gada revolūcijas norises un pirmās komunistiskā režīma desmitgades jauno politiku – Pareizticīgās Baznīcas un bijušās aristokrātijas vajāšanas. Mihails Šiks (1887-1937) piedzima turīgā Maskavas ebreju tirgotāja ģimenē. Maskavā un Freiburgā viņš ieguva labu vēsturnieka un filosofa izglītību. 1918. gadā Mihails pieņēma pareizticību, kas vairākumam ebreju ģimeņu nozīmēja milzīgu apkaunojumu. Šajā pašā gadā viņš apprecēja Natāliju Šahovskuju (1890-1942), vēsturnieci, kņaza Dmitrija Šahovskaja meitu. Vēlāk Mihails tika iesvētīts priestera kārtā, un 1925. gadā viņu pirmoreiz arestēja safabricētā lietā un izsūtīja uz Kazahstānu. Pēc ieslodzījuma viņš atgriezās pie ģimenes un kalpoja vairākos Maskavas un Piemaskavas dievnamos. 1930. gados paaugstinoties riskam tikt atkal arestētam, viņš sāka kalpot dievkalpojumus slepeni, iekārtodams mājas baznīcu koka piebūvē viņu mājās. 1937. gada 27. septembrī tēvs Mihails (Šiks) līdz ar desmitiem citu priesteru tika nošauts Butovas poligonā pie Maskavas. Viņa sieva ar bērniem pārcieta kaut neilgu, tomēr smagu nacistu okupācijas laiku Kalugas apgabala Malojaroslavеса pilsētiņā. Smagi slimojot ar tuberkulozi Natālija Šika aizgāja viņsaulē 1942. gadā – nezinot par sava vīra likteni, pārliecībā, ka viņš ir dzīvs un atrodas kādā tālā nometnē “bez sarakstes tiesībām”. Tikai 1990. gados Mihaila un Natālijas Šiku bērni uzzināja par viņu tēva dzīves īsteno iznākumu – nāvi moceklībā.Ticībā stiprināts gara spēks, klusa, tomēr darbīga pretošanās totalitārajam režīmam, personīga cīņa ar ļaunumu cilvēka un cilvēcības saglabāšanas vārdā ekstrēmos apstākļos – par to vēsta grāmata Neizdomātie likteņi uz aizgājušā laikmeta fona.Prezentācijas laikā tiks izrādīta dokumentāla filma par tēvu Mihailu (Šiku) un Natāliju Šahovskuju-Šiku, un pēc pasākuma oficiālās daļas muzeja apmeklētāji būs laipni aicināti uzdot jautājumus un raisīt sarunas ar grāmatas izdevējiem.Ieeja bezmaksas.
Grāmatas Neizdomātie likteņi uz aizgājušā laikmeta fona prezentācijas pasākumu
Grāmata, kas šogad jau prezentēta Maskavā, Sanktpēterburgā un citās Krievijas pilsētās, un tagad būs pazīstama arī lasītājiem Rīgā, ir priestera Mihaila (Šika) un viņa sievas Natālijas Šahovskajas-Šikas sarakstes pirmais sējums, kas aptver laikposmu starp 1911. un 1926. gadu. Dzīvā, personīgā veidā šīs vēstules ne vien atspoguļo divu izglītotu cilvēku, spēcīgu raksturu spēju izturēt dzīves grūtības, bet tāpat arī dokumentē Krievijas impērijas pastāvēšanas pēdējos gadus, 1917.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.