Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Pēdējais salmiņš

Grāmatai par Mārtiņu Freimani varētu būt ilgāks mūžs nekā viņa atstātajām dziesmām. "Mans draugs" izklausās ticamāk nekā "mans elks".

Šodien būšu skarbs: Mārtiņu Freimani Latvijas mērogā varētu salīdzināt ar Robiju Viljamsu Eiropā, kurš mēģina būt Sinatra, Elviss, Bono un Oasis Galaheri vienlaikus. Arī ar Foo Fighters vai Coldplay dalībniekiem, kuri, pasaules megaslavas apreibināti, noticēja, ka nu jau ir klasiķu statusā un var piedāvāt sadarbību "līdzvērtīgajam" – pašam Deividam Bovijam, bet saņēma kurvīti, atšķirībā no The Cure Roberta Smita, Placebo Braiena Molko un Arcade Fire Vina Batlera, kuri tomēr atstājuši neizdzēšamas pēdas rokmūzikas vēsturē katrs savā desmitgadē.

Mārtiņa Freimaņa stihija bija raibais, glamūrīgais un vienmēr uz robežas ar bezgaumību balansējošais Eirovīzijas formāts, sacensība kā tāda, jo, kā vēstī arī nupat iznākusī Daigas Mazvērsītes grāmata Mans draugs Mārtiņš Freimanis, uzmanības trūkums bērnībā viņu traumējis visai turpmākajai dzīvei. Atceros no bērnības grāmatu sēriju Ievērojamu cilvēku dzīve, kurā bija aprakstītas pirms gadu desmitiem un simtiem ārvalstīs un arī Latvijā dzīvojušās personības, kas paveikušas kaut ko tik nozīmīgu, ka vēl šodien šīs grāmatas ir aktuālas. Tas bija Padomju Savienības laiks, bet kaut kā sērijas veidotājiem bija izdevies izvairīties no komunisma cēlāju slavināšanas katrā otrajā izdevumā.

Freimanis tāpat komunismu neuzcēla, un arī tādas sērijas sen vairs nav, bet

viņa ieguldījums latviešu popmūzikas attīstībā, lai par viņu rakstītu grāmatu, drīzāk vērtējams ar mīnusa, nevis plusa zīmi, kā to intervijā žurnālam Veto uzsvēris kinorežisors un mūziķis Lauris Ābele.

Populārajiem neizbēgami ir sekotāji, un, ja tā latiņa, kā mēs arī mākslinieciskās kvalitātes griestus mēdzam dēvēt, ir nolikta šādi, atrasties nedaudz zem tās arī nemaz nešķiet kauns. Cilvēki, lūk, ieinteresējas, un tad arī izpārdot divas arēnas nemaz nav neiespējami. Un tev – klausītājam – nav ko zaudēt, arī nākotnē, jo ar gadiem būsi laipni gaidīts Latvijas Radio 2 klausītāju pulciņā. 90. gados pusaudžu šlāgeris, kas gatavo "mūsdienīgi" domājošus pusmūža ļaudis, bija 100. debija, Tranzīts un Duets Divi, tagad mēs esam tikuši puspakāpienu augstāk uz kvalitatīva iesaiņojuma rēķina.

Nesen aizdomājāmies, kādu lomu mūziķa un jebkura sabiedrībā labi pazīstama cilvēka liktenī spēlē nāve. Ja ceļš uz to ir apzināts – vai tas ilgs un mokošs izraudzīts vai spontāns un nesāpīgs –, tā spēlē pēdējā salmiņa lomu. Tu esi populārs un atzīts, bet tomēr ne līdz galam, jo tev neizprotamu (it kā) iemeslu dēļ Tumsas albumi nesaņem ne Mūzikas ierakstu gada balvu, ne ļauno kritiķu slavas vārdus presē. Nāve tevi automātiski attaisno, ikonizē, jo par aizgājējiem nedrīkst runāt neko sliktu. Freimanis bija, pirmkārt, cilvēks un tikai pēc tam mūziķis un aktieris ar allaž sāpju pilnu, nevis dzīvespriecīgu smaidu un kā personība daudz vairāk izpētes vērts nekā viņa mūzika. Izlasi grāmatu un tu jau visu zini. Iestājas klusums. Neviena dungodziesmiņa galvā neskan.

Top komentāri

einars
e
Kopumā Rudakam piekrītu. Tikai kāds tur glamūrs. Baskovs,Kirkorovs,visi pārējie zverevi - tas ir glamūrs. Mārtiņa Freimaņa un viņam līdzīgo gadījumā ir meinstrīms - darīt to, kas ir, un tā, lai būtu populārs, lai pastāvīgi būtu redzeslokā. Eirovīzija,TV šovi, pompozi kopkoncerti utt Jā, vieniem tas balansē uz gaumes robežas, bet citus dara vai trakus.
Rokeris
R
Jums nekad neienāk galvā doma,ka t.s. LV popmūzika vispār,salīdzinot ar Eiropas valstīm,UK,USA -ir vispār pāris metrus zem plintusa.Un nav jau vainīgi tie,kuri tēlo māksliniekus-vnk viņiem jāsavāc kaut kāda auditorija,kas kaut ko samaksā utt.Mūsdienu viedtelefonu paaudze vispār nav spējīga uztvert kaut ko kvalitatīvu.Par mirušajiem drīkst runāt tikai labu vai tikai patiesību.Šeit ir otrais variants:M.Freimaņa mūzika ir tik pat bezvērtīga,kā L.Reinika un viņam līdzīgo gara darbi.Prāta Vētra vismaz māk savu arī ne sevišķi kvalitatīvo poproku skatītājam piedāvāt labā noformējumā.Bet kopumā LV popmūzika ir vnk pretīga.
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Nu, bet, kā patika Mazvērsītes grāmata? Vai šim nebija jābūt tā kā grāmatas PAR Freimani apskatam nevis tiešai nelaiķa šaustīšanai? Vai grāmatā IR analizēts rokmūzikas, mūzikas, mūziķu popularitātes fainomens? Kas mums aizķer tās dvēseles stīgas? Uz ko mēs, kā mēdz teikt, pavelkamies?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja