Spiegs, kurš mīlēja mani

Kino izlase - latvju "varoņu" daudzinājums: 1) dokumentālfilma "mans tēvs - baņķieris" 2) dokumentālfilma "mans draugs - baņķieris" 3) dokumentālfilma "mans tēvs - padomju dubultspiegs" ar neveiklu nosaukumu "Spiegs, kurš mans tēvs." (Lieliskajai tulcei no angļu uz latviešu un otrādi - Ievai Lešinskai - jau nu vajadzēja varēt izdomāt veiklāku nosaukumu filmai par tēvu... Nu, bet tas tā.) Jā, un vēl 4) TV filma "Sarkanais mežs," kur galvenais varonis - žīdu šāvējs - pirmās epizodes 36.-ajā minūtē saka: "Kad 1941. gada jūlijā vācieši ATBRĪVOJA Rīgu..." Četras filmas, kurās daudzināti jeb glorificēti antivaroņi. Nevaroņi. Un pēdējā nevaroņa daudzināšanu ar savu klātbūtni pagodina pat Levits! Oj, vej.

Svarīgs aspekts, kas mūsdienu jaunajai paaudzei var paiet garām, ir tas, ka Lešinskis toreiz ANO nepārstāvēja Latviju, bet gan - PSRS! Un, ja PSRS viņu izvirzīja uz ANO, tad viņš bija izpelnījies PSRS uzticību augstākā mērā. Un bija augstākā mērā priviliģēts, ja varēja pie sevis izsaukt meitu (no šķirtās laulības). Un - visticamāk - taisījās IT KĀ pārbēgt uz ASV - ar PSRS ziņu un tādā veidā veikt dubultspiega misiju. Diezgan neticami izklausās, ka, ja viņš TIEŠĀM un NOPIETNI gribēja pārbēgt uz ASV, tad pēkšņi aicinātu pie sevis meitu un viņai to atklātu, u.t.t.

[Die's viņiem piedos, jo "viņi nezina, ko viņi dara."] Trakums tikai tāds, ka tie, kuri iesaistās vai ar šantāžas palīdzību tiek iesaistīti slepenajos dienestos, ZINA, ko VIŅI DARA. Un kļūt par "dubult" spiegu ir galīgs stulbums, jo, "dubult" spiegam netic vairs ne viena, ne otra puse. Nabaga Lešinskis iedomājās, ka, ja viņš IT KĀ pāries amerikāņu pusē, tad dotajos vēsturiskajos apstākļos amerikāņi viņam noticēs. Un gan jau puisis cerēja, ka spēs spiegot uz visām pusēm non-stopā. Diemžēl - nepaglāba pat tumšās saulesbrilles, (ar kādām varbūt pietika, lai spiegotu Skapī). Aizgāja uz šopingmolu un tur mistiski saļima... varbūt kāds garāmejot viņam netīšām ar "lietussargu" iebakstīja tāpat, kā bulgāru disidentam Markovam uz kāda Londonas tilta... Kas to lai zina...

Gudrie spriedelētāji vēl nekad nav centušies patiesi izprast slepenajos dienestos strādājošo cilvēku psiholoģiju, ko viņiem nevar arī īsti pārmest... jo viņi nezina, ko viņi dara. PS. No kurienes pēdējie seši vārdi?