Viņa Nekurienē dzīvo jau otro gadu. Istabā krāsnī sprakst malkas pagales. Sirdsmājiņa dārzā. Zanda Briķe saka: "Te ir Dieva dots nostūris ar lielu pievienoto vērtību – klusumu un mieru, daba nav samaitāta, vasarās tuvumā apmetas jūras ērglis, dzirdu ūpi, ciemos nāk stirnas un aļņi ar saviem teļiem, lapsas, manīti arī lūši."
Necieš ucipuci
Zandas stāsti rada pārliecību, ka esam sastapuši gaišas dvēseles un stipru fizisko spēju cilvēku. Viņa sadarbojas ar biedrību Dzīvnieku SOS, bet darbu praktiskā puse tomēr paliek uz konkrētā glābēja pleciem.
Siltajā istabā mūs sveicina ruds un bezgala komunikabls runcis, vārdā Semīrs. Ja tikai mēs saprastu, droši vien intervija notiktu tieši ar viņu – runcis glaužas un visu laiku murrīgi murrā. Zanda smej: "Man ir četri kaķi, trusis Grēta un suns Cēzars pagalmā. Cēzars pieklīda ap pagājušajiem Ziemassvētkiem. Mijkrēslī ārā žāvu veļu, skatos – ap stūri nāk tāds kā milzīgs vilks. Nesapratu – ēdīs mani tūlīt vai vēlāk. Līdz tam viņš te klaiņojis apkārt, nevienam nevajadzīgs. Izrādījās mierīgs, lēns, labestīgs, viņam kādi desmit gadi."
Trusene ir Grēta Ronja for der Reksa, jo rekša šķirnes. "Līdz viņai man bija trusis, kad viņš nomira, palika siens, pakaiši, būris. Mest ārā? Tā nu Grēta ir mana dzimšanas dienas dāvana."
Citā istabā uz mums tramīgi raugās rudi balta kaķene Eira. Zanda: "Kad vēl dzīvoju Ogresgalā, paņēmu pagaidu mājās kaķēnus. Tagad jau divarpus gadu vecā Eira bija viena no viņiem. Kaķene izkūst no manis, es esmu drīzāk viņas, nevis viņa – mana."
Turpat blakus groziņā guļ melns runcis ar milzīgām zaļām acīm, vārdā Pantera. Viņam ir deviņi gadi, paņemts no ielas Rīgā, kur Zanda mācījās. "Viņš uz ielas kliedza nelabā balsī – gribu mājās! Pantera ir runcis ar savu viedokli. Pašlaik viņš ir uz diētas, jo piemeties aizkuņģa dziedzera iekaisums, bet būs labi."
Būrī savā mājiņā guļ Zandas sāpju bērns melnā kaķene Reja. Viņai ir četri gadi, un tieši viņas dēļ esam ieradušies Nekurienē.
Reja pirms trim gadiem ar diviem saviem kaķēniem bija nonākusi pagaidu mājās. Brīnums – pilnīgi melnai kaķenei divi pilnīgi balti kaķēni Danaja un Hēbe! "Kaķēnus atdevām labiem cilvēkiem, bet Reja palika pie manis, jo viņa nav mīlīga, necieš nekādus ucipuci. Atdot tādu kādam nebūtu labi. Pie manis gan nāk gultā mīlināties. Atbraucām šeit, un Reja baudīja kaķa brīvību – šiverējās pa āru, bija aktīva un laimīga. 2018. gada novembrī viņa neatgriezās no pastaigas. Saucu, meklēju – nav! Nodomāju – lapsa vai jenotsuns nolaupījis. Zaudēju cerības, bet sestajā dienā ieraudzīju Reju zem atzveltnes krēsla, kas nolikts izmešanai. Viņa slēpās, bija kā bez dzīvības."
Tālākais Zandas atmiņā ritēja kā filmas kadri. Viņa saprata, ka Reja stipri savainota, iepakoja kaķeni konteinerā un ar avārijas ugunīm traucās uz Rīgu uz Beinerta klīniku. Dakteris nofotografēja abas pakaļkājas (Zanda rāda šokējošo foto). Kājas karājās ādā, kauli bija sašķaidīti šķembās. Zanda vēl cerēja uz brīnumu, bet tas nenotika. Jau bija sākusies nekroze (šūnu, orgāna daļas vai orgāna atmiršana dzīvā organismā – med.). Rejai amputēja abas kājas, palika stumbenīši.
Draugi un paziņas teica – midzini! "Taču, kad atbraucām mājās, Reja pēc narkozes vēl knapi kustināja galvu, bet jau ēda. Tātad – dzīvos!"
Rēķins par operāciju bija ap 400 eiro. Pirmo reizi Zanda portālā Facebook lūdza palīdzību, un cilvēki atsaucās, bet ko tālāk? Kaķis ar divām kājām laukos dzīvot nevar. Ratiņi laukos nederēs, te sliekšņi, pakāpieni, dažādi šķēršļi. Kāda ir alternatīva?
Ar nesalaužamu dzīvotgribu
Zanda stāvēja uz šauras robežas – turpināt cīnīties vai izbeigt Rejas ciešanas? Taču sieviete ir dzīves rūdīta, neprot padoties. Viņa devās uz veterināro klīniku Dzīvnieku veselības centrs Rīgā: "Paldies Dievam, ka sastapu dakterus Aigaru Briņķi un Gustu Indānu. Dakteris Gusts toreiz pēdējo gadu mācījās LLU. Viņš uz Rejas gadījuma pamata izstrādāja diplomdarbu par iespējām protezēt kaķi, kas līdz tam Latvijā nekad nebija darīts. Dakteris konsultējās ar cilvēku protezēšanas speciālistiem, tika veiktas analīzes, datortomogrāfija, meklētas atbildes internetā. Visgrūtāk bija sagaidīt operāciju, jo abi stumbeņi nemitīgi iekaisa, Rejai nozīmēja antibiotikas. Operācijas laikā stumbeņiem pievienoja stieņus un pagaidu rāmi, un Reja jau ar tiem mēģināja mukt no dakteriem! Pirmajā laikā viņa palika klīnikā, jo bija jātīra brūces, jāvēro, vai organisms pieņems stieņus, jāmēra temperatūra, jāvēro kaķenes pašsajūta. Reja staigāja, un viņai tas derēja. Pēc tam viņai pielika protēzes. Zābaciņus gatavoja Vaivaru rehabilitācijas centra ortopēds Kaspars Lejiņš."
Pusgadu viss bija labi, Reja skraidīja pa istabu tā, ka grīda rībēja. Ārā ejot, Zanda viņu lika pie pavadiņas. Rejas dzīvotgriba bija nesalaužama. Izmainījās arī viņas raksturs, kaķene kļuva mīlīgāka, vairs nešņāca uz dakteriem. Diemžēl, vai nu Rejas lielās aktivitātes dēļ, vai kāda kritiena rezultātā tagad ir izkustējies viens implants. Zanda sakreņķējusies: "Šī situācija nav pārsteigums, bet nepatīkams jaunums gan. Bažījos, kā kaķene pārdzīvos operāciju, kā sagaidīs vecumdienas. Taču dakteris Indāns jau uzkrājis pieredzi, tāpēc esmu puslīdz mierīga."
Jauna pieredze
Veterinārārsts Gusts Indāns stāsta par notikušo: "Kad iepazinos ar Zandu un Reju, sāku meklēt informāciju. Līdz šim dzīvnieku locekļu protezēšana nekur Baltijas valstīs nebija veikta, tikai Lielbritānijā, Bulgārijā un Krievijā. Konsultējos ar kolēģiem – cilvēku ortopēdiem, ķirurgiem, vācu ziņas internetā. Operācija bija veiksmīga. Taču kaķenes aktivitātes vai traumas dēļ viens no implantiem sācis rotēt. Decembrī es trīs nedēļas mācījos Bulgārijā pie daktera Zlotinova, viņš suņiem un kaķiem protezējis jau divdesmit kājas un labprāt dalījās zināšanās, iedeva kontaktus ar Krieviju, kur biomedicīnas kompānija veic implantu izstrādi. Ir doma, ka Rejai un citam kaķītim Leo, kas jau stāv rindā uz protezēšanu, jo viņa pakaļkājas bija ierautas zāles pļāvējā, ievietosim Krievijā ražotus jaunās paaudzes implantus. Krievijā pasūtītie implanti pašlaik ir izstrādes procesā, domāju, pēc divām nedēļām vai pēc mēneša varēsim Reju un Leo operēt."
Izvaicāts par operācijas izmaksām, dakteris Indāns neslēpj, ka abām pakaļkājām tā var maksāt ap 2000 eiro, taču jebkurā gadījumā šī būs jauna iespēja, izaicinājums ar tālāku perspektīvu gan dzīvnieku, gan cilvēku ārstēšanā.
Vēlēsim labu visiem, kuri iesaistīti šajā procesā, un lai Augstākie spēki palīdz Rejai un Leo! Ja iespējams, palīdzēsim Rejai arī materiāli.
Ziedojumiem
AS SEB banka – LV67UNLA0050004126510
Paysera LT - EVP5710007344913,
SWIFT: EVIULT21XXX (EUR)
Saņēmējs: Zanda Briķe
Mērķis: Rejas implantiem