Uz citadelēm!

Beidzot klāt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas kulminācija mūzikā. Parīzē Elizejas lauku teātrī 18. maijā uzstāsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris sava galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā, kopā ar Valsts akadēmisko kori Latvija un starptautisku solistu kvartetu atskaņojot vienu no visvērienīgākajiem un emocionāli saviļņojošākajiem mūzikas lielopusiem – Džuzepes Verdi Rekviēmu.

Savukārt nākamajā vakarā Berlīnes Vācu operā notiks Latvijas Nacionālās operas viesizrāde – Artura Maskata opera Valentīna Modesta Pitrena vadībā ar Ingu Kalnu titullomā. Līdzās lūgtajām augstajām amatpersonām publikā būs arī Latvijas kultūras leģenda kinokritiķe Valentīna Freimane, par kuras jaunībā piedzīvoto, Otrā pasaules kara gados slēpjoties no ebreju vajātājiem un zaudējot vistuvākos cilvēkus, vēstī Liānas Langas rakstītais operas librets, Viestura Kairiša režija un Ievas Jurjānes veidotā skatuves vide. Opera, kura pasaules pirmizrādi piedzīvoja 2014. gada 5. decembrī kā viens no galvenajiem Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem, ataino Latvijas vēsturei, kultūrai un dažādām Latvijā dzīvojošām tautām izšķiroši būtiskas lappuses dramatiskajā laikā no 1939. līdz 1944. gadam. Simboliski, ka Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmu atklāja tieši ar šīs operas fragmentu pagājušā gada 10. novembrī Evijas Martinsones un pianista Mārtiņa Zilberta izpildījumā mākslas muzejā Rīgas birža.

Prieku par gaidāmo Artura Maskata operas Valentīna viesizrādi Berlīnē pabojājis satraukums, ka viesizrāde Berlīnes Vācu operā Latvijai izmaksās 405 919 eiro. Turklāt lielāko daļu – 254 100 eiro – "apēd" Deutsche Oper Berlin telpu noma, honorāriem paredzēti tikai 1833 eiro. Arī biļešu pircēji nebūt nav tik naski, kā gribētos, jo kultūras piedāvājuma konkurence Berlīnē ir ļoti liela un operas mīļotājus nav viegli ieinteresēt par jaunu viņiem nepazīstama komponista darbu. Arī Latvijā iestudējumu vērtēja pretrunīgi. Taču tas nemazina viesizrādes unikālo nozīmi: laikā, kad Latvijas slavu arī bez valsts kultūras kampaņām jau gadiem vairojušas galvenokārt mūsu starptautiskās izpildītājmākslas zvaigznes, šī ir pirmā iespēja parādīt starptautiskajai publikai latviešu operu.

Savukārt Verdi Rekviēma atskaņojums Parīzē ir iespēja parādīt, ko spēj koris Latvija, Nacionālais simfoniskais orķestris un tā diriģents, Francijā jau labi pazīstamais Andris Poga, kuru pārstāvošā aģentūra Productions Internationales Albert Sarfati iesaistījusies koncerta organizēšanā. Žēl tikai, ka solistu kvartetā līdzās krievu mecosoprānam Oļesjai Petrovai un lieliskajam itāļu tenoram Džordžo Berrudži tomēr nebūs mūsu pasaules operzvaigžņu Maijas Kovaļevskas un Egīla Siliņa. Viņu vietā stāsies citi atzīti mākslinieki – itāļu bass Rikardo Dzanellato un poļu soprāns Aga Mikolaja, kuras CV grezno arī dalība Maestro Marisa Jansona vadītajā Verdi Rekviēma atskaņojumā.

Pirms starptautiski nozīmīgā vieskoncerta Rekviēms skanēja Vidzemes koncertzālē Cēsis 15. maijā, kur solistu kvartetā līdzās O. Petrovai un Dž. Berrudži bija Latvijas soprāns Liene Kinča un basbaritons Rihards Mačanovskis.