Vienai būtu grūti
Daina mani pārsteidz, rādot ielaminētu manu 2000. gada rakstu laikraksta Diena pielikumā SestDiena par viņas dvīņumāsu Guntu, kas tolaik viesojās Latvijā. Cita starpā Gunta ievedusi operās virs skatuves dziesmu tekstu tulkojumus klausītāju valodā. To viņa iesāka Kanādas operā, tagad tas tiek darīts Latvijā un visā pasaulē.
Gunta joprojām dzīvo Kanādā, bet Daina 1992. gadā ieradās Latvijā. Aiz muguras viņai palika bērnība un jaunība Toronto, svētdienas skolas un dziedāšana koros, mācības latviešu ģimnāzijā Minsterē, dzīvošana latviešu centrā Abrene Francijā. Rietumāfrikas valstī Sjerraleonē Daina jauniešiem mācīja mašīnrakstīšanu un grāmatvedību, sekoja desmit gadu ilgs darbs Kanādas televīzijas izglītojošā programmā, divas reizes viņa stažējās Francijā, tad "iepazinu un iemīlēju Eiropu, un draugi nemaz nebrīnījās, kad 39 gadu vecumā pārcēlos uz dzīvi Latvijā. Nekur citur nekad vairs negribētu dzīvot. Šeit beidzot esmu mājās."
Daina pārliecināta – viņa pasaulē nākusi laimes krekliņā. "Man pagāja laiciņš, līdz es te atradu savu vietu. Strādāju Jūrmalas Alternatīvajā skolā un Rīgas Starptautiskajā skolā, kur pasniedzu angļu valodu. Latvijā dzīvo mani radi. Mūsu dzimta ir draudzīga, cits citam vienmēr palīdzam. Atsavinātās tēva mājas vietā Slokā mums atdeva šo māju Bulduros. 1995. gadā es apprecējos ar Andri. Viņš ir pasniedzējs Sporta akadēmijā, profesors. Andris ir mans lielais pluss. Ja es būtu viena, ne visu varētu uzreiz saprast savā jaunajā dzīvē Latvijā. Andris man daudz ko ir skaidrojis. Mums ir meita Krista Emīlija, viņai ir divdesmit četri gadi, un viņa dzīvo Kanādā, kur šogad beidza studijas."
Daina pateicīga Dievam par visu, kas viņai dots, un savā saules pielietajā dārzā rāda par godu mammai Austrai Lilijai stādītās lilijas, lekni aug rododendri, melleņu un smiltsērkšķu krūmi, Dainas mīļie garšaugi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 5. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!