"Man jau liekas, ka tā tagad vispār tāda modes lieta. Vienu brīdi sievietes solīdā vecumā mums te gāja gleznot vairākās studijās," smaida Lilita Zeiļa (61). Viņu pašu uz gleznošanas kursiem Valmieras Mākslas skolā paskubināja māsīca, kas ir māksliniece un šīs skolas pasniedzēja. Ikdienā Lilita jau 40 gadu ir farmaceite, savu profesiju un darbu Valmieras Euroaptiekā patiesi mīl un tajā jūtas kā zivs ūdenī. Taču domas par mākslu un radošu pašizpausmi gruzdējušas jau kopš jaunības, tikai pietrūcis drosmes tās īstenot dzīvē. Tagad Lilita saka: ja kāda doma urda, ir jāņem un jādara! Lai vēlāk nebūtu jānožēlo, ka kaut kas no gribētā tā arī palicis nepamēģināts, neizdarīts.
No apakšas līdz augšai
"Es no glezniecības neko nesaprotu. Skolas laikā padevās zīmēšana, biju virs vidējā līmeņa, bet vairāk kaut ko darīju ar noformēšanu – kaligrāfiju, plakātu zīmēšanu u. tml. Ko nu skolā vajadzēja. Skolotāja gan ieminējās – tev vajadzētu iet uz Rēzeknes Mākslas vidusskolu, uz dizaina nodaļu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 2. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!