Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Bibliofilija

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Skaisle
S
http://www.youtube.com Man kādreiz mācīja tādu nolieguma nolieguma likumu. Lūk, domāju par to. Ko Tu saki?
Skaisle
S
zvirbuli, nu ko Tu klausies to jokalemenes pļāpāšanu. Tavs sapnis skaidri un gaiši norāda, ka apmēram pirms pieciem gadiem , tu nesamaksāji diviem ārstiem, uz ķepas , bez čeka. Bet sirdsapziņu neapmānīsi , tā Tevi moka. Aizmirsti par to un nākošreiz nežmiedzies,bet maksā ragā. Savukārt pret impotenci tev palīdzēs siltas apakšbikses un miers sirdī. Daudz kusties - vingro,peldi, brauc ar riteni,skrien pakal sievietēm. Ēd veselīgi, esi svaigā gaisā. Nu varēji uzreiz man padomu paprasīt,ja nezināšu - tik un tā pakonsultēujusi būtu. Ir taču 21.gs.
guru
g
Lāpiet un pasējiet savas čakras un auras, mīļie!
guru
g
lāpīt auru = lāpīties pasēt čakru = sargāt šnobeli lai labi ļaudis aiz labas sirds to nesaīsina vai nesaplacina
  • 1
  • 0
JoKaLeMeNe
J
Tu droši vien zini, ka auras lāpīšanu sauc par aurošanu un čakrām "pasēšanu" sauc par čakarēšanu :))))
  • 0
  • 0
JoKaleMeNe > vohomurkam
J
Ne visu no Tevis pēdējā komentārā rakstītā uztvēru, bet tas nu tā. Attiecībā par Tavu "grēkošanu", zvirbulēns jau šo to pateica. Piebildīšu trīs lietas (kam zāļu skapītī nevajadzētu stāvēt): 1) Tavu agresīvo domformu izsauc agresija, kas mīt Tevī. Tā tiek noslāpēta (jo Tu nevienu nekur nebetonē). Agresija un tās noslāpēšana līdzīgi kā samierināšanās rada iekšēju konfliktu, kas var atsaukties uz kaitēm ķermenī. Var uzbliezt pa aknām, var veidoties kas ragains; 2) Domformas izsaucēja veido Tevī attiecīgas vibrācijas, kas pēc principa "tāds atrod tādu", vai "kā sauc, tā atsaucas" saveidos atbilstošus notikumus Esamībā. Gaidi piedzīvojumus! 3) Tava domforma ieplūst un ietekmē kopējo sabiedrības kolektīvo apziņu. Sabiedrības kolektīvā apziņa un sabiedrības "kvalitāte" iet roku rokā. Domu kvalitāte nozīmē ārkārtīgi daudz. Līdz ar to sabiedrība ir tāda, kāda nu tā ir; valdības kvalitāte nav atrauta no sabiedrības kvalitātes. Par jēdzieniem runājot - nav grūti pamanīt acīmredzamo, ka indivīda sirdsapziņa un morāle tomēr vairāk tiek veidotas ģimenē. Sirdsapziņa darbojas dimensijā "indivīds - dzimta", morāle darbojas dimensijā "indivīds - sabiedrība". Esamības tveršana "ar sirdi" nozīmē tajā skaitā zināmu pašpietiekamības sasniegšanu. Tajā pašā laikā pašpietiekams cilvēks nekādi nav dārzenis, kam viss pie kājas un kas vairs neko nedara. Ir gluži otrādi. Viņš dara, bet ar gluži citu pieeju un arī rezultāti ir citi.
zvirbulēns
z
JoKaleMeNe Lai būtu, kā Tu saki! :) Viens gan zināšanai: Es neesmu ātrā palīdzība visiem un katram, pat tuvu nē, ja es kādam palīdzu, tad tik izredzētiem, un to nav daudz, notiek baisa, nežēlīga atlase, aiz gana nopietni izsveru, kuram palīdzēt, kuram nē, daudziem, pēc pirmā acu uzmetiena labiem cilvēkiem esmu vienaldzīgi pagajis garām, vel vairak, pat uzspļāvis tiem! Es profesoram Volandam draugs, ja kas! :) :)
  • 0
  • 0
JoKaLeMeNe > zvirbulēnam
J
Man Tevi jāapbēdina - sliekā Tu neieinkarnēsies :((((( Cilvēkam ir jābūt nu ļoti ļoti ļoti ļoti tendētam uz gastroļiem pa apakšējām čakrām, lai inkarnētos iekš kaut kā "zemāka" par cilvēku. Gan jau, ka problēmu Tevī arī ir vairāk. Te, iespējams, iet runa par divām galvenajām - pēc to "uzveikšanas" Tu būsi palīdzējis sev nepieciešamajā apjomā, lai varētu palīdzēt citiem. Cilvēks nevar palīdzēt citiem pirms nav "palīdzējis" sev (manuprāt, tā ir problēma lielai daļai psihologu). Ja Tev izdosies ar tām sevis daļām parunāt, viņas Tev pašas atklās, kādu vēsti nes un ko tas viss nozīmē. Tas būs konkrēti, bez "šķiet" un "iespējams". Heijā! Lai izdodas!
  • 0
  • 0
Meditācija
M
Sēž ezītis uz celma, actiņas ciet un meditē: "Es nepalaidīšu purkšķi, es nepalaidīšu purkšķi..." Purkšķis pasprūk: "Puk!" Ezītis satrūkstas, izpleš ačteles, apskatās riņķī, bet nomierinās unturpina: "Tas neesmu es, tas neesmu es..."
  • 0
  • 0
zvirbulēns
z
JoKaleMeNe Paldies, man tīk tavs optimisms... tu saki divas problēmas..., nu nezinu, gribas tomēr domāt, ka to problēmu ir vairāk! :) :) Pats es domāju, ka varbūt sapnī es atceros kādas epozodes no savām citām dzīvēm, kaut arī es nedomāju, ka pastāv reikarnācija, vismaz ne tādā izpratnē, kā par to tiek stāstīts. Vēl vairāk, vismazāk es gribētu reikarnēties, ja nu vienīgi sliekā, lai zvirbulim ir ko apēst! :)
  • 0
  • 0
JoKaLeMeNe > zvirbulēnam
J
Esmu studējis tikai inženierzinātnes un biznesa vadību :)))) Sapni Tu pats vari izskaidrot. Katra sapņa daļa - ārsts, nenokārtotie divi eksāmeni - ir kāda daļa no Tevis. Ja Tu vari "izkāpt ārā" no ikdienas prāta važām (meditācija ir viens no veidiem) - uzjautā šīm daļām, ļauj tām ar Tavu balsi Tev to pastāstīt. Uz sitienu šķiet (bet tikai šķiet!), ka Tevī ir divas aktuālas iekšējas problēmas, ar kurām Tev jātiek galā, pirms varēsi palīdzēt citiem (jo esi gana gudrs vecis).
  • 0
  • 0
zvirbulēns - psihologs
z
:) Tu saki? :) Bet, paklau, vai tad tās impotences problēmas nerisina sexpatologs? :) Nē, nu skaidra lieta, galvā notiek briesmu lietas, kaut kas man ir jādara, paldies par ieteikumu!
  • 0
  • 0
zvirbulēns
z
Sveiks, Vohomurka! Izdomāju, ka man tomēr Tev ir jāpasaka tas, ko vakar nepateicu (lai sirdsapziņu nemoka)! Tu sevī nēsā bumbu, faktiski Tu esi sabiedrībai bīstams cilvēks. Kaut kāda psiholoģiska rakstura trauma bērnībā, liek Tev risināt problēmu ar nepatīkamiem cilvēkiem, tos domās nogalinot, nežēlīgā veidā. Varbūt Tu esi piedzīvojis netaisnu, fizisku, nežēlīgu aizskārumu, kad esi iedzīts tādā stūrī, ka neko darīt. Tas trakums faktā, ka, ja nu atkal tā sagadās, ka tevi kāds atkal iedzen šādā stūrī, Tu vari eksploadēt un kļūt par kaut ko līdzīgu slepkavniekam Rogoļovam, kurš sāka zūmēt nost visus tos, kas viņam šķita līdzīgi tam - stūrī iedzinējam. Ko darīt? Neko neturēt sevī, ja kas, tad tūlīt lamātis (izlaist tvaiku, tūlīt un tagad), neko nenorīt, nepaturēt sevī. Piemēram, ja es Tevi kaitinu, tad to arī te un tagad pateikt, kā Skaisle to dara, viņa uzreiz gāž pa acīm, ja es viņai ko ne tā! :) :)
  • 2
  • 0
psihologs
p
Tu esi seksuāli norūpējies. Tāpēc sapnis kompensē to kas dzīvē pietrūkst. Nenokārtojamie eksāmeni elementāri liecina par impotenci, fizisku un psiholoģisku. Piestaigā pie psihoterapeita un parisini savu problēmu pie viņa lai nekļūtu par maniaku!
  • 0
  • 0
zvirbulēns
z
JoKaLeMeNe Sveiks! Paklau, vecīt, skatos Tu esi studējis psiholoģiju, vai Tu nenāktu man palīgā izskaidrot vienu lietu? Es nesaprotu no kurienes, kādēļ mani nu jau gadus piecus, ne ta pārāk bieži, bet tomēr, vajā viens un tas pats sapnis: mācos it kā par ārstu, esmu pēdējā kursā, bet man nenokārtoti divi eksāmeni, kurus es skaidri apzinos, ka nevarēšu nokārtot...un es mocos, mocos un domāju, ko man darīt, kā tomēr tik pie ārsta diploma. Un nekad tā doma sapnī nav izdomāta. Te divas neskaidrības - kāpēc es esmu teju izmācījies par ārstu ( nekad neesmu pat domājis par ārsta profesiju), un otra, kas tā par klizmu ar tiem diviem eksāmeniem, kurus sapnī skaidri apzinos, ka nenokārtošu? Man studiju laikā nebija problēmas ar kaut kā nenokārtošanu, viss gajis kā pa sviestu! :)
  • 0
  • 0
vohomurka
v
Tencinu! :) Eh, tā ir - katrs redzam no sava ķēķa. Tomēr tas ir skaisti. Es visdrīzāk būtu izmisumā, ja pasauli apdzīvotu tādi 6 miljardi vai cik tur manu dubultnieku... Užasss!! Tev arī veiksmīgu darbošanos! :)))))
  • 0
  • 0
JoKaLeMeNe
J
Ieteikumu jau nebija. Bija vispārējas aspektu konstatācijas. Subjektīvas, protams - kā jau mūsu katra viedoklis. Neviens no mums nezina "visu stāstu". :)))))))))) Lai jauka diena!
  • 1
  • 0
vohomurka
v
Sveiks! Vai nu es tik miglaini sarakstīju, vai tu lasīji, bet nefunktierēji līdz.... Paldies par ieteikumiem! Nevaru teikt, ka, nu, vienā rāvienā metīšos to ievērot, bet labas lietas tur ir. :)) 1) Redzi, ja esmu agresīvs, tad esmu... Laikam tāpēc, ka neesmu pusdzīvs/pusbeigts - viss, kas ar mani notiek, ir vai nu man "pa spalvai" vai "pret spalvu". Vienaldzīgā ļoti, ļoti maz. Un nebūt neuzskatu, ka esmu ar labām lietām "apdalīts" palicis - tās ir, un paldies Dievam, ka tā! Piedzīvojumos iekūlies neesmu un satieku visnotāļ sakarīgus cilvēkus. Tāpēc dažu eksemplāru, kurus "aknas neņem pretī", nav daudz. Un saku godīgi - dodu šiem pa mici tikai tad, ja mani dzen stūrī, aktīvi vāra man ziepes. Pretējā gadījumā es no saviem sevišķas nemīlas objektiem mūku pa gabalu. :)) 2) Meditēšana nav manā dabā. Savas domas mainu tad, ja man tiek piedāvāts dzelžains arguments, ka tās bijušas aplamas, vai pati prakse atklājusi, ka esmu dumības domājis. Un neuzskatu, ka esmu atbildīgs un vainīgs sabiedrības klizmās. To, ko varu ietekmēt, to arī ietekmēju un veidoju - ar domām un darbiem, bet, kas nav manos spēkos, tas nav... Par jēdzienu sadalīšanu: varu iebilst, ka sirdsapziņa patiešām ir intīmāka un individuālāka lieta, lai gan morāli attiecināt tik uz indivīda un sabiedrības mijiedarbi, manuprāt, nav riktīgi. Cilvēks, pat tuksnesī būdams un draņķības sastrādādams, skaidri un gaiši apzinās, ka ir nelietis - sirdsapziņa viņu par to moka, bet morālīte visu laiku zāģē, ka "es teicu...", "es brīdināju...", "fū, pē, pē..." Un par pašpietiekamību - tiesa, tiesa, tā ir lieliska štelle! Papildinātu vēl tik to, ka, pēc manām domām, pašpietiekams cilvēks ir arī harmonisks cilvēks - gan savā iekšienē, gan saskarsmē ar pasauli (i dabu, i sabiedrību, i rakstītiem un nerakstītiem likumiem)... Apmēram tā mans domāt... :))))))
  • 1
  • 0
:(
:
Kas par muļķībām! Kāda līdzība Gunai Zariņai ar Mariju Kallasu? N.N. gluži kā V.N. no pirksta izzīž muļķības :(
vohomurka >> JoKaLaMeNe
v
Šodien ar vēl pēdējo piebildi izdarīšu: 1) Priekšstats ir katram, un tas, protams, rodas no realitātes. Bet nenoliegsi taču, ka mēs paši esam dažādi: viens resnāks, otrs tievāks utt., tā jau ir relativitāle, lai gan no dabas, ja viss kārtībā, katram dota viena galva un rumpis un pa pārim roku un kāju. Piemēram, man patīk mazas, smalkas tumšmates, bet liktens izspēlē joku, un es iemīlos mollīgā blondīnē... Ko nu? Ir varianti: Ja esmu brunču mednieks, reāli šauju pa kreisi ar mazām tumšmatēm un mīlu savu reālo blondīni. Ja esmu godprātīgs, reāli mīlu savu blondīni, pa kreisi nešauju, bet gara acīm savā blondīnē tomēr sazīmēju vēlamo - ka nav nemaz tik blonda, ka tīri patieva un vispār nav ne vainas... Abstraktais ideāls netraucē baudīt atšķirīgo realitāti. Saprati? 2) Darīt nelietības neliek tas, ka cilvēkam pietrūkst sapratnes caur sirdi un palicis kaut kāds tukšums. Darīt nelietības liek kroplība - morāla kroplība. Tevis nosauktie kadri un viņiem līdzīgie lieliski apjēdz, ko dara, bet dara, neskatoties uz to, ka arī viņiem ir tieši tāda pati sirdsapziņa un prāts kā tev un man. Un nav tiesa, ka sirdsapziņa un morāle mums ļoti atšķiras - nekā! Tā kā nākam no vienas sabiedrības - šodienas Latvijas, tad tā mums visiem ir viena. Mazas nianses, protams, pastāv, jo tomēr dzīvojam dažādās ģimenēs, strādājam dažādās darbavietās utt. Bet tās ir sīkas atšķirības. Kopumā mūsu sabiedrībā zagšana, krāpšana, slepkavošana un tamlīdzīgas padarīšanas ir skaidri un gaiši nepieņemamas, nosodāmas un izskaust gribamas. Bet, neraugoties uz to un kā tu jau minēji, ir cilvēki, kuri to visu vēsā mierā dara. Viņi to dara nevis tāpēc, ka nelaiž caur sirdi, kā tev šķietās, bet tāpēc, ka ir kropļi - morāles jeb prāta kropļi! Viņiem nav bremžu attiecībā uz realitāti. Esmu parasts cilvēks un grēkoju - pārkāpju baušļus, tostarp, piemēram, mēdzu gara acīm uzzīmēt ainiņas, kur savu nelabvēli iebetonēju un noslīcinu Daugavā, bet tas nenozīmē, ka es to piepildu dzīvē! Jā, varu sagādāt viņam te un tagad problēmas, nepatikšanas un tamlīdzīgi, bet nezogu, nekrāpju un neslepkavoju. 3) Visbeidzot: patiešām, zīmēdami kartes, kā tu saki, mēs attēlojam vietu. Tu - no sava torņa, es - no savējā, visi citi - atkal no savējiem. Un tā arī ir tā vieta mums visiem - gan katram atsevišķi, gan visiem kopā! :) Un kur tu te redzi kaut ko sliktu un lieku? Jautājums jau tikai par godīgumu - lai zīmējam, paši sev nemelodami, neizskaistinādami un neizlikdamies. Bez zīmēšanas nevar - apmaldīsimies. Ja suņuks to izdara, kāju paceldams, tad cilvēks - ar prātu. Un tā ir mūsu realitāte, ka darbodamies, sajuzdami un reaģēdami paralēli arī piefiksējam kas? kā? kāpēc? Notiekošo apdomādami mēs taču nepārstājam ne elpot, ne mīlēt/nīst u.c. Cita lieta, ja ne katrreiz pat apjaušam, ka esam domājuši iekams to vai citu padarījuši... :))))) Labi padiskutējām. Prieks. Jauku vakaru! :)))))
Skaisle Jātaļniece
S
Labrīt zvirbuli. Ir lasīti tādi vārdi,ka katrā cilvēkā ir debesis un elle. Un māksla - visa māksla - mūzika, dzeja,proza, glezniecība , performances utt. ir par to visu cilvēkā. Un es neesmu izņēmums. Man darbā ir samīlējušies divi kolēģi. Viņiem kaut ko jautā - viņi tik smaida savu pārpasaulīgo smaidu. Kad kaut kas steidzīgs kārtojams - brīžiem tas kaitina, bet vispār - vienkārši apskaužami. Par vibrācijām gan Tev taisnība.Lūk. Seksīgu dieniņu:))
  • 3
  • 0
zvirbulēns
z
Skaisle, starp citu, Tu zini, kadēļ Tu man patīc? Tādēļ, ka esi kaut kāda nepareiza, un tieši šī iemesla dēļ interesanta, tevī ir kaut kas, un es nesaprotu kas, vai nu debīlisms kvadrātā, vai dievisķais kubā! :) Uzlikšu Tev savu mīlu, smalko vibrāciju, ja kas! http://www.youtube.com/watch?v=hxAqEP8ZAfg
  • 3
  • 2
zvirbulēns - Skaislei
z
Jā, baigais! Nelietis, es zinu, Tu man to jau teici, šorīt, ja es ko nejaucu! :)
  • 4
  • 1
Skaisle
S
Zvirbuli, Tu tomēr esi baigais.
  • 3
  • 1
zvirbulēns
z
Esmu parasts cilvēks un grēkoju - pārkāpju baušļus, tostarp, piemēram, mēdzu gara acīm uzzīmēt ainiņas, kur savu nelabvēli iebetonēju un noslīcinu Daugavā, bet tas nenozīmē, ka es to piepildu dzīvē! Jā, varu sagādāt viņam te un tagad problēmas, nepatikšanas un tamlīdzīgi, bet nezogu, nekrāpju un neslepkavoju. --------------------------- Un šito Tu sauc par grēciņu? Ak, Dievs! :) Man pat bail domāt, un te ko par tevi pateikt....paklusēšu...vien novilksu - nedari tā, tas asins grēks, drausmīgs, ja kas, ja vēlies sevi pasargāt, apvelc ap sevi iedomātu riņķi, sienu...un viss, ne tev kādu betonēt un Daugavā grūst!
  • 3
  • 0
zvirbulēns
z
Viņi to dara nevis tāpēc, ka nelaiž caur sirdi, kā tev šķietās, bet tāpēc, ka ir kropļi - morāles jeb prāta kropļi! Viņiem nav bremžu attiecībā uz realitāti. ---------------------- Kas ir prāta kropļi? Prāta kropļi ir tie, kuriem nav bremžu attiecībā uz realitāti? :) Jā, kaut kā baisi neskaidri, kaut kā nesaprotami, lai neteiktu murgaini! Piemēram, es par prāta kropļiem turu visus tos, kuri mēģina dzīvot pareizi, piemēram, NN, kurš pat mušu nav nositis, ja kas! :) Un pat ne par "prāta kropļiem", bet vienkārši - kropļiem! Dzīvie mironīši, paši nedzīvo un citiem neļauj! :) Man fazendā aug sudrabeglītes, un ta vienā, vissmukākā, kā reizi tā nepareizā, kroplā, arī te ir par ko padomāt
  • 3
  • 0
zvirbulēns
z
Un mani glābj tik viens - cilvēku smadzeņu darbība, proti, spēja izslēgt no atmiņas visu lieko! Es neatceros teju neko, un labi, ka tā!
zvirbulēns
z
Jo vairāk es gremdējos atmiņās, atdzemdinu savas sajūtas, vecos notikumus, kas aizrāvuši elpu, jo skumjāk paliek man ap sirdi, es nesaprotu, kas tas bija, un, vai vispār bija. Es klausos mūziku, kuru jaunībā klusījos kā apburts, un nesaprotu, kas man tur varēja tā patikt, kas tas bija, tā mūzika ir briesmīga, es skatos filmas Vella kalpi, Teātri un jaušu - cik tās filmas tomēr vājas, es skatos uz savu pirmo mīlestību, un man atkal jābrīnās - kas man varēja viņā patikt?
vohomurka
v
Nu, es jau par to pašu! :)) Tikai maza piebilde - man tā prātošana un visiem ir vajadzīga tieši tikpat daudz kā baudīšana te un tagad! Saki, lūdzu, kā lai neprāto, ja pat pieļauju pitekantrops, sēni gremodams, savās pāris rievu smadzenītēs funktierēja par, piemēram, sava fātera diženajiem iekarojumiem - no baobaba pavēņa patrenkto paviānu baru - cik tas labi un pareizi!... un vienlaikus apsvēra, kurai pitekantropienei piecirst kanti - rudajai, kaulainajai vai tumšajai, apaļajai, vai abām reizē... un kā?... vai šamās nesados pa mizu un neatņems treknāko vardi... Vienvārdsakot - ir jābūt visam! Citādi pārtapsim par tiem aizdzītajiem paviāniem, kuri to vien zināja kā ēst, vairoties, nokārtoties, pakauties un nomirt jeb citiem vārdiem - nedalīti eksistēja reālajā laikā visās nozīmēs. :))))))
vohomurka
v
Kas tad te tik briesmīgs?????? Pat pirmklasnieks, dabūjis divnieku, solās turpmāk labi mācīties. Kur problēma?
  • 0
  • 3
JoKaleMeNe > zvirbulēnam
J
"mēģināt dzīvot pareizi, kāda drausmīga nasta! Dzīvot pareizi - tās ir mēmās šausmas!" BINGO!!!!!!!!!!!!!!!!
  • 0
  • 2
JoKaLeMeNe
J
P.S. "Tas viss ir normāli" attiecas uz viedokļu dažādību, nevis uz zagšanu un laupīšanu! :)))))))))
  • 0
  • 2
zvirbulēns
z
Sajūta ir primāra, tad seko prāts, apstrāde! 44 gados jau mēģināt dzīvot pareizi, kāda drausmīga nasta! Dzīvot pareizi - tās ir mēmās šausmas!
  • 2
  • 2
JoKaLeMeNe
J
Kaut kur pamatos mūsu uzskati atšķiras kardināli (ne tikai interpretācijā!). Kaut vai šis "Un cenšanās, manuprāt, nav novēršanās no tā, kas IR. Gluži otrādi - koncentrēšanās uz to, lai sasniegtu iecerēto, padarot esošo iespējami tuvāku savam ideālajam priekšstatam." Ideālais priekšstats? Kur tas radies? Un vai tas automātiski nenozīmē nepieņemt to, kas IR? "Tikai prāts ir tas, kas kaut ko ierindo labajā/sliktajā, pareizajā/nepareizajā u.c." rada problēmas. Duālā pasaules uztvere rada kaudzi ciešanu. "Bet tiklīdz domājam par sirds lietām jeb morāli un sirdsapziņu, tā bez prātiņa neiztikt!" Es sapratni caur sirdi stādu par kaut ko vairāk par morāli un sirdsapziņu. Morāle un sirdsapziņa ir katram sava, tāda ir arī Zaharjinam, Segalam, Karginam. Un prāts taču viņiem arī ir. Tāpat tas piemīt jebkuram noziedzniekam. Bet viņiem nav sapratnes caur sirdi. Tur rodas nepiepildītība, kas liek raust, liek laupīt. Taču tas viss ir normāli. Tālab viedokļu dažādības dēļ neviens no mums nav "labāks" vai "pareizāks" par otru. Turklāt, runājoties mēs tikai zīmējam kārtējās kartes, kas ir tikai shematisks attēlojums tam, kas patiesībā ir VIETA. Lai Tev jauka atlikusī diena un vakars! Šodien metu mieru.
  • 0
  • 1
vohomurka
v
Jā... :) Redzu, ka šitā varam skaldīt matus vēl daudz un dikti. Tu argumentē man, es - tev... Es lasu, ko esi sarakstījis, un piekrītu, jo var uz šitām padarīšanām raudzīties arī tā... būtiskas atšķirības mūsu uzskatos es nesaredzu... interpretācijā gan esam dažādās "frontēs"... :)) Laikam mums tās pieredzes, audzināšana un raksturi atšķiras, kaut gan, kā noprotu, esam aptuveni vienas paaudzes (man - 44)... P.S. Ieprātoju vēl, ka es prātam piešķiru arī apziņas funkciju. Ne jau ar jūtām cilvēks apzinās tās dziļākās lietas! Savu esību kā fizisku ķermeni - liels/mazs, jauns/vecs, sieviete/vīrietis - jā. Tas ir izjūtams. Bet tiklīdz domājam par sirds lietām jeb morāli un sirdsapziņu, tā bez prātiņa neiztikt! Tikai prāts ir tas, kas kaut ko ierindo labajā/sliktajā, pareizajā/nepareizajā u.c. Un cenšanās, manuprāt, nav novēršanās no tā, kas IR. Gluži otrādi - koncentrēšanās uz to, lai sasniegtu iecerēto, padarot esošo iespējami tuvāku savam ideālajam priekšstatam. Tikai sasniegtā reālija rādīs, vai šamējie centieni bijuši vērtīgi vai alošanās. Un tad, domāju, ka pekritīsi, atkal būsim atgriezušies te un tagad telpā, kur baudīsim jauno realitāti (labu vai sliktu - kāda, nu, būs iznākusi).
  • 0
  • 1
JoKaLeMeNe
J
"Bet kur tad paliktu, piemēram, t`qas jaukās rūpes par sevi un saviem mīļajiem? Ja cilvēks neieslēgtu prātošanu, t.i., vērtēšanu, apsvēršanu, plānošanu, paredzēšanu u.c., tad šādas rūpes viņš vispār nepaustu! " Tā gan nav tiesa! Būšana sirdī ir brīvība, bet brīvība, kā zināms, ietver atbildību. Atbildībai klāt nāk rūpes. Tas viss smuki iet roku rokā. Prātošana, vērtēšana, apsvēršana, plānošana nekādas rūpes negarantē. Tieši otrādi, esmu pārliecināts, ka Liepājas Metalurga Zaharjins ar Segalu ir daudz prātojuši, vērtējuši, apsvēruši, līdz nonāca līdz valsts un strādnieku piečakarēšanai. Kargins ar Krasovicki arī. Sarakstu var tuprināt. Prāts darbojas ego paspārnē un ego var sahimičīt velns viņu zina, ko. Tu minēji Pavlova suni. Cilvēks atšķiras no dzīvnieka ar spēju apzināties. Nemāku vārdos aprakstīt, ko tas nozīmē, bet tā ir visu atslēgu atslēga. "Būdami te un tagad sirds reaktīvi, bet bez teorijas vai ar to aizkrāsnē mēs tikai gaidītu, kad mūs slavēs, bučos, baros, apčubinās un paši kustinātu savas pēcpusises lai vien mūsu slavētāji un apčubinātāji mūs nepamet un nenovēršas" Šim arī nepiekrītu. Sirdij nav vajadzīga slavēšana, bučošana, čubināšana. Sirdij pašai visa kā ir pietiekami. Viss šis minētais ir vajadzīgs tieši ego - prātam. Cita lieta, ka cilvēks, būdams prātā, nav spējīgs tikt līdz sirdij. Te arī sākās problēmas, kari, apčakarēšanas. "Abet, ja cilvēks eksistē visos līmeņos, kas tam pieejami, un cenšas "ieņemt" pēc iespējas vairāk "plauktu", tad viņš ir īsts, relefs, krāsains utt.:" Šis ir "bingo" un pie tā mēs varētu palikt. Ar piebildi, ka ar cenšanos tos "vairāk plauktus" nav iespējams ieņemt. Cenšanās ir kārtējais prāta triks novērsties no tā, kas IR un pievērsties kaut kam, kas JĀDABŪ"
  • 1
  • 1
vohomurka
v
Atvainojos par savām drukas kļūdām! Pārlasīju pēc atbildēšanas un tikai tad ievēroju...
  • 1
  • 0
vohomurka
v
Redzi! Tu būtībā runā par morāli, un tur tev pilnīga taisnība! Tas, ko saprotam ar sirdi, ir tādas kategorijas kā labestība, iejūtība, dāsnums, augstsirdība utt. Prātam tu esi piedēvējis racionālo un tehnokrātisko. BET, saki godīgi, vai, izceļot tikai jūtu pasauli (sirdi) cilvēks netiek iegrožots šaurā jūtelībā, kad viņa rūpes koncentrējas tikai uz reaģēšanu kā Pavlova sunim? Ja viņu kas skumdina, viņš raud, ja priecē - sit plaukstas, ja paijā - tīksmē "murrā" utt. Bet kur tad paliktu, piemēram, t`qas jaukās rūpes par sevi un saviem mīļajiem? Ja cilvēks neieslēgtu prātošanu, t.i., vērtēšanu, apsvēršanu, plānošanu, paredzēšanu u.c., tad šādas rūpes viņš vispār nepaustu! Un kur gan būtu visa buķete, ko saņemam baudot tikai pat šo vienu kategoriju - rūpes?! Būdami te un tagad sirds reaktīvi, bet bez teorijas vai ar to aizkrāsnē mēs tikai gaidītu, kad mūs slavēs, bučos, baros, apčubinās un paši kustinātu savas pēcpusises lai vien mūsu slavētāji un apčubinātāji mūs nepamet un nenovēršas... Galīgi plakani tas viss... Abet, ja cilvēks eksistē visos līmeņos, kas tam pieejami, un cenšas "ieņemt" pēc iespējas vairāk "plauktu", tad viņš ir īsts, relefs, krāsains utt.: rūpēs par sev mīļajiem cilvēks, ar sirdi mīlēdams, prātā kalkulē, kā to paust vislabāk, kā gandarīt sevi un otru ilgtermiņā, kā rīkoties, ja kaut kas mainās ne uz labo pusi (jūtelīgai vai nu mestos darīt galu, vai sāpēs grautu pasauli sev riņķī), bet tas nebūtu destruktīvs risinājums... utt. Un kur tad vēl "blakuslietas" - tādas kategorijas kā pienākums, atbildība, patriotisms u.c. Tās taču nav ar pliko sirdi "pavelkamas". Prātiņu tur vajag, prātiņu! :))) P.S. Par atmiņām - absolūta taisnība, ka tās nav glorificējamas! Nekādā ziņā, un runa nav par to. Runa IR par to, ka atmiņas ir daļa no realitātes - tās cilvēkam devušas pieredzi, iespēju apzināties sevi un savu vidi (i vietu, i tur mītošos cilvēkus), un PRĀTĪGS cilvēks tomēr necenšas kāpt uz grābekļa: ja tas noticis, tad turpmākajā dzīvē pastāv iespēja izvairīties no belziena - tās ir atmiņas). :))) Eh, ko tur daudz! Īsi un skaidri - mums visiem vajag prātu un sirdi, pagātni, tagadni un nākotni! :))
  • 0
  • 2
JoKaLeMeNe
J
Prātošanai par sevi jau nav nekādas vainas. Pats jau arī, it kā to procesu piezemējot, še pat tagad rakstot, prātoju. Kas tad cits šis ir, ja ne teoretizēšana? Problēma ir tajā, ka cilvēce prātošanā un teoretizēšanā ir aizgājusi stipri par tālu. Prāts kļuvis par dominanti, kaut arī tam būtu jābūt līdzsvarā sirdij. Pašlaik svaru kausi nosvērušies par daudz racionālajā un tehnokrātiskajā. Un aicinu nemeklēt atmiņās dzīvīgumu - ēdiena recepte izsalkumu neremdēs!
  • 1
  • 1
vohomurka
v
1) Man kaut kā dzīve tomēr negriežas tik ap seksu vien, tāpēc katrā vārda galā nesaskatu iespējas seksot. :) 2) Teoretizēšana ir vistiešākā intelekta darbināšana un tā ļauj izjust prieku, aizrautību, vēlēšanos turpināt u.c. Manuprāt, šādi prāta jutekļi un kaisles ir tikpat svarīgi kā miesas baudas. 3) KāpēcJokalemenem liekas ka es mīļoto sievieti aizstāju ar savām iedomātām prāta konstrukcijām?! Neko tādu netiku pat domājis! Un kamēr vēl atšķiru realitāti no izdomas, labi apzinos kopābūšanas vērtību ar ikvienu sev tuvu un svarīgu cilvēku - to nekas nevar aizstāt. Bet gan vienam esot, gan sabiedrībā dzīvojot cilvēks taču "neizslēdz" savu sajēgu - tajā "ierakstīts" viss, ko esam iepazinuši: i pagātne, i tagadne, i nojauta par nākotni. Un, ja vairāk esam iepazinuši, paši spējam labāk izgaršot acumirkli. Tāpēc vēl un vēlreiz - pagājušie un nemūsu elki, notikumi, pieredze u.c. dara mūsu dzīvi dziļāku un "garšīgāku"! :))
JoKaLeMeNe kā Kšemileks
J
Tas sekss tika minēts tikai kā piemērs. Tikpat labi tur der līdzība, ka teoretizēšana par ēdienkarti vai ēdiena recepti nekādi nemazina izsalkumu. "Teoretizēšana ir vistiešākā intelekta darbināšana un tā ļauj izjust prieku, aizrautību, vēlēšanos turpināt u.c. Manuprāt, šādi prāta jutekļi un kaisles ir tikpat svarīgi kā miesas baudas." Manuprāt, te arī slēpjas vislielākās cilvēces šī brīža lamatas. Jebkura teoretizēšana novirza no realitātes. Teoretizēšana notiek prātā, bet prāts realitāti nav spējīgs aptvert. Cita lieta, ka prātam ļoti patīk teoretizēt, nesen izlasīju salīdzinājumu, ka prātam tas ir kā košļāt košļājamo gumiju ar nekad nebeidzošu garšu. Prāts nespēj radīt to klātesamības maģiju, ko spēj radīt kaut vai minētie aktieri. Viņi rada kaut ko daudz daudz vairāk. Un arī uztvere tur nenotiek caur prātu. Tur atveras sirds vārti. Dvēseles vārti. Prāts (lasi - teoretizēšana) spēj uzzīmēt karti. Protams, kartes ir vajadzīgas, par to nav šaubu. Taču pat visprecīzākā karte NEKAD nebūs VIETA. Paceļu glāzi par pilnasinīgu būšanu vietā!
  • 1
  • 1
vohomurka
v
Jā, katrai paaudzei ir kas savs. Nenoliedzami! Un tas ir īsti un skaisti... Bet vai nav skaisti arī pieminēt to, kas bijis iepriekšējo paaudžu godā un cieņā? Protams, tā ir "teoretizēšana", taču pat no teorētiskas analizēšanas, baudīšanas, vērtēšanas attīstīts cilvēks gūst prāta un jutekļu prieku. Pagājušo laiku "topu" pieminēšana ir kā sāls un pipari tagadnes "augšās" esošajam - ar to mēs tikai iegūstam nevis lieki krāmējamies. Tā mans domāt! :))
JoKaLeMeNe kā Kšemileks
J
Kā jau rakstīju, Meistari ir jāpiemin, jāgodā. Tajā pašā laikā palieku rezervēts pret izteikto domu, ka teorētiska analizēšana sniedz jutekļu prieku. Jums tā ir? Man tas nozīmētu apmēram to pašu ko onanēšanu pie pornogrāfiskam bildēm vai labākajā gadījumā seksu ar gumijas lelli (iztēle to saka, jo nav pamēģināts) - kaut kādu kaifu var noķert, bet viss ir stipri attālu no mijiedarbības ar dzīvu un ja vēl īpaši sev dvēseliski tuvu sievieti.
  • 1
  • 1
Pēdējā cerība
P
slēpjas naivā ticībā, ka reiz šos fruktus ( kritiķus ) piemeklēs kaut kas tāds, ko mēs jau esam dabūjuši. Vecie aktieri mēdza teikt: vai , lai Dievs nedod, jānāk kariem, lai notiktu pavērsiens cilvēcības jomā? Šīs te bezgaumības, kuras ražo uzpirksteņi, kuri kļuvuši līdzīgi mūsu tēviem un mātēm visaugstākajās instancēs, taču kādreiz beigsies. Labam, kvalitatīvam, gudram, talantīgam taču nav vajadzīgs, lai tie melsēji viņus slavinātu vispārākajā pakāpē. Guna Zariņa ir tieši tik liela māksliniece, ka tik lēti salīdzinājumi nav vajadzīgi. Brīnišķīgi, ka aktrise saņems lomu, kas atbilst viņas talantam. Lai visi spēki stāv viņai un režisoram stāv klāt, lai nāk veiksme,kas vismaz ilgāku laiku būs dzīva šīs zūdošas mākslas apjumā, varbūt, ka izrādes variantu nofilmē, paliks nākamajām paaudzēm. Lai gan mēs visi labi zinām, ka nākošas paaudzes ir tieši tādas pašas kā mēs - viss sākas ar mani un beigsies ar diezin ko... Ne mēs vairs dievinām Antru Liedskalniņu, Lilitu Bērziņu, Elzu Radziņu, Alfrēdu Videnieku, Jāni Kubili...Kas tie tādi ? -taujā jaunais mākslinieks, kurš apsēdies pie priekšgājēja galdiņa...Ieraksti neko neliecina par to, kas noticis dzīvajā klātbūtnē, ieraksti ir tikai bāli nospiedumi, turklāt ne visai labi. Varbūt vajadzētu sākt JRT lieliskos aktierus visus bez izņēmuma ar kādu salīdzināt? Ja jau Kallasa, tad kura no viņām tika tuvāk- pati dīva, Fanija Ardāna vai varbūt Ausma Kantāne? Ak, nē, Ausma taču spēlējusi tik uzspīlēti pārjūtīgi, ka traumēti tikuši sava laika kritiķi. Palasiet recenzijas, būsit sajūsmā! P. S. Reizēm šķiet, ka nevajadzētu nesekot, nekam, neko neņemt galvā, taču šī pārmēru trallināšana kļūst tik pat uzbāzīgi kā Privātas dzīves ziņas.
JoKaLeMeNe > Ķirmim
J
"Klātbūtnes efekts, protams, nav salīdzināms ar "konserviem" no pagājušā laika" Par to arī ir runa. Pārējais ir vāji atvasinājumi. "Man gan šķiet, ka mums pašlaik pār mēru valda dzīvošana vienā režīmā- ES! " Manī ļoti valda vēlme dzīvošanai vienā režīmā - TAGAD. "Jaunības kults, ko pavada lieka iedomība, ko nevar sajaukt ar pašapziņu." Paldies par komplimentu! Man ir gandrīz 50 un - jaunības kults! Starp citu, ļoti labi zinu un esmu pieredzējis kā Kubilis vai Zandbergs spēja paņemt zāli savā varā tikai ar savu parādīšanos uz skatuves. Tajā bija sava maģija. Taču kaut kas tāds var notikt tikai brīdī, kas ir TAGAD. Jebkura atmiņa ir ēna no tā. Tāpat kā jebkura fotogrāfija ir tikai ēna, nospiedums no kādreizēja notikuma. Pārlieku pieķeroties atmiņām mēs laupām iespēju izbaidīt to, kas notiek TAGAD. Un līdzīgi - ceļojuma laikā pārlieku aizraujoties ar fotografēšanu (lasi - veidojot atmiņas!), mēs atkal laupām sev iespēju būt TAGAD. Šādi, kaut kur mētajoties starp pagātni un nākotni, paiet dzīve, kas notiek vienīgi TAGAD.
  • 1
  • 2
ķirmis
ķ
"Atmiņa NEKAD nav dzīva." Mārrutks JoKaLeMeNem! Ir dažāda veida atmiņas, domāšanas, priekšstatīšanas, kas varbūt atšķirīgas- kā kantorgrāmatas no , piemēram, tēlainās bildes ( mākslinieciskuma pamats )- iztēles gleznas. Klātbūtnes efekts, protams, nav salīdzināms ar "konserviem" no pagājušā laika. Man gan šķiet, ka mums pašlaik pār mēru valda dzīvošana vienā režīmā- ES! Jaunības kults, ko pavada lieka iedomība, ko nevar sajaukt ar pašapziņu. Jūsu pieminētais mākslinieks Jānis Kubilis aizgāja no teātra, jo nevēlējas graut savu veselību, par katru cenu iztopot jaunajiem. Kad izrādi, kuru visi tie VECIE turēja uz saviem kamiešiem, repertuārā iekļāva aizvien retāk, pieprasot no aktiera nervu pārslodzi, dažam pietika spēka atteikties no skatuves dzīves pavisam. Katrai paaudzei savs+ tas, kas vairākām paaudzēm kopējs. Kamdēļ fantazēt par 50 paaudzēm, ja runa ir par iepriekšējo un tas pats jau izrādās par daudz un par grūtu.
  • 2
  • 0
JoKaLeMeNe
J
zvirbulēnam Mārrutks viņu zina! Neesmu iedziļinājies, īpaši viņu nelasu. Laikam nepiederu pie inteliģences.
  • 0
  • 0
zvirbulēns
z
JoKaLeMeNe Kā Jums šķiet, vai NN nav jau pagātne, ka viņš nevelk?
  • 1
  • 1
JoKaLeMeNe
J
"Ne mēs vairs dievinām Antru Liedskalniņu, Lilitu Bērziņu, Elzu Radziņu, Alfrēdu Videnieku, Jāni Kubili...Kas tie tādi ? -taujā jaunais mākslinieks, kurš apsēdies pie priekšgājēja galdiņa...Ieraksti neko neliecina par to, kas noticis dzīvajā klātbūtnē, ieraksti ir tikai bāli nospiedumi, turklāt ne visai labi." Tas ir interesants jautājums! Katrā paaudzē var būt savi lieliski aktieri. Ja mēs tos visus pēc, teiksim, 50 paaudzēm mēģinātu paturēt dzīvā atmiņā un dievināt - nekas labs tur nesanāktu. Pirmkārt jau tāpēc, ka atmiņa NEKAD nav dzīva. Atmiņa var izsaukt atbilstošu emociju, sentimentu, taču atmiņa nekad nevar sniegt to, ko lieliski nosauci par dzīvo klātbūtni. Un vai lieliem māksliniekiem ir vajadzīga dievināšana? Ja mākslinieks kaut ko rada dievināšanas pēc, dzīvās klātbūtnes nebūs. Būs uzspēlēts mēģinājums "iztaisīties". Lasīju nesen interviju ar Kubili - kāda vienkāršība un reizē diženums! Kam viņam dievināšana? Protams, Meistari ir jāpiemin, jāgodā, taču jāpatur prātā, ka viss nāk, aiziet un rodas jauns. Dzīvā klātbūtne ir tā, kas no svara. Un labi, ka katra paaudze no skatītāju zāles var sastapties ar savu dzīvo klātbūtni tur, uz skatuves. Katrai paaudzei rozēm ir sava smarža un savi ērkšķi.
  • 7
  • 2
BBC 2
B
kads tam NN muti nevar aivert?
Marī
M
Zariņai un Nastavševam noteikti izdosies lielisks kopdarbs. Tik ģeniālas aktrises kā Zariņa piedzimst reizi 100 gados.
.
.
nafig zvirbulēnus. Zariņa rullē!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja