Pietrūkst tikai nervu daktera

Zvirbuli, tu man par daudz grozi galvu, tikko tu teici,ka ļoti lamājies, tagad uzreiz, ka tomēr nē. Bet nu labi - man patīk ēst ābolus un bučoties, dārzā ar ābelēm, ābeļainas mutes garšo nenormāli labi. Var skaitīt krītošās zvaigznes un bučoties visu nakti - kā jaunībā.

Man nav strādnieku, un es nekliedzu uz strādniekiem! Ja Tu to nezināji, varu pateikt, es augstas kultūras cilvēks, ja kāds strādnieks uzrodas, es tam dodu precīzus uzstādījumus, ko un kā, un viss notiek, teju ar mīlestību. :) Un, ja Tu zinātu, cik man lieli izauguši dzidrie āboli, Tu aiz skaudības nomirtu, nu baisi lieli, baisi smaržīgi un mutē kūstoši! :) Un vispār, man viss padodas, man zelta rokas! :)

Es jau rakstīju , cik satriekta biju, kad uzzināju,ka vidusskolā - literatūras stundām vairs neprasa, lai tiktu lasītas grāmatas. Pietiek tikai , ja zini nosaukumus. Un tā sistēma - Rīgas 3.VG - pie skolotāja tikt vairs nevar - kā pie ministra. Skolotājam ir konsultācijas laiks ar skolēniem - ja atliks laika sarunai ar vecāku - parunās, neatliks - vair būt stundu vai divas nogaidījies un vari iet mājās. Tāpat par citām lietām. Vecāku sapulcēs - es tur viena no enerģiskākām. Visi sēž un klusē - var teikt - drūmi bolās, var redzēt - neapmierināti. Bet izteikt problēmu,kas,kāpēc , kā neapmierina - to nevar. Tādi esam. Audzinātājai laikam jāuzmin kas un kā. Reiz vienai mammai prasīju - kāpēc viņa sapulcē nerunāja, viņa saka - neesot vērts, nekas jau nemainītos tik un tā. Kādas muļķības, ir lietas, ko nevar tik ātri un vienkārši mainīt, un ir lietas, ko tieši un konkrēti nomainījām.

Gunta - nē. Tā nav tikai žurnālistu atbildība,kas notiek ar sabiedrību. Galvenais ir ģimene, skola, augstskola. Un tad jā - žurnālisti, kuri arī grib pārdoties un labi nopelnīt. KD nekas praktiski nav par izglītību. Manā mīļajā žurnālā IR bija, ka akreditētas gandrīz visas tās augstskolu programmas, kuras atzina par nederīgām un ieteica slēgt. Un nevis vienkārši akreditētas , bet uz 6 gadiem. Ja par to uztrauktos visa sabiedrība. Ja par to diskutētu, pieprasītu to bezprātu apturēt, izkvēpinātu IZM un visus tos partiju ielikteņus - naudas pumpētājus. Starp citu - žurnālisti jau arī pamatā - 99,9 % ir tie,kuri ir mācījušies Latvijas augstskolās.

Es domāju, ka visu nosaka pieprasījums, kas mudina piedāvājumu, jo pamatā ir merkantili apsvērumi.

īstenībā man bija šausmīgi nervoza un grūta diena, tā rakstīšanās man jau kaut kāda novirze no normas. Jā, gribu iztikt bez rupjībām un bez rakstīšanās. Bet nu nākošreiz, šovakar nē. Pabeigšu visu un tad man vēl uz slimnīcu jābrauc - viens mazs cilvēciņš tur mani gaida. Mazā Grietiņa - savu raganu. Laba doma. Lūk, nu bet neko - ir jau labi un būs vēl labāk, galvenais - seksīgu vakariņu :))

Jā Skaisle, Jums varētu būt taisnība, bet kā Jūs ziniet, ka neesmu Jūs redzējis? Pie kam, ja nu es esmu neredzīgs, vai tad Jūs man nevarētu būt simpātiska? Man ir simpātiska kāda kundzīte, kas, nudien vizuāli atgādina to personu, kas Ansīti un Grietiņu grasījās notiesāt, bet tikai simpātiska, jo nav tik seksīga kā Skaisle.

Nepareizi,Senais, Tev var patikt tas, ko es rakstu, bet ja Tu neesi mani redzējis, tu tā nevari rakstīt,ka simpatizēju. Un mani kaitina, ka tu ne reizi nevari uzrakstīt - jā Skaisle, Tev ir taisnība, piekrītu. Visu laiku - cik tik var pretī un pretī. Tik daudz enerģijas,lai atspēkotos aiziet.

man šķiet, ka es neesmu male chauvinist pig, taču noteikti zinu, ka vīrieši atšķiras no sievietēm, to sapņi arī un daudz kas cits, tik, ka par dažām tēmām nav vērts diskutēt, arī. Taču Jūs man , vienalga esiet simpātiska.

Senais. Pirms daudziem gadiem es redzēju tādu sapni - balts mirdzošs sniega lauks un tajā koši sarkanas, ļoti zemas krāšņas puķes. Un es tā lauka vidū - pārlaimīga. Viss mirdz - spoža saule, sniegs, puķes, un es pati. Smaidu un esmu pārlaimīga. Tad eju klāt tām puķēm un ņemu pirmo rokā - un vari iedomāties - tas zieds pārvēršās par putnu ar garu asti - kā tāds košsarkans zeltainsudrabains pāvs. Man no sajūsmas gandrīz elpa aptrūkstās, es gribu to putnu ciešāk pie sevis, apskaut, mīļot - bet - tas brīnums paceļās spārnos un aizlaižās. Man ir smeldzīgi un skumji,ka tas ir prom - bet viss lauks pilns - un tad es jau pie nākošā zieda. Un notiek tas pats un tad pie nākošā un atkal tas pats. Labā ziņa ir kāda - tas lauks bija bezgalīgs un mīlestības arī - bezgalīgas. Un ja Tu mīlējies, tātad - tu mīli. Kaut vai tikai to īso brīdi ,kamēr zieds pārvēršās putnā - bet tu mīli. Ko un kā citi dara,kas man par daļu. Un ja tas pats vīrietis ar, kuru es mīlējos, to sauc tikai par seksošanos, tad es tik un tā par mīlēšanos. Tā ir mana dzīve, manas domas, manas jūtas, manas mīlestības. Es esmu pieņēmusi ,ka arī vīrietis ar mani mīlējās un pie tā palieku, pat ja viņš pēc tam 101 reizi liecinās,ka tas bija tikai sekss.

Tad jau Tu kā īsta lauku pele tur šiverējies, nevis kā zvirbulis. Tev labi, un kliedz Tu noteikti uz saviem strādniekiem. Kā citādi. Man ļoti garšo dzidrie āboli. Un man ļoti patīk kā viņi smaržo un kā būkšķēdami krīt zemē. Bet? Tagad taču līst lietus, vai tad vari lasīt ābolus ziemai, ja lietus līst? Un sīpoli jau agrāk nebija jānoņem? Dilstošā mēnesī? Klau - man pēkšņi ienāca prātā,ka tur īsti kārtība nav ar tiem Taviem darbiem. Virsuzraudzības visticamāk, ka pietrūkst.

Skaisle, laikam mums ir atšķirīgi viedokļi par to kas ir mīlestība. es domāju, ka mīlestība ir tas, ko nevar nopirkt, un tāpēc seksu nevar par to saukt. Protams, labi, ja sanāk abi kopā, bet ja nav mīlestības, tad seksu var nopirkt cik tik uziet un kādu vien vēlies. Publisku, solo. kolektīvu u.tml. taču tas būs tikai patīkama izklaide, kas , protams, noder. Kas vainas? No rītiem kā nu kuro reizi, es neesmu ieraduma cilvēks. Reizēm kafiju, bet reizēm to skaidro ūdeni, kas tek caur lilijām, bet reizēm neko(kad no rīta esmu aizmidzis pēc jaukas uzdzīves naktī ar kādu bez žaketītes, ne sarkanas, ne zaļas vai citādā krāsā).

Es, tak, Tev nepateicu galveno, tagad es vācu ābolus un plūmes, tās ēdu un kakāju cik rūmes! :)

Kas Tev teica, ka man ir slikti, es, ja kas, varu iztikt arī tik ar savu gaismu, un ja godīgi, nu nav jau tā, ka visi būtu tumsa, patrāpās jau ar kādi gaišāki ļaudis! Un paspārdīt debīlos, paklau, tas jau baisi feini, ko es darītu, ja viņu nebūtu, šausmas! :) Sīpolus noņēmu, ķiplokus noņēmu, upenes arī, cūku pupas, vēl kaut ko, tik neatceros ko?

Zvirbuli, bet kur Tu esi ? Kur Tu dzīvojies,ka tik slikti Tev? Zini,man arī te visādas grūtības ir un kauns atzīties, bet es arī caur rupjībām stresu novadu.Solos sev - atmest jebkādas rupjības. Bet nu nevaru. Nesanāk. Mums pat mājās ir burciņa - sodanaudas mešanai,bet dažreiz nokliedzos - man vienalga, kaut 100 ls tas maksā , bet es gribu to vārdu pateikt un pasaku. Mēs gribam kūku dakšiņas un ļoti greznus kūku šķīvīšus par to soda naudu pirkt. Nu labi, bet kā citādi Tev iet? Vai ražu jau novāci?

Zini, Senais. Tev pietrūks labdabīga skatījuma uz mīlestību, uz attiecībām uz cilvēkiem,uz pasauli. Man ir 100 gadus vienalga,ko citi domās un vai citi redzēs mani bučojamies vai raudam, vai smejam. Lūk, gribu bučoties Rīgas kanālmalā rudens lapkritī, kad tās laternas tik romantiski spīd un bučošos. Ja no vīrieša iniciatīvu nesagaidīšu, nu ko darīt, pati uzņemšos. Un man pilnīgi vienalga - redzēs kāds, neredzēs, paildzinās tas attiecības, vai nē. Galvenais lai man patīk, lai ir piepildījums. Tagad atkal - nu tev žēl, ka mani daudzi vai vismaz daži mīlētu vienlaicīgi? Tu domā es netiktu galā ar to? Un kas tu par viedo vērtētāju,ka jau tagad zini spriest,ka tas būtu falši? Tu kādu kafiju no rītiem dzer ? Ar vai bez cukura? Un pienu Tu pielej klāt?

Labrīt! Tu vēl nezini, ko nozīmē lamāties, kā tas skan, kad es to daru! :) Te es tik latviešu valodā tā skaidrāk izteicos! :) P.S. Man pietrūkst gaismas, gara, ja kas! Nospļauties nevari, lai kādam debīlajam ģīmī netrāpītu.

Ko nu tur mīlēt, vien brīnos, bet Jums, Skaisle, - kaut Jūs kāds viens mīlētu, jo, ja daudzi, tad falši.

Zvirbuli, labrīt, ko tik rupjš? Tev trūkst mīlestības ?

Labrītiņ Senais, jūs ar zvirbuli tā kā uz maiņām iekārtojušies Andas kundzes bombardēšanai. Laikam tomēr mīliet viņu. Nu ko darīt - katram kaut kas savs dzīvē. Būs man sarkana žaketīte un cieši sarkani svārciņi, mani arī daudzi mīlēs. Nu labi - skatos, ka Andas kundzei pat ar žaketīti pietiek - par uzmanības trūkumu sūdzēties nevar.