Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 12. decembris
Otīlija, Iveta

Uz kurieni mēs ejam? Uz Losandželosu! Filma Straume kļūst par labāko Eiropā un raugās uz jaunām virsotnēm

"Mums piemīt spēja stāstīt oriģinālus un personiskus stāstus. Mums nevajadzētu to uzskatīt par pašsaprotamu, bet turpināt cīnīties par tās realizēšanu," savā pateicības runā par Eiropas kino veidotāju kvalitātēm sacīja režisors Gints Zilbalodis, saņemot Eiropas Kinoakadēmijas balvu par labāko pilnmetrāžas animācijas filmu Straume

 "Latvija, mēs varam!" latviešu valodā viņam piebalsoja scenārija līdzautors un producents Matīss Kaža. Šī ir otrā Eiropas Kinoakadēmijas balva Latvijas kino vēsturē. Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem to ieguva klasiķis Ivars Seleckis par dokumentālo filmu Šķērsiela (1989). Cerams, ka līdz nākamajiem panākumiem nebūs jāgaida tikpat ilgi.

"Eiropas Kinoakadēmijas balva ir Eiropas kino kopsavilkums, kurā tiek akcentētas pamanītākās un arī novatoriskākās filmas, vismaz skatoties šī gada kontekstā," sarunā ar laikrakstu Diena saka Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma un atgādina, ka pēdējos gados Latvijas vārds ir bijis lasāms starp balvas pretendentiem vēl divas reizes. To vidū bija režisores Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma Mans laulību projekts (2022) un septiņu valstu kopražojums Meitene dzinējsuns (2023). Tas nozīmē, ka mums ir spēcīgi autori, kuri spēj darboties Eiropas pilnmetrāžas animācijas filmu formātā, ko Nacionālais kino centrs ir izvirzījis par savu stratēģisko mērķi. Šobrīd ražošanā ir četri jauni kinodarbi.

 

Gala mērķis

Animācijas pilnmetrāžas filma Straume uzdod jautājumus: no kurienes mēs nākam, uz kurieni mēs ejam, kā mēs varam sadzīvot kopā? "Es vēlējos iztēloties, kas notiktu, ja vientuļniekam pretī stātos citu tēlu grupa, kas viņu gan izaicinātu, gan atbalstītu," par savu kinodarbu stāsta Gints Zilbalodis, kurš velk paralēles starp filmas galvenā varoņa Kaķa piedzīvojumiem un sava kinodarba radošo procesu, jo šoreiz ir strādājis komandā. "Tāpat kā galvenajam varonim man ir tieksme darboties vienatnē, lai kontrolētu visus savus filmas aspektus," piebilst režisors, kurš savu debiju pilnajā metrā ar nosaukumu Projām (2019) veidoja viens pats – bija tās režisors, animators, producents, scenārija un mūzikas autors.

Uz kurieni mēs ejam? Uz Losandželosu! Divas dienas pēc Eiropas Kinoakadēmijas statuetes iegūšanas Straume ir tikusi nominēta prestižajai balvai Zelta globuss, kas ir nebijis panākums Latvijas kino. Šī atzinība summā ar vairākām iepriekš saņemtajām balvām ASV profesionālajā kinovidē un iekļūšanu dažādu ārvalstu izdevumu veidotajos Oskara prognožu sarakstos ļauj cerēt uz visaugstākajām virsotnēm. 17. decembrī tiks paziņoti Amerikas Kinoakadēmijas balvu pretendentu shortlists jeb īsie saraksti, 17. janvārī izsludināti Oskara nominanti, un 2. martā notiks svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija Eņģeļu pilsētā. Vārdu sakot, gatavojiet popkornu!

 

Emīlijas uzvara

37. Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Lucernā triumfēja franču režisora Žaka Odijāra muzikālais trilleris Emīlija Peresa (Emilia Perez), kas izpelnījās piecas balvas – par labāko filmu, režiju, scenāriju, montāžu un aktrises darbu. Tas vēsta par Meksikas karteļa līderi, kurš inscenē savu nāvi un atgriežas sabiedrībā kā sieviete. Šīs varones atveidotāja Karla Sofija Gaskona kļuva par pirmo transsievieti, kas uzvarējusi kategorijā Eiropas aktrise. Savukārt par labāko aktieri tika nosaukts Abu Sangari ar savu darbu filmā Suleimana stāsts (Souleymane’s Story) par Parīzes kurjeru un patvēruma meklētāju. Par labāko doku mentālo filmu tika izvēlēts kinodarbs No Other Land, ko veidojis palestīniešu un izra - ēliešu aktīvistu kolektīvs.

Balvu par sasniegumiem pasaules kino saņēma itāļu un amerikāņu aktrise Izabella Rosellīni, kuras spilgtākā loma ir dziedātāja Dorotija režisora Deivida Linča mistērijā Zilais samts (1986). Ar balvu par mūža ieguldījumu tika godināts vācu režisors, kādreizējas Eiropas Kinoaka - dēmijas prezidents Vims Venders. "Vairāk nekā piecu dekāžu nogrieznī viņš ir radījis laika arhitektūru, kas paliek ar jums. Kustīgi attēli, kas vienreiz redzēti, nekad netiek aizmirsti," uzsvēra franču aktrise Žiljeta Binoša un piesauca ainas no vācu režisora nozīmīgākajiem kinodarbiem, tajā skaitā no filmas Parīze, Teksasa (1984), kuras restaurētā versija bija skatāma aizvadītajā Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā. "Šodien tā ir cita filma, lai gan nekas nav mainījies," ir raksturojis Vims Venders, it kā aicinot ne tikai uzkavēties atmiņās, bet arī skatīties kinoklasiku no jauna un ieraudzīt tajā jau kaut ko citu.

Pilns laureātu saraksts: europeanfilmawards.eu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja