Zahertorte kūku pasaulē ir tas pats, kas Mona Liza muzeju pasaulē. Priecājieties par to vai samierinieties, kad kārtējo reizi mēģināsiet izstāvēt rindu Parīzē Luvrā vai pie Sacher viesnīcas kafejnīcas Austrijas galvaspilsētā Vīnē. Vienalga, vai tas būtu brīvdienas rīts vai darbdienas pēcpusdiena, tur ir tūristu rinda – pat decembra vējā un janvāra drēgnumā. Tiesa, tās ir atmiņas par pirmskovida laikiem, kad pasaule bija atvērta. Vēlāk gan atklājās – ja vien ietiepīgi par katru cenu nevēlaties Zahertortes rituālu izbaudīt uz vietas kafejnīcā, to var mierīgi nopirkt turpat viesnīcā līdzvešanai un apēst mājās vai savā viesnīcā.
Leģenda vēsta, ka Zaherkūkas autors ir vīnietis Francs Zahers, kurš 1832. gadā mācījās pie grāfa Meternika pavāra. Kādas lielas balles priekšvakarā, kad grāfs bija pieteicis izdomāt jaunu desertu, bet viņa īstais pavārs saslimis, Francam tā izrādījās lielā iespēja, ko viņš arī izmantoja. "Neliec man krist kaunā šovakar!" Austrijas kanclers vēl esot pieteicis sešpadsmitgadīgajam Francam.
Vēsturei tālākais gan nav īsti skaidrs. Varbūt viņam padomus deva māsa? Varbūt iedvesma smelta Demel konditorejā (septiņus gadus tā tiesājās ar Sacher viesnīcu par tiesībām savas zahertortes dēvēt par oriģinālajām, kur Francs arī esot stažējies)? Bet varbūt atklāsme meklējama nevis slavenākajā Vīnes konditorejā, bet gan bīdermeijera laika pavārgrāmatās? Lai nu kā tur arī būtu, kūka viesiem un arī pašam grāfam ļoti patika, un galu galā tā ir kļuvusi par vienu no Austrijas un pilnīgi noteikti Vīnes identitātes simboliem.
Taču, par spīti savam šokolādiskajam jaunievedumam, pats Zahers nekļuva par slavenu konditoru. Toties viņa dēls atvēra Sacher viesnīcu, kura tad arī kā lielāko noslēpumu glabā oriģinālo Zahertortes recepti.
Kas tad ir Zahertorte? Kā mūsdienās izteicies britu pavārs Naidžels Slaiters – Zahertorte ir kūka, kurai nav jākliedz, lai pievērstu uzmanību. Īsumā – tas ir šokolādes biskvīts ar aprikožu džemu un šokolādes glazūru. Un nekāda krēma, nekāda alkohola, nekādu rozīšu. Pirmatnēja šokolādes kūka.
Tā, iespējams, ir slavenākā šokolādes kūka pasaulē. Bet slavai ir viena nepatīkama īpašība – tā nāk komplektā ar lielām, bieži vien pilnīgi nepamatotām gaidām, kas arī bija mans gadījums. Es neesmu šokolādes fane, tāpēc Zahertortes gadījumā cerēju, ka tā būs tik izcila, ka sagriezīs kājām gaisā manas garšas kārpiņas un atklās jaunu – šokolādes pasauli. Diemžēl tā nenotika. Turklāt, ja runa ir par kūkām, man garšo mitras un sulīgas, taču slavenās Zahertortes kēkss ir diezgan pasauss. Tas pārklāts ar šokolādes glazūru. Objektīvi jāteic, ka kēkss bija ļoti labs un šokolādes glazūra – vienkārši izcila. Vismaz tā to novērtēja mani līdzbraucēji, kam ar šokolādi ir labākas attiecības nekā man. Taču manu garšas gaumi attiecībā uz šokolādi šī kūka nemainīja. Man vislabāk garšoja aprikožu džema kārtiņa vidū. Man būtu paticis, ja džema būtu vairāk, tad kūka būtu mitrāka un saldā biskvīta garša vairāk kontrastētu ar džema skābenumu.