad Teodors brēc un vecāki skrien Leo celt nost no bērna. Bet apbižots te netiek neviens. Mamma savām atvasēm tā arī teikusi: rēķinieties, viss, ko atstāsiet izmētātu uz grīdas, var nonākt Leo rīcībā. Tas tagad palīdzot ieviest mājās zināmu kārtību.
Daudz vietas fantāzijai
Ar Leo ir aizsācies arī Kristīnas Jermakas biznesa plāns – pirms diviem mēnešiem viņa nodibinājusi uzņēmumu BloomPaws. "Dekrēta atvaļinājuma laikā ar Dominiku abi ar vīru sapratām, ka gribam daudz bērnu, bet tad tāds klasisks darbs man nederētu. Sāku mājās šūt dažādas lietas bērniem – sedziņas, lacītes, mantiņas. Prasmes man ir, tagad pašai ir sava darbnīca, kurā strādā četras manas šuvējas," stāsta Kristīna. "Kad gaidījām Leo, kucēnam sāku gatavot pūriņu, gluži kā bēbītim. Sāku meklēt kaklasiksniņas, bet neko skaistu veikalos neatradu. Ja šuju bērniem, tagad, kad ģimenē ienācis suns, kā tad neko nešūšu sunim?!" Kristīna pamēģinājusi vienu kaklasiksnu, otru, šo to procesā koriģējusi, līdz nonākusi līdz tādam rezultātam, ko var piedāvāt arī tirgū. Uzņēmējai jau ir bijuši zināmi dažādu dizaina apdruku audumu un aksesuāru detaļu piegādātāji, atlicis tikai iedarbināt ražošanas procesu. Jāpiebilst, ka audums ir no kokvilnas, siksnas ir mazgājamas, bet uz sprādzes var pasūt iegravēt suņa vārdu un saimnieka tālruņa numuru.
Ar produkciju uzņēmēja iepazīstina vietnē Facebook, tirgojas interneta platformā, pasūtītāju netrūkst – siksnas un pavadas jau aizceļojušas arī uz ASV, Eiropu. Plāni ar to nav noslēgušies. "Te ir ļoti daudz vietas fantāzijai. Tāda sajūta, ka suņu saimnieki šajā ziņā ir "izsalkuši" pēc skaistām, mīļām lietām," viņa saka. "Nākamais – izstrādāsim iemauktiņus suņiem. Būs ļoti skaisti, ar rakstainu dizainu. Taču ir vajadzīgs laiks, lai izveidotu labu produktu un to arī pārbaudītu lietošanas procesā, notestētu dažādu izmēru suņiem. Deficīta un specifiska lieta ir kombinezoni, te arī vajag šūšanas prasmes, lai atrastu tādus fasonus, kuros kādiem pieciem dažādu izmēru suņiem ir ērti. Vēl gribam uztaisīt bantes kā taureņus – tās suņu meitenēm. Un lacītes – lakatiņus ar izšūtu suņa vārdu."
Ar savu biznesa ideju Kristīna Jermaka piedalījusies LIAA konkursā par atbalstu jaunajiem uzņēmumiem, tiesa, nav vinnējusi, tomēr atzīst – tas bijis gods startēt starp tik daudziem spēcīgiem konkurentiem. "Konkurss bija kā pamudinājums, papildu motivācija sakārtot lietas, izveidot dizaina kaklasiksnu kolekciju, prezentāciju par sevi. Ir zaudējumi, no kuriem mēs iegūstam." Kristīnai tā bijusi iespēja apjaust savus spēkus un atzīt, ka ir konkurētspējīga, iegūt pārliecību.
Bet Leo tikmēr gulšņā pa piepūšamo pufu, tā arī viņam ir mīļa guļvieta, kurā var "ergonomiski" izstaipīties. "Man ir ļoti svarīgi, lai suns būtu audzināts, jo tas ir dramatiski un bezatbildīgi – turēt lielu suni, kurš neklausa. Tas ir grūti. Tad nav jābrīnās, ka saimnieks kļūst īgns par suni, kašķīgs. Bet, lai tā nenotiktu, sākumā ir jāiegulda daudz darba," teic Kristīna. To, cik daudz darba ir jāiegulda pieaugušajiem, lai uz dīvāna fotosesijai rātni sasēdinātu trīs hiperaktīvus bērnus un kucēnu, mēs pamanījām.