Savā pilngadībā festivāls priecēs ar izcilu spāņu, kanādiešu, armēņu, krievu un kazahu mākslinieku sniegumu, kā arī iepazīstinās ar Latvijas horeogrāfu jaunākajām idejām un dejotāju sasniegumiem klasisku lomu interpretācijā.
Viens no spilgtākajiem astoņpadsmitā festivāla Baleta zvaigznes Jūrmalā notikumiem būs Štutgartes baleta vadošo solistu Alīsijas Amatrieinas un Džeisona Reilija uzstāšanās. Viņu lomu saraksts ir iespaidīgs, un arī programma, kuru mākslinieki piedāvās skatītājiem Latvijā, ir izcila. Spāniete Alīsija Amatrieina un kanādietis Džeisons Reilijs dejos pas de deux no Džona Kranko baleta Oņegins un Džona Noimaijera baleta Otello. Labi zināmie ziemeļu un dienvidu mīlas kaislību stāsti izcilo horeogrāfu rokās ieguvuši vēl emocionālākas dimensijas. Džona Kranko un Džona Noimaijera darbi Latvijā līdz šim nav iestudēti, un arī viesmākslinieku izpildījumā fragmenti tiek rādīti reti, jo šo lomu interpretācija prasa ne tikai izcilu un vispusīgu dejas tehniku, bet arī lieliskas dramatiskā tēlojuma spējas.
Džona Kranko baleta Oņegins pirmizrāde notika 1965. gada 13. aprīlī Štutgartē. Iestudējums atspoguļo Kranko kā naratīvās horeogrāfijas ģēniju, parādot smalki izzīmētus raksturus, kuri transformējas konfliktu iespaidā. Vairāk nekā 50 gadus pēc pirmizrādes Oņeginu vēl aizvien uzskata par Kranko meistardarbu, kuru izpilda vairāk nekā 20 baleta trupu repertuārā visā pasaulē. Džona Kranko horeogrāfija ietver plašu dejas formu spektru – tautas deju, moderno deju, balles dejas un akrobātiku. Īpaši sarežģīta ir Tatjanas loma, kas no balerīnas prasa dramatisku jutīgumu un tehniskas fineses.
Džonam Noimaijeram Šekspīra luga Otello ir par nespēju pazīt otru cilvēku. “Es redzu, kā lugā Otello ļoti spēcīgas attiecības tiek sistemātiski iznīcinātas, jo starp diviem cilvēkiem vienmēr ir robeža, kas traucē pilnīgi saprast vienam otru.” Baleta Otello pirmizrāde notika 1985. gadā, un tas ļoti ātri ieguva kulta statusu. Darbā skan Arvo Pērta, Alfrēda Šnitkes, Nana Vaskonselosa un citu komponistu mūzika. Horeogrāfiju, scenogrāfiju un arī tērpus radījis Džons Noimaijers pats. Otello redz Dezdemonu kā Botičelli dievieti vai jaunavu,” stāsta Noimaijers. “Un Dezdemona redz Otello kā mežonīgo melnādaino karotāju. Tas viņus aizrauj. Visu baletu caurvij ideja, ka viņi cenšas viens otru ieraudzīt tādu, kādi viņi ir patiesībā.”
Alīsija Amatrieina ir dzimusi Sansebastjānā Spānijā, kur arī sāka apgūt baletu. Pēc tam viņa devās uz Džona Kranko skolu Štutgartē, kuru absolvēja 1998. gadā. 1999. gadā Alīsija sāka dejot Štutgartes baleta kordebaletā un jau 2002. gadā kļuva par vadošo solisti. 2015. gadā viņa saņēma augstāko apbalvojumu dejas mākslā Vācijā. A. Amatrieinas repertuārā ir gan Džona Kranko un Džona Noimaijera baleti, gan vadošās lomas baletos Žizele, Silfīda, Apburtā princese, Dons Kihots un citos.
Džeisons Reilijs ir dzimis Toronto, kur arī mācījās Nacionālajā baleta skolā. Pēc skolas absolvēšanas 1997. gadā Dž. Reilijs pievienojas Štutgartes baletam. 2003./2004. gada sezonā viņš kļuva par vadošos solistu, bet 2015. gadā saņēma Vācijas Kultūras ministrijas augstāko apbalvojumu dejā. Džeisons Reilijs ir viens no visdaudzpusīgākajiem Štutgartes vadošajiem dejotājiem. Viņš dejojis plašu spektru lomu slavenu horeogrāfu baletos – galvenās lomas Džona Kranko un Džona Noimaijera darbos, kā arī lomas Džordža Balančina, Morisa Bežāra, Džeroma Robinsa, Viljama Forsaita, Itzika Galili un citu horeogrāfu darbos.
Štutgartes balets ir viena no ietekmīgākajām baleta trupām pasaulē. Tā slava sākās horeogrāfa Džona Kranko laikos, kurš Štutgartē sāka strādāt 1961. gadā. Kopš tā laika trupa ir pasaules baleta ainas priekšplānā.