Voceka Marija man atgādina Nīnu Hāgenu. Intervija ar dziedātāju Evu Mariju Vestbruku

operas varoni atgādināt, grūti uzminēt. Viņas tēvs ir ebrejs, un vectēvs gāja bojā koncentrācijas nometnē, taču pati Nina jau VDR laikos ārdījās kā negudra, savu senču piemiņu apgānot visnešķīstākā veidā. Kas gan var saskaitīt viņas joberus, piegulētājus, vīrus, un uz zemes, kam pāri Nina Hagena gājusi sen vairs zāle neaug. Vai šī vellata pazīst vārdu ''mīlestība'', ļoti šaubos, bet ar operas varoni, šķiet, viss bija gluži savādāk.

Ir Nina Hagena, bijušās VDR ''zvaigznes'' Evas-Marijas Hagenas meita. Velna apsēsta no dzimšanas, visu savu dzīvi vadot visdziļākos zaņķos, un elles kaktus bradājot, un ķecerību un izlaidību plaši reklamējot un realizējot, nu, jau veca sagrabējusi un gandrīz jau sapuvusi vecene, sākusi, gluži kā transvestīte Amanda Līra, svētuli tēlot. Tiesa, ar to pašu velnišķo smaidu uz lūpām, un ar to pašu raganas atribūtiku.