Latvijas kino balvas jeb Lielie Kristapi ir sadalīti. Taču pēc atsevišķiem uzvarētājiem nevar spriest par visu kopainu, kas izceļas ar tematiski un estētiski radikāli atšķirīgu kinodarbu klātbūtni. Pirms noslēguma ceremonijas kino Splendid Palace norisinājās diskusija Latvijas kino šodien, kuru vadīja kinozinātnieks Viktors Freibergs. Tajā piedalījās starptautiskās žūrijas dalībnieki: gan vietējie, gan ārvalstu eksperti.
Par šī gada galveno uzvarētāju kļuva Renāra Vimbas kinodarbs Es esmu šeit, kurš ieguva balvas trīs kategorijās: Labākā pilnmetrāžas spēlfilma, Labākais scenārists un Labākā aktrise, par kuru tika atzīta Elīna Vaska. Uz labākās pilnmetrāžas spēlfilmas godu pretendēja arī Lailas Pakalniņas Ausma, kas vēsta par vērtībās apjukušu pasauli padomju laikā, kā arī Dāvja Sīmaņa Pelnu sanatorija, kuras darbība notiek 1917. gadā Kurzemē.
Eksaminēt vēsturi
"Mums vēl joprojām ir raksturīga skatīšanās atpakaļ, sevis meklēšana pagātnē, bet acīmredzot tas ir ļoti svarīgi, un mēs nekur neaizbēgsim no tās vietas un situācijas, kurā mēs esam," saka starptautiskās žūrijas pārstāvis režisors Andis Mizišs. Viņš pauž prieku par filmu Es esmu šeit. "Tas ir ļoti spēcīgs skats un analīze, kādi mēs šobrīd esam mentāli un kā mēs esam spējīgi pastāvēt un cīnīties katrs par savu izdzīvošanu."
Diskusijas vadītājs Viktors Freibergs domā, ka latviešu kino ir par daudz vēstures. Savukārt Traibekas Starptautiskā kinofestivāla filmu programmas kuratore Jūle Mare Rozīte iebilst. "Tas ir pilnīgi dabisks process – eksaminēt savu vēsturi un no jauna definēt savu identitāti, it īpaši pēc Otrā pasaules kara." Eksperte uzskata, ka agrāk vai vēlāk katra valsts iziet tam cauri. "Katrai valstij ir stāsti, kurus ir nepieciešams izstāstīt."
Sekss pie ezera
Uz auditorijas jautājumu, vai kino veidotājiem ir jādomā par to, kā viņi reprezentē savu valsti caur saviem darbiem, vai viņiem ir jāuztraucas par to, kā tā izskatīsies citu acīs, Kanādas Filmu institūta Otavā izpilddirektors Toms Maksorlijs atbild: "Vai kāds domā, ka Zviedrija ir Ingmara Bergmana filma? Vai Zviedrija ir filma par nelaimīgiem cilvēkiem? Varbūt ir, es nezinu, bet Zviedrija ir arī grupa ABBA un hokeja spēlētāji."
Kanādas Filmu institūta Otavā izpilddirektors uzskata, ka kultūra runā savā balsī. Kanādas kino industrijā ir bijušas diskusijas par šo tēmu – kādu tēlu mēs sūtam ārpus savas valsts robežām paši par sevi. "Cilvēki, kuri ir savādi, vientuļi un kuriem visu laiku ir telefonsekss, bet tiem vajadzētu būt dzīvniekiem un ūdenim," smejoties saka Toms Maksorlijs. Taču Kanāda ir abas šīs lietas. "Jums var būt telefonsekss pie jauka ezera."
Plusi un mīnusi
"Uz mani lielu iespaidu ir atstājis Latvijas kino kvalitātes līmenis," pēc Lielā Kristapa nominantu noskatīšanās rezumē Kanādas Filmu institūta Otavā izpilddirektors. Savu galveno uzmanību viņš velta trijām pilnmetrāžas spēlfilmām: Es esmu šeit, Ausma un Pelnu sanatorija. "Tās ir ļoti atšķirīgas – ar vēsturisku un mūsdienīgu saturu –, bet visas ir kā izteiksmīgi spoguļi, kuros ieraudzīt pašiem sevi," piebilst Toms Maksorlijs.
Latviešu kino ir raksturīga pašpārņemtības un nopietnības tendence, uzskata režisors Jānis Nords, kura veidotā filma Mammu, es tevi mīlu ir saņēmusi Lielo Kristapu. "Mums ir jāpieaug, jo spēja pasmieties par sevi ir kaut kas tāds, ko tu vari iegūt ar gadiem." Cilvēki ir pašpārņemti, ja viņi ir nedroši, akcentē Sietlas Starptautiskā kinofestivāla pārstāve Marina Ažaža. "Es nezinu nevienu citu izeju kā vien turpināt strādāt."
Atgriezt skatītāju
Vairāki starptautiskās žūrijas pārstāvji atzīst, ka šī gada Latvijas kino balvas Lielais Kristaps vājākais posms ir bijušas īsmetrāžas filmas, kuras nav bijušas tik spēcīgas kā pretendenti citās kategorijās. Eksperti stāsta, ka viņu starpā ir bijušas pat diskusijas – piešķirt vai nepiešķirt balvu. "Es nedotu nevienam, jo dažās īsmetrāžas spēlfilmās dialogi ir briesmīgi," savos vērtējumos skarbs ir Viktors Freibergs.
Jaunā kino sezona nāks ar jauniem varoņiem, kuru nākamajos divos gados solās netrūkt (programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei tiks realizētas 16 filmas, un paralēli taps vēl citi kinodarbi). Jau 1. novembrī pirmizrādi piedzīvos režisora Viestura Kairiša ilgi gaidītā pilnmetrāžas spēlfilma Melānijas hronika pēc Melānijas Vanagas romāna Veļupes krastā motīviem. "Galvenais uzdevums ir atgriezt skatītājus kinozālēs," saka Andis Mizišs. Pilns Latvijas kino balvu ieguvēju saraksts ir lasāms interneta vietnē www.lielaiskristaps.lv