Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Man ir smaids pa visu seju. Intervija ar komponisti Lolitu Ritmani

Gribas kārtīgi apkampt visu Dvēseļu puteņa ģimeni! Saruna ar komponisti Lolitu Ritmani, kurai ir izdevies pietuvoties ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars nominācijai.

Februārī kļuva zināms, ka Losandželosā dzīvojošās amerikāņu latviešu komponistes Lolitas Ritmanes mūzika režisora Dzintara Dreiberga vēsturiskajai kara drāmai Dvēseļu putenis ir iekļuvusi ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars nākamajā kārtā jeb īsajā sarakstā kategorijā Labākā oriģinālmūzika/Best Original Score. Tajā ir iekļauti piecpadsmit pretendentu (to vidū Lolita Ritmane ir vienīgā sieviete) no 136 pieteiktajām partitūrām. Latvijas filmai šāda sasnieguma pasaules mērogā līdz šim vēl nav bijis.

 

Līdzās milžiem

Dvēseļu puteņa mūzika turpina sacensību par nomināciju Oskaram līdzās pasaules milžiem, kuru vidū ir tādas filmas kā Manks/Mank (komponisti Trents Reznors un Atikuss Ross), Pusnakts debesis/The Midnight Sky (komponists Aleksandrs Desplā), Pasaules ziņas/News of the World (komponists Džeimss Ņūtons Hovards), Dvēsele/Soul (komponisti Trents Reznors, Atikuss Ross un Džons Batists) un Tenet (komponists Ludvigs Jēransons). To, vai Lolitas Ritmanes vārds iekļūs nominantu piecniekā, uzzināsim 15. martā. 93. ikgadējā ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija Losandželosā notiks 25. aprīlī.

Lolitas Ritmanes komponēto un Latvijas Radio 1. studijā viņas pašas un diriģenta Māra Sirmā vadībā ierakstīto mūziku atskaņo Valsts akadēmiskais koris Latvija un orķestris, kura dalībniekus sapulcēja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra producents un sitaminstrumentālists Edgars Saksons. Dvēseļu puteņa mūzika 2020. gadā saņēma nacionālo kino balvu Lielais Kristaps, filmas skaņu celiņš apbalvots ar Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu Zelta mikrofons kategorijā Instrumentālās vai starpžanru mūzikas albums.

Dvēseļu puteņa partitūras starptautiskie panākumi sākās pērn septembrī, kad tā tika nominēta kinomūzikas balvai World Soundtrack Awards kategorijā Publikas izvēle un ieguva galveno balvu Tenerifes Starptautiskā filmu mūzikas festivāla Fimucite konkursā Fimucinema par labāko orģinālmūziku filmai. Žūrija toreiz uzsvēra komponistes meistarību, "piešķirot jūtīgumu un spēku emocionāli skaudram un nomācošam stāstam".

Janvāra beigās Lolita Ritmane ieguva Holivudas vizuālo mediju mūzikas balvu/Hollywood Music in Media Awards par labāko ārzemju filmas mūziku. Dvēseļu puteņa mūzika izvirzīta arī ASV Komponistu un dzejnieku savienības/The Society of Composers and Lyricists balvai SCL Award.

 

Sirsnīgais vēstījums

Portlendā dzimusī un Losandželosā dzīvojošā Lolita Ritmane ir komponējusi mūziku amerikāņu animācijas seriāliem, kuru vidū ir Young Justice, Batman: The Brave and the Bold, Teen Titans, The Spectacular Spider-Man, The Zeta Project u. c. Viņa darbojas triju kinomūzikas komponistu grupā Dynamic Music Partners un ir viena no tās dibinātājām. Par mūziku televīzijas seriāliem Lolita Ritmane desmit reižu tikusi nominēta balvai Emmy un 2002. gadā to arī saņēmusi – par mūziku animācijas seriālam Batman Beyond.

Lolitas Ritmanes koncertmūzika ir skanējusi Ņujorkas Kārnegija zālē, kur 2018. gadā pirmatskaņojumu ASV piedzīvoja Latvijas simtgadei komponētā uvertīra Gaisma. 2019. gadā Ņujorkas Linkolna centrā notika multimediāls koncertuzvedums Women Warriors: The Voices of Change, kas veltīts cīņai par sieviešu tiesībām. To veidoja desmit sieviešu radīti skaņdarbi. Lolitas Ritmanes devums programmā bija visiespaidīgākais – trīs simfonisku darbu pirmatskaņojumi.

Latvijā Lolitu Ritmani iepazinām, kad 1990. gadā trimdas latvieši viesizrādēs izrādīja viņas mūziklu Tas vakars piektdienā un 2005. gada vasarā atveda arī dziesmuspēli Eslingena. Sirsnīgais, muzikāli krāšņais vēstījums par latviešu kara bēgļu likteņiem pagaidu nometnē Vācijā toreiz piedzīvoja vienpadsmit izpārdotu viesizrāžu Latvijas Nacionālajā teātrī. Pēc desmit gadiem tapa jauns oriģināliestudējums Latvijā. Sadarbībā ar Latvijas mūziķiem ir radīti vairāki jauni opusi, ieskaitot daļu no bērniem domātās vairāku autoru Kartupeļu operas.

 

Atzinības vārdi

Dvēseļu puteņa mūzikai tikko ir veltīts cildinošs izvērtējums vietnē Movie Music UK (16.02.2021.). Recenzijas autors, šīs jomas erudīts Džonatans Brokstons, ar kinomūzikas izvērtēšanu nodarbojas jau teju 25 gadus un lieliski orientējas Lolitas Ritmanes daiļradē. Dvēseļu putenim radīto mūziku viņš nosaucis par komponistes magnum opus un nekautrējas izsaukties: "Tas ir satriecošs!" Ar sešdesmit mūziķu orķestri un piecdesmit dziedātāju kori ierakstīto mūziku kritiķis slavē par tematisko un emocionālo daudzveidību no bagātīga dzimtās Latvijas dabas atainojuma līdz aizraujošai kaujas ainu mūzikai, no smagām domām par postošajām kara šausmām līdz liriski romantiskām epizodēm un dziļi apgarotai lūgšanai, kas kora a cappella dziedājumā skan kā pēcvārds titru rādīšanas laikā.

"Viss panākts ar silti uzrunājošu orķestrāciju, pievilcīgu melodisku saturu, kora majestātiskuma uzliesmojumiem un gudru kompozīcijas tehniku, kas apliecina, cik spilgta komponiste ir Lolita Ritmane," raksta Džonatans Brokstons. Viņš uzsver: "Tādas partitūras kā Dvēseļu putenis ir perfekts atgādinājums, ka ir izcilu filmu mūzikas pasaule, kas pastāv ārpus tradicionālās Holivudas robežām, ja vien vēlamies palūkoties pāri tām."

Neilgi pirms Oskara nominantu izziņošanas KDi sazinājās ar Lolitu Ritmani Losandželosā.

Kā jūties latviešu mūzikai nepieredzēti augstajā pakāpienā cīņā par Oskaru?

Ja nebūtu izcilā režisora Dzintara Dreiberga filmas, mums nebūtu šīs sarunas! Nu ko es varu teikt – sajūta ir vienreizēja! Smaids pa visu seju! Nevaru vien beigt priecāties par to, ka mūsu darbs ir guvis tik lielu atzinību. Komponēt mūziku filmai ar tik lielu vērienu, brīnišķīgu galvenā operatora Valda Celmiņa darbu, Gata Belogrudova montāžu, Aleksandra Vaicahovska skaņu, izciliem aktieriem, kostīmiem, grimu patiešām bija kā sapnis.

Dvēseļu putenis ir izvirzīts kategorijas Labākā oriģinālmūzika īsajā sarakstā, kurā ir piecpadsmit kandidātu. Vērtēšanai bija iesniegti 136 pieteikumi. Ir sarežģīti noteikumi, kas tiek pieņemts un kas ne. Tos var izlasīt internetā.

Šis ir liels panākums ne tikai Latvijai, bet arī komponistei sievietei, izlaužot ceļu lielajā kinoindustrijā.

Grūti spriest, cik sieviešu būtu pelnījušas atrasties īsajā sarakstā, bet dati par iegūtajām nominācijām filmu mūzikā, neskaitot nominācijas par mūzikliem vai atsevišķām dziesmām, ir šādi: Andželas Morlijas kinomūzika nominēta Oskaram 1974. un 1977. gadā, Reičela Portmena ieguvusi balvu par filmas Emma (1996) mūziku un saņēmusi vēl divas Oskara nominācijas, Ena Dadlija ieguvusi balvu par mūziku filmai Visu vai neko/The Full Monty (1997), Mika Levi bija nominēta par filmas Džekija/Jackie (2016) mūziku. Pērn notikušajā ceremonijā islandiešu komponiste Hildura Gudnadotira saņēma Oskaru par mūziku filmai Džokers/Joker (2019). Kopumā kategorijā Labākā oriģinālmūzika sievietes līdz šim ir bijušas nominētas ļoti maz.

Komponistes netiek pie šprices, netiek pie pasūtījumiem komponēt mūziku lielajām filmām. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc tik maz sieviešu ir nokļuvušas īsajā sarakstā un tikušas nominētas šajā kategorijā. Taču ir arī izņēmumi. Man ir paveicies izsisties līdz īsajam sarakstam, pirmkārt, tāpēc, ka man tika dota iespēja sacerēt mūziku lielai Latvijas filmai un ieskaņot to ar simfonisko orķestri un kori Latvija. Filma Dvēseļu putenis ir vērienīga, un mūzikas izpildījums ir iespaidīgs. Vai cilvēkiem patīk vai ne – tā ir gaumes lieta. Skaidrs, ka tā pati mūzika, ja tiktu ierakstīta ar sintezatoru, nebūtu tikusi uz priekšu. Man šī iespēja tika dota, pateicoties režisoram Dzintaram Dreibergam un producentei Ingai Praņevskai. Viņi uzklausīja manus lūgumus un vēlmes un piepildīja manus sapņus.

Esmu aktīva Holivudas filmu mūzikas pasaulē, un ir cilvēki, kuri par mani jau gadiem tur īkšķi, – tas ir palīdzējis, lai kāda daļa no aptuveni 350 cilvēkiem, kuri balso par Oskaram pieteiktajām kinomūzikas partitūrām, ievērotu manu darbu. Personīgi pazīstu tikai ap piecdesmit no šiem 350 māksliniekiem. Šajā balsstiesīgo personību sarakstā ir tādas slavenības kā Stīvijs Vonders un Brūss Springstīns, kurus es diemžēl personīgi nepazīstu, un populārākie mūsdienu komponisti. Līdzās viņiem ir arī zināms skaits tādu komponistu un mūzikas producentu, kuri nav slavenības, bet viņi ir iesaistīti lielu filmu tapšanas procesā, un man ir bijusi iespēja kopā ar daļu no viņiem strādāt vai vismaz viņus satikt.

Trešais iemesls, kāpēc tikām ievēroti, ir tas, ka šis darbs nāca no sirds. Es lepojos ar šo mūziku. Ieguldīju visu, kas man bija pa spēkam. Mani atbalstīja un filmas tapšanā aktīvi iesaistījās mans vīrs mūzikas producents un skaņu režisors Marks Matsons, Māra Briežkalna vadītā Latvijas Radio 1. studijas komanda ar Vari Kurmiņu priekšgalā pie skaņu režijas pults. Viņi strādāja ar 110 procentu atdevi, lai šis darbs būtu vienreizējs. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sitaminstrumentālists un producents Edgars Saksons sarunāja labākos Latvijas orķestru mūziķus, viņš sadarbojās ar manu palīgu Leriju Renču, kurš nodrošināja, lai partitūra būtu perfekta, Baiba Čirkše gādāja, lai notis būtu uz mūziķu pultīm.

Kādas ir atsauksmes, ko dzirdi no kolēģiem par Dvēseļu puteņa mūziku un izpildījumu?

Ko visi, kuri dzird šo mūziku, piemin? Kori Latvija, tā diriģentu Māri Sirmo un direktoru Māri Ošleju. Jūtos pateicīga, ka viņi teica jā un piešķīra šim darbam ļoti īpašu, personīgu seju.

Kolēģi ir bijuši pretimnākoši, dalījušies ar saviem novērojumiem un pārdzīvojumu, ko jutuši, redzot un dzirdot šo darbu. Filma viņiem ļoti patika. Par mūziku... Tie, kuriem tā nepatika, nav man neko teikuši! Priecājos par nupat saņemto recenziju, kas publicēta Movie Music UK. Tajā aplūkots viss ieraksts, kurā ir iekļauti arī seši papildu darbi, kuri netika izmantoti filmā, kā arī garāki varianti dažām ainām.

Kas pašlaik atrodas uz tava darba galda?

Apmēram pirms pusgada mani uzrunāja jauns aģents, kurš pārstāv vienu no lielākajām aģentūrām. Nu jau esmu ar to parakstījusi līgumu. Visi gaida, kad filmēšana kārtīgi atsāksies, jo pašreiz nav daudz jaunu darbu, tikai tie, kuri bija iesākti pirms tam, kad visu pārtrauca vīruss. Ceru, ka man būs iespēja komponēt kādai lielai filmai vai prestižam televīzijas seriālam.

Trakais koronavīrusa laiks taču darbus neapstādināja pavisam?

Es ar partneriem pašlaik komponēju mūziku platformas HBO Max un studijas Warner Bros. animācijas seriālam Young Justice. Ar lielu baudu veicu sešus aranžējumus Raimonda Paula un Elīnas Garančas koncertam, kas bija paredzēts janvārī Maestro jubilejā, bet ir pārcelts uz vasaru. Raimonda Paula jubilejas atzīmēšanai diriģents Māris Sirmais man palūdza veikt divus aranžējumus korim Latvija un Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim – ar to tagad nodarbojos.

Pandēmijas laikā vairāk mācu. Izmantojot platformu Zoom, pasniedzu stundas kinomūzikā. Šie darba piedāvājumi ir nākuši no trim universitātēm: Dienvidkalifornijas Universitātes, Honkongas Baptistu universitātes un Kolumbijas koledžas Čikāgā. Es pasniedzu stundas attālināti savā studijā. Piemēram, trešdienas vakarā, kad vadu nodarbību no Losandželosas, Honkongā ir rīts. Es arī ziedoju vismaz desmit stundu mēnesī, bez maksas palīdzot jauniem komponistiem, dodot viņiem padomus, daloties pieredzē. Arī no Latvijas ir daži jaunieši, kuri prasa padomus.

Kā sokas sieviešu komponistu organizācijai, kurā cīnāties par sieviešu vietu lielajā kinopasaulē?

Neatlaidīgi turpinām un paplašinām darbību. Organizācijā Alliance for Women Film Composers jau ir apvienojušās vairāk nekā 550 komponistes. Esmu viena no tās dibinātājām.

Kā turpinās sadarbība ar diriģenti Eimiju Andersoni, kura multimediālā koncertuzvedumā – vēstījumā par sieviešu tiesību cīņu 800 gados – Ņujorkā izpildīja tavu un vēl deviņu komponistu mūziku?

Pagājušajā ziemā diriģente atbrauca uz Rīgu, kur īsi pirms Covid-19 krīzes paspēja tapt šīs mūzikas ieraksts. Eimijas Andersones projekts Women Warriors: The Voices of Change tagad ir pieejams visās digitālajās platformās. Kad epidemioloģiskā situācija būs uzlabojusies, ceram rīkot koncertus visā pasaulē.

Kā pandēmijas gads ir ietekmējis tavu ikdienas dzīvi?

Abi ar Marku esam daudz laika pavadījuši kopā. Paldies Dievam, pēc trīsdesmit diviem laulības gadiem esam pārliecinājušies, ka mēs viens otram laikam ļoti patīkam! Būt kopā visus šos mēnešus nav bijis grūti. Ģimenē esam bijuši piesardzīgi. Vakcīnu ir dabūjusi tikai mammiņa, kurai ir 96 gadi, mana māsa Brigita un viņas vīrs. Drīz piedāvās vakcinēties skolotājiem – meitai Ilzei, varbūt arī viņas dvīņumāsai Aijai, jo viņa māca mežraga spēli. Mūsu dēls Andris izslimoja Covid-19 tieši pirms gada, kad vēl netika veikti testi. Vēlāk uzzinājām, ka viņam ir antivielas. Tagad Andrim viss ir kārtībā. Man un Markam būs vēl drusku jāpagaida, līdz saņemsim vakcīnu.

Nevaram sagaidīt brīdi, kad atkal varēsim baudīt kādu simfonisko koncertu, un ilgojamies būt atkal Latvijā, lai varētu samīļot radus un draugus un kārtīgi apkampt visu Dvēseļu puteņa ģimeni. Tā ir pilnīgi nereāla sajūta visu šo piedzīvot neklātienē.  

Top komentāri

Nav taisnība,
N
jo pareizi: intervija ar Lolitu Ritmanis.
a ko ta nu?
a
Izcili! Lepojamies!
Latvju puika
L
Rietumu latvieši - Latvijas svētība un pamats !
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja