Eiropas kontekstā būtiskais Berlīnes kinofestivāls samērā regulāri bērnu filmu konkursa programmā iekļauj arī latviešu filmas. (Līdz "galvenajam " konkursam gan neesam tikuši.) Latviešu animācijas filmas Berlīnē nav retums – arī šogad turp dodas Ēvalda Lāča filma Eži un lielpilsēta. Gaužām reti nopietno konkurenci iztur spēlfilmas. Laimīgo lozi izvilcis Jānis Nords ar savu darbu Mammu, es tevi mīlu! – niansētu stāstu par divpadsmitgadīga Rīgas puikas un viņa mammas attiecībām. Paradoksālā kārtā šī filma atgādina to brīvību un vienlaikus trauksmes izjūtu, ar kādu savulaik, XX gs. 60. gados, sevi kino pieteica Francijas jaunā viļņa režisori. Tas bija sen, un šķiet, kādas latviešu filmas radītās paralēles, teiksim, ar Fransuā Trifo 400 sitieniem (filma par puiku, ģimeni un muļķīgu noziegumu), iespējams, ir kritiķa galvā dzimušas "konstrukcijas".
Tomēr Mammu, es tevi mīlu! uzrunā ar daudzām latviešu kino neraksturīgām kvalitātēm – absolūtu aktieru organiku kadrā, patiesuma un klātbūtnes izjūtu. Līdz filmas Rīgas pirmizrādei vēl pāris nedēļu, taču tas nenozīmē, ka kinoteātros nav ko darīt. Tik daudz labu filmu kā šajās nedēļās uz ekrāna nav bieži – tās pāris nedēļas pirms Oskariem tomēr liek saspringt, klajā nāk arī gada vērtīgākās ASV filmas. Šonedēļ startē Les Miserables – vērienīgs mūzikla ekranizējums ar pārliecinošiem aktierdarbiem un grodu režiju, ko paveicis plaši mīlētās filmas Karaļa runa režisors – brits Toms Hūpers. Pirmizrāde arī izcilajai, sarežģītajai Katrīnas Bigelovas filmai Zero Dark Thirty, kas ieguvusi smagnēju latvisko nosaukumu Slepenā operācija: 30 pēc pusnakts. Sižetiski tā ir filma par planētas bīstamākā terorista Osamas bin Ladena vajāšanu – garu un mokošu maratonu, kas vainagojās ar superslepenu akciju 2011. gada 2. maijā Pakistānā. Šis oskarotās Katrīnas Bigelovas darbs strādā dažādos līmeņos, arī apmierinot skatītāja "piezemētākos" instinktus – vēlmi ļauties trillera spriedzei, par spīti tam, ka operācijas iznākums jau kļuvis par vēsturisku faktu. Tomēr ar Bigelovas filmu situācija nav vienkārša – eksistē vispretrunīgākie tās vērtējumi. Bigelova tikai šķietami glorificē Amerikas specdienestu darboņus, viņu fanātismu, arī izpildot spīdzināšanas procedūras, kas filmētas naturāli un brutāli. Filmas centrālā varone ir sieviete – jauna, fanātiska, pašaizliedzīga CIP darbiniece, kuras vienīgā dzīves jēga ir bin Ladena iznīcināšana. Šīs varones – Majas – tēla transformācijā (arī Džesikas Česteinas tēlojumā) var nolasīt skarbus zemtekstus: cilvēciskus, politiskus, eksistenciālus, morālus. Atšķirībā no Bena Afleka Argo, kas droši stūrē labākās filmas Oskara virzienā, Bigelovas skatījums uz ASV ārpolitiku un specdienestu vēsturi ir daudz komplicētāks. Jūsu uzmanībai – viena no drosmīgākajām, skaudrākajām versijām par nesenās vēstures tēmu.