Tev palīdz vai traucē (varbūt pat kaitina?), ka tevi piesaka kā pianisma zvaigznes Vestarda Šimkus māsu?
Sevi uztveru kā atsevišķu cilvēku. Bet brālis man daudz ir palīdzējis, viņš ir mana bagātība, mans zelts. Viņš tikko man pasniedza meistarklases. Mūsu uzdevums ir meklēt, taču Vestards - mācoties no savām kļūdām - neļauj man maldīties, ierāda pareizo ceļu. Dažreiz bailīgi vingrināties, ja blakus istabā to dzird augstākās klases pianists. Viņš iebrāžas istabā un prasa: nu cik reizes vari spēlēt to noti nepareizi?
Kā esat sadalījuši kopīgo koncertu? Spēlēsiet arī četrrocīgi?
Četrrocīgi nespēlēsim nekādā gadījumā! Man būs koncerta pirmā daļa, bet brālim - otrā. Spēlēšu divas baroka komponista A. Soleras sonātes, impresionista M. Ravela Laiva okeānā no cikla Atspulgi, trīs F. Lista skaņdarbus (koncertetīdi La legieretta, Petrarkas sonetu, 10. Transcendentālo etīdi) un S. Prokofjeva 3. sonāti, kurā klavierēm jāskan kā sitaminstrumentiem. Prokofjevs uzskatīja klavieres par sitaminstrumentu un rakstīja ritmiskus, temperamentīgus, motoriskus skaņdarbus.
Gatavojies koncertpianistes dzīvei?
Par to neesmu šaubījusies ne mirkli. Es būtu laimīga par iespēju sadarboties ar orķestriem. 2009. gadā jauno mūziķu festivālā Kauņas filharmonijā spēlēju ar Kauņas simfonisko orķestri. Ērika Ešenvalda projektā par godu Latvijas dzimšanas dienai spēlēju un dziedāju tautas dziesmu ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Valsts akadēmisko kori Latvija.
Baudi stingru audzināšanu?
No mazotnes dzīvojot laukos, zinu, ka jāiet ārā, jāēd veselīgi un jāspēlē klavieres. Tētis ir mūsu pirmais skolotājs. Ja nebūtu viņa stingrās rokas, mans brālis nebūtu tik labs pianists un es nespēlētu klavieres. Raudājām, bet bija jādara. Viņš lika man arī rakstīt diktātus, ietrenēja absolūto dzirdi. Dažreiz arī iepēra, bet nekad neesmu jutusi naidu. Tā ir meistarība audzināt bērnus ar mīļumu, bet stingri.