Pfalcas vīni
Pfalca ir otrs lielākais vīnkopības apgabals Vācijā. Pfalcas "vīnogu josta" stiepjas 80 km garumā šaurā (tikai 7 km platā) zemes strēlē līdz Francijas robežai paralēli Reinai, taču nevienā vietā nepiekļaujas Reinas krastam. Kopumā tie ir aptuveni 150 vīndaru ciemati.
Nevienā citā vīna apgabalā Vācijā vīna kalni neatrodas tik cieši cits pie cita kā pie Hartas un paugurainajām Pfalcas meža nogāzēm. Maigais klimats šo zemes stūrīti pārvērš gandrīz par dienvidu zemi. Tur no vēja aizsargātajās nogāzēs nogatavojas mandeles, vīģes un citrusaugļi. Smilšakmens, kaļķakmens, granīta un māla slānekļa augsnē labi aug arī vīnogas. No tām darītie vīni ir sulīgi, harmoniski, ar uzsvērtu skābes saturu – līdzīgi līdzās esošās Elzasas vīniem. Tie izceļas ar svaigumu un spriganumu. Rajona ziemeļos tiek darīti ne vien eleganti un augļu niansēm bagāti baltvīni, bet arī maigi un piesātināti sarkanvīni. Rajona vidienes vīniem raksturīgas garšvielu notis, un tie ir bagāti ar ekstraktvielām.
No baltvīna ogām arī šeit dominē rīslinga vīnogas. Taču arvien populārāks kļūst Pfalcas sarkanvīns – mūsdienās sarkanvīna vīnogu audzēšanas platības dubultojušās. Daudzus no vīniem iztur ozolkoka mucās. Joprojām ir daudz nelielu vīndaru, kas savus vīnus tirgo vietējos restorānos. Tomēr arvien vairāk dominē lielie kooperatīvi, kas vīnus tirgo lielveikalos.
Frankonija
Ļoti interesants ir Frankonijas vīnkopības apgabals. Tas stiepjas gar Mainas krastiem. Tā centrs atrodas trijstūrī, ko Maina veido ap Vircburgu. Šeit kaļķainajā gliemežnīcu augsnē izvietoti daži no Vācijā pazīstamākajiem vīna kalniem.
Lai no Latvijas nokļūtu Frankonijā, jālido uz Frankfurti pie Mainas un jādodas kādus 100 km austrumu virzienā. Ja gribat nokļūt pašā Frankonijas centrā, brauciet līdz iepriekšminētajai Vircburgai ar skaistajām dienvidrietumu un dienvidaustrumu vīna nogāzēm. Līdzīgi kā Mozelē un citos Vācijas reģionos, arī Frankonijas labākie vīnadārzi ir stāvi un pat ļoti stāvi. Piemēram, Abtsleite stāvums sasniedz 45%, bet Marsberg var lepoties ar 65% maksimālo kāpumu. Vīnadārzi šādā stāvumā ir jākopj, jākultivē, un galu galā rudenī ar rokām jānovāc raža. Tas, protams, padara Frankonijas vīnus vēl atraktīvākus.
Frankonija tradicionāli ir Silvaner zeme, tā ir Austrijas izcelsmes vīnogu šķirne, kas savu slavu visvairāk ieguvusi tieši Frankonijā. Silvaner – tā ir spēka un elegances harmonija, kura īpaši izpaužas, audzējot šo šķirni Frankonijas kaļķainajā gliemežvāku augsnē.
Taču mūsdienās gandrīz pusi no visiem franku vīniem iegūst no baltās vīnogas Müller-Thurgau, kas augsnes īpatnību un vīnadārzu stāvuma dēļ te padodas ar izteiktākām šķirnes īpatnībām un spridzinošāka nekā citos reģionos.
Vēl Frankonijas reģiona vīni piesaista savu uzmanību ar ārējo izskatu – tie tiek pildīti īpašās zaļās, resni apaļīgās un saplacināti formīgās pudelēs Bocksbeutel. Šīs pudeles saskaņā ar Vācijas likumiem var lietot tikai Frankonijā (un vēl dažos Bādenes reģionos). Ārpus Vācijas šādas formas pudeles ļoti retos gadījumos sastapsiet dažiem Itālijas, Portugāles, Grieķijas vīniem.
Ja uz jūsu galda ir nonākusi zaļā un saplacināti apaļīgā Bocksbeutel, pastāv liela iespēja, ka jūsu priekšā būs visaugstākās kvalitātes vīns. Vēl XVIII gadsimtā šīs formas pudeles ieviesa tieši ar šādu domu – lai izceltu labas kvalitātes vīnus. Kopš tā laika Frankonijas vīni saglabājuši savu īpašo atšķirības zīmi un apceļojuši visu pasauli.