Trīs pilsētnieki laivā. Kas var noiet greizi? No 12. septembra kinoteātros visā Latvijā būs skatāma režisora Kristapa Brīzes piedzīvojumu komēdija Banāns upē. Tās starptautiskā pirmizrāde notiks novembrī kinofestivāla Piccolo Grande Cinema konkursa programmā. To rīko Milānas sinematēka, lai iepazīstināt jauniešus ar labāko Itālijas un ārvalstu kino un veicināt "zinātkāri par septīto mākslu". Latviešu spēlfilmas pārstāvis ārvalstīs ir franču izplatīšanas kompānija Alief.
Dažāda vecuma auditorijai domātā kinodarba centrā ir Ralfs, kurš mēģina sadraudzēties ar savas draudzenes trīspadsmit gadu veco dēlu, bet tas nesteidzas pieņemt jauno audžutēvu. Piesaistot savu atraktīvo kolēģi Linardu, viņš pierunā pusaudzi doties kopīgā laivu braucienā Kurzemē. Attiecību stiprināšanas brauciens iegūst negaidītus pavērsienus, jo katram ir sava izpratne par piedzīvojumiem. Galvenās lomas atveido Toms Auniņš, Kaspars Dumburs un Nestors Carjovs-Krūmiņš.
"Iedvesma ir personīgs stāsts, jo pirms daudziem gadiem es satiku savu nākamo sievu un strauji kļuvu par patēvu un tēvu," atklāj Kristaps Brīze, kura dzīvesbiedre ir starptautiski pazīstamā dokumentālā kino režisore Ieva Ozoliņa. Kristaps Brīze ir radījis traģikomisku filmu par to, kā veidojas attiecības ar mīļotā cilvēka pusaugu bērniem, un tās varoņos ir daļa no viņa paša. "Manī sēž iekšā gan principiālais un aprobežotais Ralfs, gan arī vieglprātīgais un bezatbildīgais Linards. Jautājums – kā viņus savaldīt," teic režisors.
Venta, Abava, Irbe
Par savas debijas pilnmetrāžas spēlfilmas centrālo darbības vietu Kristaps Brīze ir izvēlējies upi vairāku iemeslu dēļ – tai ir savs simbolisms ar "divreiz vienā upē neiekāpsi" un tamlīdzīgiem izteicieniem un vienlaikus tā aizskalo ikdienas fonu un ļauj sakoncentrēties uz varoņiem. Upes lomā šajā darbā ir iejutusies Venta, Abava, Irbe un citas. Radošajai grupai ir bijis vesels saraksts ar iespējamām filmēšanas vietām, kuras apbraukājis mākslinieks Toms Grīnbergs un meklējis īstās.
"Dažreiz mēs uzrāvāmies uz to, ka bija sezonas aktīvākais laiks un laivu upē bija tik daudz, cik mašīnu uz šosejas. Divās joslās!" filmas uzņemšanas procesā piedzīvotās grūtības atceras režisors. Viņš ne reizi vien ir pārliecinājies par kinoskolās mācīto patiesību, ka ar transportlīdzekļiem saistītā filmēšana esot vissarežģītākā. "Zināju, ka filmēt dabā un upē būs traki, bet bija traki un vēl trakāk," smej Kristaps Brīze.
Aizplūdis laiks
Filma tika uzņemta 2020. gada vasarā. Šajos četros gados Nestors Carjovs-Krūmiņš ir izstiepies garāks par Tomu Auniņu. "Mani interesē basketbols, piedalos 3 x 3 turnīros un spēlēju kopā ar draugiem," saka jaunietis. Viņš nākotnē drīzāk varētu būt nākamais Nauris Miezis nekā aktieris, lai arī savā lomā ir kā zivs ūdenī ar nesamāksloto uzvedību līdzās Toma Auniņa reālpsiholoģiskajam tēlojumam un Kaspara Dumbura kontrastējoši ekspresīvajam Linarda atveidojumam.
Režisors aktieriem ir ļāvis improvizēt un izpaust sevi. "Dažreiz ekstrēmu situāciju un ainavu uzņemšanas meistars operators Mārcis Ābele dusmojās, ka darbojos pārāk brīvi, bet tas ir fundamentāli. Tas ir tas, kas padara kino dzīvu un elpojošu," skaidro Kristaps Brīze. Viņš ir vēlējies radīt daudzšķautņainus tēlus, kuriem piemīt pašrefleksija. "Un pašironija," piebilst Toms Auniņš. "Pašironija mūs atšķir no mehāniskām būtnēm, jo mākslīgajam intelektam tā nepiemīt. Pašironija ir ļoti cilvēcīga īpašība," uzskata režisors.
Pārējās lomas filmā atveido Madara Botmane, Laura Siliņa, Laura Jeruma un Varis Piņķis.
Ceļš uz Dāniju
Kristaps Brīze ir absolvējis Tallinas Universitāti un Latvijas Kultūras akadēmiju, kur ieguvis maģistra grādu kinorežijā. Savukārt režisora ceļš pretim pirmajai pilnmetrāžas spēlfilmai gluži kā labākajos road movie žanra paraugos ir sācies ar braucienu uz Skandināviju.
"Aukstā janvāra rītā uzreiz pēc Jaungada, kad ārā bija mīnus 28 grādi, es sapakoju mantas, ielēcu savā vecajā golfiņā un aizbraucu uz Dāniju," pirms vairākiem gadiem intervijā žurnālam Ieva stāstīja Kristaps Brīze. Viņš ir iemācījies dāņu valodu un mēģinājis iestāties Dānijas Filmu skolā. "Tev jau ir grāds kino. Brauc mājās un taisi filmu!" sarunā ar KDi uzņemšanas komisijas teikto citē režisors. Šobrīd viņš ir ne tikai izveidojis savu kinodarbu, bet arī strādā jauno tehnoloģiju uzņēmumā Tietoevry par dāniski runājošu datorsistēmu administratoru. Valoda ir viņa aizraušanās. Vairāk nekā desmit gadus Kristaps Brīze ir nostrādājis amerikāņu uzņēmumā SDI Media par filmu tulku.
"Es ilgi nostrādāju par filmu tulku un domāju, ka varbūt man pašam nevajag taisīt kino, bet Ēriks Romērs ar savām valodā balstītajām filmām atgrieza man ticību kino," saka Kristaps Brīze. Publicitātes foto
Man dimantu nav
"Es ilgi nostrādāju par filmu tulku un domāju, ka varbūt man pašam nevajag taisīt kino, bet Ēriks Romērs ar savām valodā balstītajām filmām atgrieza man ticību kino, tāpēc arī savā debijā es mēģinu pēc iespējas vairāk izmantot dialogus," norāda režisors, kura iecienītāko autoru vidū ir arī amerikānis Aleksandrs Peins. Šajā kontekstā ir jāpiebilst, ka Banāns upē iznāk uz ekrāniem tieši pusgadsimtu pēc Aivara Freimaņa spēlfilmas Ābols upē (1974), kas uzņemta ar dokumentālā kino paņēmieniem.
Starp šiem diviem kino darbiem varot vilkt zināmas paralēles. "Mums bija ambiciozs uzstādījums visu filmēt no statīva, veidot kadra iekšējo montāžu un mēģināt iekļaut dokumentālus elementus, sākot ar iereibušu vīru un beidzot ar motokrosu," atklāj Kristaps Brīze.
Filmā ir arī tāda vēsturiska liecība kā 90. gadu pašmāju grupas 100. debija grāvējs Man dimantu nav, kas ir kļuvis par šīs spēlfilmas galveno muzikālo motīvu: "Tu neesi tāds pats, neesi tāds pats." Vai atceraties?
"Man bija vajadzīga tāda dziesma, kas parādītu galvenā varoņa iekšējo sajūtu uz pozitīva viļņa un jebkurā brīdī varētu ieskanēties pa radio," skaidro režisors. Viņš spilgti atceras šīs deju mūzikas kompozīcijas videoklipu: "Tas bija radoši un tajā pašā laikā amizanti, eksaltēti un nedaudz smieklīgi, tāpat arī mana spēlfilma nav jāuztver pārāk nopietni. Tās mērķis nav likt skatītajiem sajusties grūtsirdīgi. Man šķiet, ka kino ir jāceļ, nevis jāvelk uz leju."