Māmiņ! – iesaucās Diāna Zande, Kino muzejā satiekoties ar savu filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā mammu Baibu Indriksoni. Iepriekšējā reize, kad 1981. gadā uzņemtās kinolentes filmēšanas grupa atkalredzējusies tik kuplā skaitā, bijusi tās 25 gadu jubilejai veltītais pasākums Raiskumā. "Cik tad tagad – piecdesmit?" jokojot jautā aktrise Olga Dreģe, kuras viena no filmā izteiktajām frāzēm "man kā vēsturniecei" līdzās citām pērlēm jau sen ir folklorizējusies. "Man tā ir mīkla, kāpēc šī filma ir tik populāra," Limuzīna panākumus nevar izskaidrot arī režisors Jānis Streičs, kurš uzskata, ka tas ir īsts brīnums, ka katros Jāņos filmu rāda, cilvēki to skatās un zina no galvas.
Taču tikšanās iemesls ir cits – Limuzīns Jāņu nakts krāsā vairāk nekā pēc 30 vasaras saulgriežiem ir kļuvis par trešo filmu, kas izdota DVD sērijā Latvijas filmas. Pirmā filma bija Rūdolfa mantojums, otrā – Zvejnieka dēls. "Šajā DVD sērijā mēs izdosim filmas, kas ir kļuvušas par notikumu," galveno izvēles kritēriju atklāj izlases idejas autors Roberts Vinovskis, kuram kā producentam vienmēr ir bijis "sāpīgs jautājums" par filmu pazušanu pēc to uzņemšanas. "Tas gan neattiecas uz Limuzīnu, ko visi ir redzējuši daudzas reizes," viņš norāda. Tuvākajā laikā šajā DVD sērijā iznāks filmas Ezera sonāte, Pie bagātās kundzes un Ābols upē.
Filmas ar papildporciju
"Kino ir konservu māksla: nofilmē, ieliek bleķa bundžā, un, ja visas piedevas ir klāt, tad arī pēc daudziem gadiem tā būs baudāma," sava vīra režisora Aleksandra Leimaņa teiktos vārdus citē Baiba Indriksone. Lai garšotu vēl labāk, DVD tiek papildināti ar izziņas materiāliem par filmu tapšanu. "Ezera sonātei klāt būs saruna ar Vari Braslu, kurš kopā ar Gunāru Cilinski ir šīs filmas režisors," atklāj Roberts Vinovskis. Tikko izdotajā Limuzīna ripulī ir ietverta režisores Signes Birkovas dokumentālā filma Filma kā dziesma, fotogalerija ar vēsturiskiem kadriem no uzņemšanas laukuma.
Filmas DVD bonusā ir atrodama arī 1969. gadā tapusī pusstundu garā dokumentālā filma PSRS Tautas skatuves māksliniece Lilita Bērziņa, kas stāsta par leģendāro aktrisi Lilitu Bērziņu, kura filmā Limuzīns Jāņu nakts krāsā nospēlējusi Mirtas lomu. Vienā no senajā dokumentālajā filmā iekļautajiem kadriem – fotogrāfijām – aktrise ir redzama arī Annas Kareņinas lomā – viņa tiešām varētu izgriezt pogas daudzām citām šīs Ļeva Tolstoja radītās varones atveidotājām, starp kurām ir arī Grēta Garbo. To Lilita Bērziņa arī darīja – tikai uz Dailes teātra skatuves, jo viņas kinokarjerā ir ļoti maz ierakstu. Lai arī savā pirmajā filmā Psihe Lilita Bērziņa "turas droši" (Latvis, 1922), cerības, ka "no viņas iznāks kinoaktrise", īsti nepiepildījās, jo tikai mūža nogalē viņa izpelnījās lielu lomu – nospēlēja Mirtu Saknīti nu jau par leģendāru droši dēvējamā Jāņa Streiča filmā Limuzīns Jāņu nakts krāsā.
Pārtapšanas meistare
"Kaut arī pēc šīs kolorītās večiņas tēla nākamās paaudzes varēs iegaumēt Lilitas Bērziņas vārdu, tomēr tas būs stipri ačgārns priekšstats par dižo aktrisi, kura pēc definīcijas nebija vis ekstravaganta tantiņa, bet dzimusi karaliene," savulaik rakstīja Normunds Naumanis (Diena, 2003). Kā karaliene viņa ieradusies arī Jāņa Streiča filmas uzņemšanas laukumā – Cēsu rajona Raiskuma ciemā. "Distancēta, cēla," kolēģi Filmā kā dziesma atceras aktrise Olga Dreģe un, gluži kā skaitot dzejoli, stāsta: "Skaistā bikšu kostīmā, [..] parūkā viņa ieradās laukumā." Taču tad Lilita Bērziņa izdarījusi to, ko reti kura aktrise varētu izdarīt.
"Tad viņa pārtapa večiņā – bez zobiņiem, ar divām mazām bizītēm," piebilst Olga Dreģe, kura Limuzīnā Jāņu nakts krāsā spēlē Mirtas tantes krustdēla sievu Dagniju. Par Lilitu Bērziņu esot klīdušas leģendas, ka kino viņa "nekam neder", zina stāstīt režisors Jānis Streičs, kurš aktrisei piedāvājis lomu 1975. gada filmā Mans draugs – nenopietns cilvēks. "Es esmu tik teatrāla!" viņa esot iesaukusies pēc tās noskatīšanās. Par Lilitas Bērziņas "nederīgumu" Ērika lomas atveidotājs Uldis Dumpis saka: "Kā bikšu platums mainās, tā mainās arī spēles stils." Nav teikts, ka tas nenāks atpakaļ modē.
Džinsi un apaļumi
"Tās bija manas džinsas," Gundars Āboliņš saka par savām Limuzīnā nēsātajām biksēm, kas tajos laikos bija dabūjamas vienīgi caur uguni, ūdeni un vara caurulēm. Aktieris uzskata, ka filmā ticis pieņemts deguna dēļ – tas ir tāds pats kā viņa "mammai" Olgai Dreģei. "Viņš ir līdzīgāks man nekā Verai Singajevskai," par tā laika Gundaru Āboliņu domā aktrise. Režisoram Jānim Streičam esot bijusi ļoti svarīga šī līdzība. Uz Olitas un Lāsmas lomām esot pretendējuši pat vairāki pāri. Uzvarējis "omulīgi apaļīgais" – Baiba Indriksone un Diāna Zande.
"Diāna, tu esi par resnu, lai tevi varētu uznest kalnā," esot teikusi viņas īstā mamma. Te lieti noderēs Lilitas Bērziņas varones vārdi 1965. gada iestudējumā Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā: "Jūs varat mūsu apaļumus nosaukt par liekiem taukiem!" "Es biju bērns," filmas DVD prezentācijas pasākumā atgādina Lāsmiņa – Diāna Zande. "Man bija 16 gadu. Kad man palika septiņpadsmit, operators Harijs Kukels, spēlēdams klavieres, teica – lai tev dzīvē viss ir ļoti skaisti un nedaudz skumji," viņa atceras. Tāpat kā filmā.
Filma Limuzīns Jāņu nakts krāsā DVD formātā pieejama mūzikas ierakstu un grāmatu veikalos un Baltijas filmu interneta veikalā bestbaltic.lv