Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs. ir pirmā apjomīgā spāņu dzejas izlase latviešu valodā, tajā iekļauti 33 spāņu dzejnieki. Sastādītājs, atdzejotājs un pēcvārda autors ir Leons Briedis, iekļauti arī Knuta Skujenieka un Egila Plauža atdzejojumi. Grāmatas mākslinieks Ilmārs Blumbergs īpaši šim izdevumam radījis zīmējumu ciklu, kas iedvesmots no Spānijas un spāņu dzejas.
"Laikam manās dzīslās rit mazliet spāņu asinis, un šī grāmata ir novēlota atdzīšanās mīlestībā spāņu kultūrai. Mīlestība, sapnis par spāņu kultūru sākās jau pusaudža gados, un līdz šim šajā sapnī neesmu vīlies," atklāj Leons Briedis.
Antoloģijas izdošana ir nozīmīgs notikums Latvijas kultūras dzīvē. To uzsver gan Leons Briedis, gan Neputna galvenā redaktore Laima Slava. Citu tautu antoloģijas latviešu valodā tiek izdotas reti. "Mēs ļoti maz zinām par citu tautu kultūru, dzeju. Antoloģija ir izdevums, kas veido vienotu, skaidru ainu. Es, veidojot spāņu dzejas antoloģiju, centos šo ainu izveidot 100 gadu garumā," stāsta Leons Briedis, piebilstot, ka izdevums būs kā pamats nākamajiem tulkotājiem, kas turpinās Brieža iesākto. Izdevums ir nozīmīgs arī Neputna bilingvālo dzejas izdevumu sērijā. Līdz šim tās bija neliela apjoma dzejas grāmatiņas, tā sauktā "mazā samta sērija". Šis izdevums to turpina jau daudz apjomīgākā formātā.
Spāņu dzeja, kuras pirmsākumi attiecas uz 7.–10. gadsimtu, piedzīvojusi virkni spoža uzplaukuma periodu, kurus nereti sauc par spāņu dzejas "zelta laikmetiem". Viens no tiem ir arī 20. gadsimts – prestižu un vispasaules slavu tam nenoliedzami nodrošinājusi tā saucamā 98. gada paaudze (Antonio Mačado, Huans Ramons Himeness u. c.), tās vecākais pārstāvis ir slavenais filosofs, rakstnieks un dzejnieks Migels de Unamuno (1864–1936).
Pēc 98. gada paaudzes spāņu dzejā izveidojās vesela plejāde dzejnieku, kas bija dzimuši laikposmā no 1892. līdz 1905. gadam, kurus sauc par 27. gada paaudzi un nereti apzīmē kā Spānijas literatūras "jauna zelta laikmeta" pārstāvjus: Pedro Salinass (1892–1951), Horhe Giljens (1893–1984), Herardo Djego (1896–1987), Federiko Garsija Lorka (1898–1936), Visente Aleiksandre (1898–1984), Damaso Alonso (1898–1990), Luiss Sernuda (1902–1963) un Rafaels Alberti (1902–1999).
Pilnasinīgu un pārliecinošu spāņu dzejnieku paaudzi veidoja dzejnieki, kas piedzima 1925.–1938. gadā un spāņu dzejā galvenokārt konstituējās 60. gados. Pie šīs spāņu dzejas 60. gadu paaudzes parasti pieskaita dzejniekus Anhelu Gonsalesu (1925–2008), Hosē Agustinu Gojtisolo (1928–1999), Haimi Hilu de Bjedmu (1929–1990), Hosē Anhelu Valenti (1929–2000), Fransisko Brinesu (1932), Klaudio Rodrigesu (1934–1999) un Karlosu Saagunu (1938).
Antoloģiju noslēdz daži spāņu dzejnieki, kas debitējuši pagājušā gadsimta 60. gadu beigās.
Antoloģijā iekļautie dzejnieki: Migels de Unamuno, Manuels Mačado, Antonio Mačado, Huans Ramons Himeness , Leons Felipe, Pedro Salinass, Horhe Giljens, Herardo Djego, Federiko Garsija Lorka, Visente Aleiksandre, Damaso Alonso, Emilio Pradoss, Luiss Sernuda, Rafaels Alberti, Manuels Altolagirre, Migels Ernandess, Luiss Rosaless, Gabriels Selaija, Blass de Otero, Glorija Fuertesa, Hosē Jerro, Anhels Gonsaless, Hosē Augustins Gojtisolo, Haime Hils de Biedma, Hosē Anhels Valente, Fransisko Briness, Klaudio Rodrigess, Karloss Saaguns, Pere (Pedro) Džimferre, Huana Kastro, Leopoldo Marija Panero, Alehandro Lopess Andrada, Antonio Rodrigess Himeness.