Režisors Vasilijs Sigarevs
Traģēdija maģiskā reālisma stilā. Ārprātīgi, līdz izmisumam melna filma par personīgo apokalipsi, kuru piedzīvo mītiskas Krievijas provinces "nekurvietas" varoņi, katrs savā veidā sastopoties ar nāvi: vientuļās mātes alkoholiķes divas meitiņas iet bojā autoavārijā, ar AIDS slimu jaunekli pēc laulībām baznīcā vilcienā nospārda bandīti utt. Skatītājs tiek ierauts baisu notikumu virpulī, ka šķiet – tālāk vairs nav kur. Tomēr jaunajam Sverdlovskas dramaturgam V. Sigarevam otrajā spēlfilmā (pirmā – Vilcēns/Volčok) kopīgi ar operatoru V.Hamidhodžajevu izdodas faktiski neiespējamais – katru filmas noveli – eksistenciālo katastrofu – pārvērst… emocionāli atbruņojošā, attīrošā pasakā par cilvēka psihes izturības robežām. Pareizāk – par to neesamību. Aktieru ansambļa darbs burtiski satriecošs (starp viņiem – divi no Rīgas). Larsa fon Trīra manierīgās apokalipses gleznas Melanholijā var atpūsties.
Marina Abramović: The Artist Is Present/Marina Abramoviča. Mākslinieka klātbūtnē (ASV)
Režisori Metjū Eikerss un Džefs Diprē
Fascinējošs dokuments par vienu no izcilākajām mūsdienu performances un akciju māksliniecēm serbu izcelsmes amerikānieti Abramoviču, kuras mākslinieciski – filosofiski – reliģiozās radošās aktivitātes kulminācija bija 736,5 stundas ilgusī akcija Mākslinieka klātbūtnē pērn MoMA Ņujorkā, kad Abramoviča ar izstādes apmeklētājiem pusstundu seansos skatījās viens otram acīs. Filma, kura pārliecinošā formā pierāda tēzi, ka diža mākslinieka spēkos ir "izgriezt" no jūsu personīgā laika gabaliņu, padarīt to vērtīgu un atdod jums atpakaļ. Filma, kas apliecina – vecums ir prāta, nevis ķermeņa stāvoklis. Filmas varonē nevar neiemīlēties. Sajūta, ka viņai zināms kāds «augstāka spēka» pačukstēts vērtīgas, kaut vientulīgas dzīves spēka noslēpums.
Mīlestība/Amour (Austrija un Francija)
Režisors Mihaels Haneke
Elementārs stāsts par vecumu, nāvi un mīlestību. Divu leģendāru aktieru, franču jaunā viļņa kino ikonu – Emanuelas Rivas (Hirosima, mana mīla) un Žana Luija Trentiņāna (Komformists, Z, Vīrietis un sieviete) pašspīdzināšanās klaustrofobiskā telpā – upper-midlle class dzīvoklī Parīzē. Absolūtais režisora un operatora miers, kompozicionāli nesatricināmi izkārtojot šīs stindzinošās nature morte/klusās jeb mirušās dabas (daudzas ainas atgādina mazo holandiešu gleznas – interjera mānekļus) savienojumā ar pāris naratīva pārsteigumiem (pamēģiniet izstāstīt, kādā secībā risinās Mīlestībā notiekošās darbības, un jūs sapratīsit, ka dramaturģija filmā ir ārkārtīgi komplicēta – pilnīgi Luisa Bunjuela sirreālo līdzību stilā) padara šo filmu par intelektuālu rēbusu, kurā emocijām nav vietas. Haneki neinteresē nāves fizioloģija, bet gan stāsta nāve.
Svētie motori / Holy Motors (Francija)
Režisors Leo Karakss
Pēc trīspadsmit gadu pauzes franču kino enfant terrible Leo Karakss (Sliktās asinis, Zēns satika meiteni, Mīlētāji no Jaunā tilta u. c.) divas stundas moka skatītāju ar tīra mākslas adrenalīna injekciju. Šo pārsteigumu pilnām epizodēm fontanējošo jautro autordarbu var uztvert gan kā spilgtu izteikumu par kinematogrāfa atraktīvo, nerātno dabu, gan kā Karaksa alter ego – ģeniālā komedianta Denī Lavāna benefici, gan kā ļoti intīmu stāstu par režisora attiecībām ar Dievu (filmas korporācija Svētie motori – tā ir mūsdienu civilizācijas metafora), gan kā eksperimentu ar visdažādākajām kinožanru formām (no viegla retromūzikla ar Kailiju Minogu uz universālveikala Samaritaine drupām līdz politiskam pamfletam ar Mistera Sūda – Lavāna solo no paša Karaksa filmas Tokija). Visbeidzot – tas ir arī dvēseliski dzidrs veltījums režisora pāragri mirušajai sievai – aktrisei Katjai Golubevai. Filma – neprāts un murgs, kurā tomēr valda perfekta Radītāja (režisora) fantāzijas kārtība. Pasaules kritiķu topos – viena no visjocīgākajām favorītēm.
Oslo, 31. augusts / Oslo, August 31st (Norvēģija)
Režisors Jūakims Trīrs
Depresijas analīze. Smaga filma par jaunu, talantīgu cilvēku narkomānu (žurnālistu, rakstnieku, ja kas), kurš vēlas atgriezties dzīvē, tikai nedz viņš, nedz viņa apkārtnē esošie draugi un tuvinieki nezina, kā to izdarīt un kā palīdzēt. Absolūti godīga atzīšanās problēmā – cilvēks ir vientuļa sala, un tikai viņš pats var tikt galā ar saviem dēmoniem. Būtībā filma ir antisociāls manifests, veidots minimālisma kino estētikā, kas spiež citādi paraudzīties arī uz t. s. Oslo terorista Breivīka lietu labklājīgajā Norvēģijā. Lieko cilvēku lāsts mūsdienu pasaulē. Apbrīnojami smalks Anneša Danielsena Lī aktierdarbs (puisis atgādina vienu no centrāliem Aika Karapetjana filmas Cilvēki tur tēliem un pati norvēģu filma – ideālu Cilvēki tur versiju). Zināšanai – Jūakimam Trīram nav nekādu radniecības saišu ar dāņu kulta režisoru ar analogu uzvārdu.