Pirmās latviešu šausmu filmas M.O.Ž. galvenais varonis personificē skatītāju, kurš domā, ka ir pelnījis vairāk, nekā viņam ir, – stāsta režisors Aiks Karapetjans, kurš šo vēstījumu uz ekrāna atklāj visai brutāli. Pēc nesaudzīgas streikojošo strādnieku atlaišanas ostas uzņēmumā tā īpašnieks nolemj atpūsties, dodoties brīvdienās uz Itāliju ar savu jauno sievu. Vakarā pirms prombraukšanas viņa greznajā villā iekļūst viens no atlaistajiem darbiniekiem – jauns vīrietis oranžā ostas strādnieka vestē (Maksims Lazarevs) –, un "horrors" var sākties.
Varoņa vientulība vidē, kurā viņš mēģina kopēt savu upuru dzīvi, pamodina viņā dēmonus, kas viņu aprij kā zvēri. "Viņš pats sevi iznīcina," piebilst režisors, kurš šausmu filmu žanram ir piešķīris apjomu ar sociālo aspektu. Ar savu darbu Aiks Karapetjans cer skatītājos izraisīt emocijas, kas viņiem nedotu mieru. Lielākā daļa filmu ir komfortablas, domātas dažāda vecuma auditorijai. "Tās skar tevi, bet neskrāpē tavu ādu," teic Aiks Karapetjans; viņš nevēlas likt cilvēkiem pusotru stundu skatīties filmu, kurā kāds kādu mīl: "Tikpat labi skatītāji var aiziet uz karuseļiem."
Bomzis un ģēnijs
M.O.Ž. pasaules pirmizrāde notika Monreālas Starptautiskajā fantāzijas filmu festivālā, tā kurators Simons Laperjē Aika Karapetjana darbā saskatīja līdzību ar Deivida Linča un Larsa fon Trīra daiļradi, uz kuru vēlāk atsaucās arī kinokritiķi. Savukārt pats režisors uzskata, ka viņa filmai ir "lielāka tuvība" ar Romāna Polaņska Riebumu/Repulsion (1965), kurā galveno lomu atveido Katrīna Denēva, un Stenlija Kubrika Mirdzumu/The Shining (1980), kurā savā aktiermeistarībā laistījās amerikāņu aktieris Džeks Nikolsons.
Pēc Monreālas bija vēl vairāki festivāli. Nesen Aiks Karapetjans atgriezās no Žerarmē Starptautiskā fantāzijas filmu festivāla, kas šajā Francijas komūnā norisinās kopš 1994. gada. "Maza pilsētiņa kalnos, kas ir ļoti līdzīga Pārksitijai, kur mitinās Sandānsas kinofestivāls," viņš atceras. Oficiālajā programmā tika iekļautas desmit filmu, septiņas no tām bija atceļojušas no Ziemeļamerikas, un to budžets sasniedza pat 20 miljonu eiro. "Es jutos kā bomzis bagātnieku tusiņā," teic režisors. Projekts M.O.Ž. izmaksājis aptuveni 40 000 eiro.
"Apkārt bija ļoti daudz sniega, mēs garšīgi ēdām, dzērām, skatījāmies filmas un stāstījām cits citam par savu pieredzi," Žerarmē festivāla demokrātisko atmosfēru ieskicē Aiks Karapetjans, kurš sadraudzējies ar vairākiem ārvalstu kolēģiem. Viņam pietrūkst šādas komunikācijas ar vietējiem režisoriem. "Katrs sēž savā alā un domā, ka ir ģēnijs," par Latvijas situāciju bilst Aiks Karapetjans. "Turklāt paralēli kino tev ir jānodarbojas ar citām lietām, lai varētu sevi pabarot," vēl vienu skarbu patiesību atklāj režisors.
Pretī saulainajai nākotnei
Tieši nepietiekamā finansējuma dēļ ievilkās šausmu filmas M.O.Ž. nonākšana līdz ekrāniem. Pirmie kadri tika uzņemti 2009. gadā, pēdējie – 2012. gadā. ("Aktieri, paldies Dievam, palika dzīvi no sākuma līdz beigām," savulaik atzina režisors.) Aiks Karapetjans norāda, ka vēlreiz uz šādu avantūru neparakstītos, jo otrreiz nebūtu gatavs nodarbināt cilvēkus bez atlīdzības. "Tā būtu ekspluatācija," saka režisors, taču šajā bezbudžeta izturības skrējienā izveidojusies saliedēta komanda, ar kuru viņš plāno sadarboties arī turpmākajos projektos.
Pēc Londonas filmu festivāla interneta vietnē Hollywoodreporter.com Aiks Karapetjans tika raksturots kā "apķērīgs jauns talants ar gaišu nākotni drūmu pasaku stāstīšanā". Režisora nākamais darbs būs spriedzes filma par precētu pāri; pašlaik projekts ir tā sauktajā pre-production fāzē. Arī šoreiz režisors ir iecerējis pieturēties pie viena žanra piedāvātajiem ierobežojumiem, lai nebūtu pārāk brīvs savās izvēlēs. Galvenais ir izraudzīties īsto stāstījuma veidu: "Ja M.O.Ž. tiktu uzņemta kā drāma, tā būtu pretencioza un garlaicīga arthouse filma."
"Izmantot žanru, lai alegoriskā veidā nodotu vēstījumu," savu plānu atklāj Aiks Karapetjans. Viņš domā, ka žanra kino no režisora pieprasa lielāku profesionalitāti amata ziņā nekā autorkino, kurā filmas radītājs var paslēpties aiz izdomātas koncepcijas un neatklāt skatītājiem savas vājās puses. "Es ļoti šaubos, ka Džims Džarmušs varētu uztaisīt spriedzes filmu," uzskata Aiks Karapetjans. Savukārt žanra filmās visas nepilnības ir redzamas kā uz delnas, jo kino valoda tajās tiek izmantota maksimālā intensitātē, tāpēc nav iespējams nevienu apmānīt.
M.O.Ž.
Šausmu filma. Latvija. 2014.
Režisors Aiks Karapetjans
Lomās Anta Aizupe, Maksims Lazarevs, Āris Rozentāls
Latvijas kinoteātros no 20. februāra