Tas viss būtu gaužām ikdienišķi, ja vien ne divi neikdienišķi apstākļi. Pirmkārt, tik maziem miniveniem slīddurvju nav, jo tās aizņem pārāk daudz vietas. Otrkārt, starp durvīm nav ne statņa, ne balsta, ne stenderes - sauciet, kā gribat, bet tur nekā nav. B-Max atvāžas kā dārgumu lādīte, un viss saturs parādās acu priekšā. Kopumā izskatās diezgan biedējoši, sevišķi, ja galvā šaudās domas, kas attiecas uz vismaz aptuvenu priekšstatu par automobiļu pasīvo drošību.
Sīkā fordiņa gadījumā pat nav ko runāt par deformācijas zonām sānu trieciena gadījumā, jo, izņemot durvis un slieksni, te nav kam deformēties.
Ford inženieri arī neilgojas pavadīt atlikušās dienas mūžā ieslodzījumā, tāpēc pasargājuši B-Max salona iemītniekus, sadalot tā saukto B statni uz pusēm un katru pusi noslēpjot durvīs. Aizverot durvis, sarežģītu slēdzeņu un sprūdu mehānisms savieno konstruktora detaļas tā, ka B-Max spēj izturēt Euro-NCAP Crash testu un kvalificēties droša ģimenes auto statusam. Un atšķirībā no eksotiskajiem sporta vāģiem, kā Mazda RX-8, aizmugurējās durvis var atvērt neatkarīgi no priekšējām.
Lai nu kā - Ford B-Max komerciālā veiksme ļoti atkarīga no mērķauditorijas atsauksmēm. Jaunajām māmiņām ļoti varētu patikt ērtā pieeja aizmugurējam sēdeklim, kurā jāiestutē atvase pasmagā bērnu sēdeklītī. Ja sēdeklis netiek izmantots, to var nolocīt, tā palielinot ne sevišķi garo bagāžnieku. Ja aizmugurējo sēdekli varētu bīdīt, aizmugurē būtu vairāk vietas, bet tagad iznāk, ka B-Max «aug uz augšu». Hudini triku slēdzeņu dēļ kā priekšējās, tā aizmugurējās durvis ir biezas un smagas.
Sēžot aizmugurē, slīddurvju rokturi nākas aizķert, neērti saliecot roku, bet maziem bērniem šī operācija vispār nav pa spēkam. Toties viņiem lieliski padodas darīt to, ko nedrīkst: B-Max tā ir kāpšana uz slīddurvju mehānisma un apvalkā ietverto kabeļu aizķeršana. Lai gan patentēts izgudrojums, šis slūžu mehānisms mazās klases automašīnai šķiet pārlieku komplicēts, turklāt nav īstas ticības tā ilgmūžībai. Jau mazlietotais Ford B-Max demonstrācijas auto ik pa brīdim zvanīja viltus trauksmi par it kā vaļējām durvīm, lai gan, apskrienot auto riņķī, neatklājās ne spraudziņas.
Kas viņu pirks? Zirgs...
Būdams garāks un augstāks par Fiesta, no kā sākotnēji ticis būvēts, Ford B-Max ir ideāls mūsdienu pilsētas auto. Ne ar ko neapgrūtinātā pārredzamība un paaugstinātā sēdpozīcija noder ne tikai lielpilsētas burzmai, bet arī uz šosejas un lauku ceļa. Ford jau kopš pirmā S-Max pieder vislustīgāk braucošo minivenu ražotāja gods, un B-Max to neuzdrīkstas aptraipīt. Minivens labi stāv uz ceļa, pārlieku nekratās un teicami klausa stūrei. 1,4 litru benzīna dzinējs ir lētākā, taču ne labākā izvēle. B-Max ļoti labi piestāvētu 1 litra EcoBoost motors, kurš turpina plūkt laurus salīdzinošajos testos. Kā potenciāli pievilcīgai sieviešu automašīnai B-Max trūkst automātiskās ātrumkārbas, jo Powershift divsajūgs pieejams tikai visneekonomiskākajai un dārgākajai 1,6 litru benzīna versijai.
Modernais akcents
Lai gan automašīnas salona apdares materiāli ir vienkārši, radio pat būtu nodēvējams par spocīgu, infodispleji man šķiet pārāk maziņi, tomēr priecē, ka Ford atradis resursus mūsdienīgāka apsildes iekārtas vadības bloka izstrādei. Tā tad arī ir modernākā vieta visā B-Max salonā.
Taču skumjākais, ka izveicīgajam fordiņam Latvijā nav pircēju. Kā dienesta automašīna uzņēmumiem un iestādēm tas vērtējams kā neizdevīgs un dārgs. Ja domājam par privātpersonām - cik daudzām jaunajām ģimenēm gan atradīsies desmit vienpadsmit tūkstošu latu jaunam auto?