Ozolu loka vidū Tiguļu kalnā, kur vēsturiski bijušas komponista Raimonda Tigula dzimtas mājas, viņš ar domubiedriem sniegs brīvdabas sajūtu koncertu Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā. Tāpat kā pērn, koncertu var apmeklēt bez maksas.
"Muzicēšanu Tiguļkalnā katru gadu jūnija pirmajā sestdienā es izjūtu nevis kā tradicionālu koncertu, bet kā kopā sanākšanu ar rituāla sajūtu," Raimonds Tiguls sāk savu neparasto stāstu par to, kā savas dzimtās pilsētas Talsu augstākajā virsotnē radījis vietu, kur skaņās un sajūtās sasaukties dažādu tautu un pasauļu mūzikai. Ārpasaules mūzika – mazliet tālāk par pasaulē dzirdēto – šogad atklās Melnās jūras reģiona savdabīgo skanējumu. Līdzās pašmāju mūziķiem, ar kuriem Raimonds Tiguls jau sadarbojies iepriekš, Tiguļu kalnā kāps viesi no Gruzijas – vīru vokālais kvartets St. Panteleimon Chanters, kas dzied gan garīgās, gan tautas dziesmas. Tās sasauksies ar Raimonda Tigula jaundarbiem Rīgas saksofonu kvarteta un orķestra Sinfonietta Rīga stīgu kvarteta izpildījumā. Brīvdabas sajūtās dalīsies arī Xylem Trio, jauniešu koris Kamēr…, kas diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā uzburs nakts noskaņu ar pasaulslavenā gruzīnu komponista Gijas Kančeli Šūpuļdziesmu saulei, un etnodziedātāja Kristīne Kārkle-Puriņa, meklējot austrumnieciskās nokrāsas pašmāju tautas mūzikā un tās daudzveidīgajā skanējumā.
Cik tālu mūzikā redzams no Tiguļu kalna?
Pagājušogad piedalījās mūziķi no Īslandes, Gotlandes un Latvijas. Šovasar akcents likts uz četriem gruzīnu dziedātājiem no Tbilisi. Es pats biju Gruzijā un viņus tur uzgāju. Nejauši. Tikšanās bija sarunāta ar vairākiem citiem mūziķiem, ar kuriem Gruzijā kopā pavadījām vairākus diezgan vētrainus vakarus. Taču mana izvēle krita uz pavisam citiem māksliniekiem, par kuriem pirms tam neko nezināju. Es muzicēšu kopā ar viņiem un Kristīni Kārkli-Puriņu. Sākumā saspēlēšos ar hangu. Tas būs meditatīvs dziedājums, kam ļoti piestāv hanga skaņa. Vēlāk arī sadziedāsimies, un varbūt vēl kāds mūziķis mums piebiedrosies.
Kas ir hangs? Milzu bļodai līdzīgais skaņurīks ir sens vai jaunizgudrots mūzikas instruments?
Šo instrumentu izveidojusi kāda ģimene Šveicē, Bernē, – Fēlikss Roners un Sabīne Šērere, un tas domāts kā meditatīvs instruments. Tikai īpašos gadījumos ar to var koncertēt. Šī instrumenta ideju viņi attīstīja jau kopš 70. gadiem. Hanga skaņa ir senatnīga, izteikti meditatīva un tēlaina. Man tā asociējas ar armēņu pūšaminstrumenta duduka dobjo skaņu. Hangu spēlē ar pieskārieniem, un tā veidojas īpašā skaņa un noskaņa.
Gruzīnu mūzika pašlaik Latvijā ir modē: gruzīnu etnodžeza trio The Shin bija galvenie varoņi festivāla Porta projektā Neparastā izstāde, Valsts akadēmiskais koris Latvija Garīgās mūzikas festivālā gaida gruzīnu vokālo grupu.
Mans ceļš uz Gruziju ir caur rakstnieci Noru Ikstenu un viņas vīru gruzīnu rakstnieku Levanu Beridzi. Viņš pagājušajā gadā viesojās arī Tiguļkalna koncertā. Pēc koncerta pārrunājām sajūtas, ko katrs bijām piedzīvojuši. Levans mani jau vairākkārt bija aicinājis braukt uz Tbilisi. Pirms tam Gruzijā esmu bijis tikai padomju laikā, kad vēl mācījos skolā. Atmiņas par šo braucienu bija diezgan miglainas, un man gribējās redzēt, kā tur ir tagad. Tā vārds pa vārdam nonācām pie tā, ka šogad varētu aicināt mūziķus no Gruzijas. Tāpēc divas reizes pagājušogad viesojos Gruzijā.
Kā gadījās, ka aizbrauci pie vieniem, bet atradi pavisam citus?
Tā iznāca tāpēc, ka es jūtu un zinu, kādai jābūt noskaņai koncertā. Visu noteica mans iekšējais uzstādījums, kam tur jāskan. Mašīnā apceļojot Gruziju, aizbraucām uz seno Vardzijas pilsētu, kas ir iekalta klintī. Pašlaik tur dzīvo četri mūki, kuri šo vietu pieskata. Mūsu sarunā viņi ieteica apskatīties arī blakus esošo sieviešu klosteri. Braucām turp pa mazu meža celiņu. Tā bija viena no tām reizēm, kad bija jāizkāpj no mašīnas, jo govis un aitas bija aizšķērsojušas ceļu – vajadzēja padzīt malā. Tikmēr no klostera iznāca viena no māsām un ieveda mūs dievnamā, kas atradās turpat blakus. Tur uz galda stāvēja viens CD. Kad pajautāju, vai varu to nopirkt, man to vienkārši iedeva. Braucot atpakaļ uz Tbilisi, es uzliku to klausīties un sapratu, ka tā ir noskaņa, kuru esmu iecerējis savā galvā. Tas bija desmitniekā! Atlika tikai atrast dziedātājus. Mēs viņus uzrunājām, un viņi atsaucās. Tagad gaidu viņus ciemos.
Tā taču nav tikai sagadīšanās, ka Raimonda Tigula mūzika skan Tiguļu kalnā?
Tas nav izdomāts ne vakar, ne aizvakar. Tiguļu kalns atrodas Talsos, parkā, netālu no Novada muzeja. Nosaukums cēlies no mana vectēva tēva, kurš tur dzīvojis XIX gadsimtā. Turpat blakus ir arī Tiguļu iela. Tiguļkalns ir viens no deviņiem Talsu pakalniem. Visaugstākais. Es tur šad tad esmu gājis garām un vienmēr novērtējis, ka tā ir ļoti skaista vieta. No augšas paveras lielisks skats uz luterāņu baznīcu. Kalna virsotnē ir deviņpadsmit ozolu aplis. Pirms dažiem gadiem man pilnīgi spontāni radās doma, ka tā ir lieliska vieta, kur rīkot koncertus. Tā ir kā radīta mūzikai, kuru tur spēlējam. Esmu dzirdējis, ka tā bijusi sena rituālu vieta. Taču mani vairāk interesē, kas tur būs pēc gada vai diviem, nevis kas tur notika pirms simts vai divsimt gadiem. Man jau ir doma par nākamo gadu. Nākamgad galvenais uzdevums būs arī kopīgs mūzikas ieraksts. Tāpēc mēģināšu sarunāt, lai gruzīni atbrauc vēlreiz.
Tas, ko klausīsimies Tiguļkalnā, ir sakrālā mūzika? Varbūt pasaules mūzika?
Tā ir pasaules mūzika, taču es to noteikti sauktu arī par garīgo mūziku. Brīžiem tā ir ar rokmūzikas elementiem. Es ļoti nevēlos formulēt, kas tas ir. Ir vienkārši jābrauc. Koncerts ir par brīvu. Var braukt, uz sedziņas apsēsties pie koka un klausīties. Katrs var sajust to, kas viņam tajā brīdī ir nepieciešams. Pats sev to izjūtu kā garīgu meditāciju.
Arī mūsu tautasdziesmās?
Man patīk aranžēšana – atrast muzikāli spēcīgus risinājumus, piemēram, tautasdziesma pēkšņi izskan pavisam citādi. Tur var ļoti daudz darīt. Es nevaru teikt, ka pats būtu tautas mūziķis. Protams, esmu audzis ģimenē, kur muzicēju kopā ar māsu un tēti, kurš tagad jau mūžībā. To varbūt varētu saukt par tautas mūziku, ko mēs toreiz spēlējām. Akordeons, saksofons, klavieres – tāds bija mūsu ģimenes sastāvs. Mana māsa ir beigusi mūzikas skolu, strādā televīzijā un joprojām dažreiz uzspēlē klavieres. Tētis spēlēja saksofonu. Viņam muzicēšana bija sirdslieta. Man atmiņā palikusi tāda epizode, filmas vērts skats: ir agrs rīts, viņš ir atvēris logu un pie loga spēlē saksofonu. 90. gadu sākumā viņš sāka nodarboties ar lauksaimniecību. Bija siens savākts, uz lauka bija zārdi, un viņš pa logu skatījās uz to visu un spēlēja saksi.
Tev veicies sastapt uzticamus domubiedrus?
Ja grib kaut ko padziļināti darīt, uz kādu laiku no visa ir jānoslēdzas nost. Vienkārši pašam ir jādara. Ar laiku esmu nonācis pie atziņas, ka no daudz kā turpmāk būs jāatsakās. Es, protams, nerunāju par kafiju, cigareti vai vīna glāzi. Domubiedri man, protams, ir, taču es dzīvoju pats savā ritmā.
Brīvdabas koncerts Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā Talsos, Tiguļkalnā, 8.VI plkst. 20
Ieeja bez maksas