Tas būs interesants visa vecuma skolniekiem, jo dzejoļos katrs bijušais un esošais skolēns atradīs sev ko pazīstamu, izjustu un varbūt nedaudz piemirstu. Dzejas tematika aptver un atklāj skolas dzīves aktuālākās tēmas - mīlestību, naidu, draudzību, vientulību, veiksmes/neveiksmes mācībās un, protams, netiek aizmirsts arī klasiskais teiciens "man nekas nav uzdots".
"Veidojot šo grāmatu, domāju par savu skolas laiku un klasi. Skatījos albumus un pašai par pārsteigumu neko prātīgu neatradu - dažas bildes no skolas sākuma un, skat, jau izlaidums," stāsta rakstniece Ieva Samauska. "Tolaik par mobilo telefonu ar kameru varēja sapņot vienīgi Džeimss Bonds, par selfijiem nemaz nerunājot. Tomēr mūs vienoja daudz kas tāds, kas tagad pieder vienīgi atmiņām. Sākot ar klases kopīgām kartupeļu un ābolu talkām rudenī, ierindas skatēm, konkursiem Saturieties, meitenes! un Saturieties, zēni!, militāro stundu (kurā mācījāmies uzlikt gāzmaskas, salikt Kalašņikova automātu uz laiku) un beidzot ar formastērpiem, par tā valkāšanas pašrocīgu interpretāciju saņēmu vienu no piezīmēm dienasgrāmatā. Mana klase? Tā bija kā kuģis, kā Noasa šķirsts, kurš laipni un noteikti izveda šim laikam cauri un savu nozīmību īsti pat neaptvēra. Ja varētu to piedzīvot vēlreiz... Bet nevar. Tāpēc no sirds aicinu: izdzīvojiet savas ilgas un sapņus jau tagad, šodien. Tik un tā jūs reiz ilgosieties pēc savas klases, lai kāda tā būtu."
Dzejas krājuma spilgtos un oriģinālos zīmējumus veidojusi Vivianna Maria Staņislavska.