Otrdien, 4. februārī, Nacionālais kino centrs izsludināja 2014. gada filmu projektu ražošanas konkursu ar kopējo finansējumu 1 489 135 eiro (2013. gadā – Ls 679 000), no kuriem 878 590 eiro ir spēlfilmām, pārējā daļa – animācijas (342 501 eiro) un dokumentālajām (268 044 eiro) filmām, paredzot arī ražošanā esošo projektu atbalstu. Šogad uz lielu finansējuma kumosu var pretendēt visi jaunie projekti, jo iesāktajiem ir nepieciešami tikai septiņi procenti no kopējās jaunu filmu ražošanai paredzētās summas – spēlfilmu lauciņā uz nedaudz vairāk nekā 40 000 eiro pretendē tikai režisora Dāvja Sīmaņa topošais darbs Pelnu sanatorija. Projektu iesniegšanas termiņš – 4. marts.
Šogad Nacionālais kino centrs ir nedaudz mainījis iesniegto projektu vērtēšanas kritērijus, ņemot vērā Latvijas Kinematogrāfistu savienības un Latvijas Kino producentu asociācijas rakstiski iesniegtos ierosinājumus, piemēram, visi kritēriji ir tikuši iedalīti divās sadaļās – radošie un producēšanas kritēriji –, pirmo īpatsvars attiecībā pret otrajiem ir palielināts. Šogad pirmo reizi tiks paredzēta nauda debijas filmu programmai (186 142 eiro) un atjaunota programma projektu attīstīšanai (130 299) visos filmu veidos, kā arī palielināts atbalsts Latvijas filmu izplatīšanai (55 843). Vairāk informācijas – interneta vietnē www.nfc.lv.
Kamēr jaunie projekti vēl tikai pretendēs uz realizāciju, 2014. gadā uz lielajiem ekrāniem pirmizrādi piedzīvos četras latviešu spēlfilmas: Māra Putniņa un Jāņa Cimermaņa Džimlai Rūdi Rallallā, Andra Gaujas Izlaiduma gads, Jura Kursieša Modris un Aika Karapetjana MOŽ. Trīs no šīm filmām ir tapušas ar Nacionālā kino centra un Valsts kultūrkapitāla finansējuma atbalstu, bet viena ir iztikusi bez valsts naudas. Satikāmies ar visiem četriem režisoriem, lai viņi pastāstītu par savām filmām, to tapšanā gūto pieredzi un diagnosticētu Latvijas kino problēmas, ar kurām saskārušies.
Skolas direktore bijusi pārsteigta un aizliegusi turpināt
Režisors Andris Gauja neierobežo sevi ar sastingušiem priekšstatiem par kino
Projekts Izlaiduma gads aizsākās 2009. gadā – paralēli Ģimenes lietām Andris Gauja kopā ar operatoru Aleksandru Grebņevu veidoja dokumentālu darbu par kādas Rīgas vidusskolas klasi, "par robežšķirtni starp bērnību un pieaugušo pasauli". Direktore bijusi pārsteigta, cik ļoti personiskā gaismā viņi vēlas attēlot jauniešus, un drīz vien aizliegusi turpināt filmēšanu. "Tā kā mēs ar Sašu nepieļaujam sev šādus "drīkst" un "nedrīkst" ierobežojumus, ja vien tie nav patiešām pamatoti, mums skolas durvis tika slēgtas," par kompromisa neiespējamību teic Andris Gauja, kurš nonāca izvēles priekšā – iesākto darbu izmest papīrkurvī vai uz šīs bāzes radīt kaut ko jaunu. Tā radusies doma par dokumentālas un spēlfilmas hibrīdu. "Neierobežot sevi ar sastingušiem priekšstatiem, kā jāizskatās filmai, bet gan radoši eksperimentēt," saka režisors un cer, ka skatītāji Izlaiduma gadā saskatīs kaut ko svaigu un neredzētu.
Šis spēlfilmas uzņemšana notikusi bez Nacionālā kino centra finansējuma, ar nelielu Valsts kultūrkapitāla fonda piešķīrumu (18 640 eiro). "Par spīti šaurajām finansiālajām iespējām, neierobežojām savas radošās ieceres nekādā veidā," norāda Andris Gauja, kurš filmējis arī Francijā un Krievijā un jau rudenī gatavs savu filmu piedāvāt skatītājiem Latvijā. "Jau pusgadu visiem stāstām, ka filma Izlaiduma gads ir "teju samontēta". Šodien tas patiešām ir noticis: pasludinām filmu par pabeigtu!" tika ietvītots šī gada 15. janvārī. Paveikt šo darbu ļāvusi nesavtīga neskaitāmu entuziastu iesaistīšanās, milzīgs pašu ieguldījums, ziedotāju un sponsoru atbalsts. "Patlaban ir sākta filmas pēcapstrāde," teic režisors, kurš cer piesaistīt valsts un arī cita veida finansējumu.
Uz jautājumu par filmas veidošanas procesā gūtajām atziņām Andris Gauja atbild: "Filmu veidotājiem jācīnās ar visiem spēkiem, lai tiktu palielināts finansējums kinonozarei." Režisors uzskata, ka tam ir jābūt piecas reizes lielākam, nekā tas ir bijis līdz šim, kā arī jāuzlabo filmu projektu vērtēšanas sistēma, padarot spēcīgāku, neatkarīgāku un demokrātiskāku Nacionālo kino centru. "Jāiemācās plašāk sadarboties ar ārvalstu producentiem, piesaistot to finansējumu un pieredzi," vēl vienu punktu min Andris Gauja. Jāveicina Latvijas kino prestižs, lai Latvija kļūtu par nozīmīgu un pazīstamu vietu kino kartē – "ne tikai kā lēta servisa vieta". Jāsniedz atbalsts debitantiem, un jārada konkursi projektu attīstīšanai, piemēram, scenāriju izstrādei, un daudz kas cits.
Kopējais budžets: 344 716 eiro
Plānotais pirmizrādes datums: septembra beigas
Daži varoņi, un gandrīz nav dialogu
Aika Karapetjana trilleris ar šausmu filmas elementiem MOŽ
Valsts finansējuma nav – par režisora Aika Karapetjana topošo filmu MOŽ saka tās producents Roberts Vinovskis (filmu studija Lokomotīve) un piebilst, kas tas "nekad nav ticis prasīts". Pirmie kadri uzņemti 2009. gadā. "Māja, daži varoņi, un gandrīz nav dialogu," ieskicē režisors, kurš savu jaunāko kino raksturo kā trilleri ar šausmu filmas elementiem. Tā uzņemšana ievilkusies līdz 2012. gadam – filmējuši no citiem darbiem brīvajā laikā. Gribējās pierādīt, ka par mazu naudu var uzņemt labu kino? "Labāk to nedarīt!" godīgi atbild Aiks Karapetjans, kurš otrreiz šādu filmas tapšanas procesu vairs nevēlētos atkārtot. "Tas ir kompromiss, jo tu esi ļoti ierobežots gan laikā, gan naudā – tev ik brīdi ir jādomā, kādā veidā realizēt vismaz kaut ko no tā, ko esi iecerējis," piebilst režisors.
Filmas MOŽ sākums sakritis ar laiku, kad Nacionālajam kino centram bijis krietni mazāk līdzekļu, ko dalīt, un tie tikuši novirzīti ražošanā esošo darbu pabeigšanai. (Toreiz uz gadu apstājās darbs pie Aika Karapetjana projekta Cilvēki tur – I. A.) "Es biju ļoti noskaņojies filmēšanai," atceras režisors, kurš uzrakstījis scenāriju, kas nav prasījis lielus ieguldījumus. Arī žanra izvēle nav nejauša, jo tajā ar minimāliem līdzekļiem var panākt maksimālu efektu. "Taču problēma ir tā, ka cilvēki piecu gadu laikā mainās," atklāj režisors, kuram bijis jācīnās ne tikai ar ārējiem apstākļiem, bet arī ar sevi. Filma laika gaitā piedzīvojusi izmaiņas, kas liecinājušas par pārmaiņām arī viņa gaumē un attieksmē pret darbu. Filma veidojusies procesā, nevis kā Cilvēkos tur, kur bijis ļoti strikts scenārijs. "Aktieri, paldies Dievam!, palika dzīvi no sākuma līdz beigām," pajoko režisors.
Runājot par aktuālajiem procesiem Latvijas kino, Aiks Karapetjans akcentē, ka pēdējos gados iezīmējas kāda ļoti pozitīva tendence: gadā pirmizrādi piedzīvo trīs filmas, no kurām divas ceļo pa pasaules festivāliem un saņem diezgan pozitīvus kritiķu vērtējumus. "Ņemot vērā valsts finansējumu, rezultāts ir iespaidīgs," uzskata režisors. Ja ir kādi iebildumi, tie var būt tikai pret naudas devējiem, nevis dalītājiem – Nacionālais kino centrs šajos apstākļos ir izdarījis vairāk, nekā tas ir varējis izdarīt. Režisors cer, ka mēs neatkritīsim desmit gadu senā pagātnē, kad četros gados uztaisīja vienu patriotiska rakstura filmu ar lielu budžetu. "Es neesmu pret tādu kino – lai taisa, bet es negribētu, lai tas iznīcina neliela budžeta autorfilmas," teic Aiks Karapetjans.
Kopējais budžets: ~ 40 000 eiro
Plānotais pirmizrādes datums: septembra beigas vai oktobris
Māte nodod dēlu policijai
Režisors Juris Kursietis piedāvās patiesu stāstu par pusaudzi Modri
Tieši pirms trim gadiem, 2011. gada ziemā, tikuši uzrakstīti pirmie teikumi filmas Modris scenārijā, kas tālāk attīstīts poļu vecmeistara Andžeja Vajdas rīkotajos kursos Varšavā. Filmēšana sākusies 2013. gada februārī un ilgusi mēnesi. "No sākuma šis projekts kļuva interesants cilvēkiem ārpus Latvijas, pēc tam to sāka atbalstīt mājās," stāsta režisors Juris Kursietis, kura filma saņēmusi finansējumu no Nacionālā kino centra un Valsts kultūrkapitāla fonda un laika gaitā kļuvusi par triju valstu – Latvijas, Grieķijas un Vācijas – kopražojumu. "Pašā pamatā ir jābūt labam stāstam," vienu no galvenajiem kopprodukcijas veidošanas nosacījumiem min režisors, kura filmas pamatā ir patiess stāsts par pusaudzi Modri, kuru māte (Rēzija Kalniņa) par sīku zādzību nodod policijai, "taču jaunieša dzīve nespēj iekļauties policijas uzliktajos ierobežojumos".
Jurim Kursietim, kurš ir bijis režisora asistents filmās Amatieris un Kolka Cool, šī būs debijas pilnmetrāžas filma. To veidojot, viņš guvis atziņu, ka Latvijas kino naudas sadales sistēma neveicina kopražojumu rašanos, jo tā ir mērķēta tikai uz lokāla finansējuma piesaisti. "Nauda tiek piešķirta ar noteikumu, ka tā tiks izmantota tajā pašā gadā," paskaidro režisors. Vietējiem producentiem nav laika sameklēt ārvalstu partnerus. Šī sistēma neveicinot sadarbību, kurā varētu piesaistīt vairāk līdzekļu no citām valstīm un daļēji atrisināt akūtā naudas trūkuma problēmu. "Jāsaprot, ka mēs esam ļoti mazi un diez vai tuvākos gados būsim kā Luksemburga, kura var atļauties milzīgi dotēt savu kinojomu, tāpēc mums būtu jāveicina sadarbība kaut vai ar Baltijas valstīm," iesaka Juris Kursietis.
Kopražojumiem esot vēl viens pluss – sarunā ar vācu kopproducentiem ticis piesaukts operators Bogumils Godfrejovs, kura vārds savulaik bija lasāms ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars nominēto cilvēku sarakstā un kurš iesaistījies Modra uzņemšanas komandā. "Tā ir kopražojumu pievienotā vērtība, kas tavu filmu var padarīt labāku," par ārvalstu profesionāļu dalību filmas veidošanā norāda režisors. "Es nesaku, ka pie mums Latvijā nav labu profesionāļu, bet viņu ir ļoti maz. Ja paralēli notiek vairāk nekā viena filmēšana, rodas problēmas – tu gaidi rindā vai ņem lietuvieti," vēl vienu aktuālu jautājumu ieskicē Juris Kursietis, kurš jau domā par savu nākamo projektu ar ārvalstu speciālistu iesaistīšanu. Uz jautājumu par naudas sadali, režisors atbild: "Kamēr netiks finansētas kādas septiņas filmas gadā, strīdēties, kam tika vai netika piešķirta nauda, varēs mūžīgi."
Kopējais budžets: ~ 350 000 eiro
Plānotais pirmizrādes datums: 24. oktobris
Pensionāri supervaroņi glābj valsti
Māris Putniņš un Jānis Cimermanis kino dienestā iesauc leģendārus aktierus
Pirmā Latvijas pilnmetrāžas spēlfilma, kas šogad piedzīvos pirmizrādi uz lielajiem ekrāniem, būs režisoru Māra Putniņa un Jāņa Cimermaņa darbs ar jestro nosaukumu Džimlai Rūdi Rallallā. Tā vēstīs par veco ļaužu pansionāta iemītniekiem, kuri atsakās no pensijas un brīvprātīgi dodas armijā, tā glābjot valsti finanšu krīzes laikā un aizraujoši pavadot dzīves pēdējos gadus. No filmas publicitātes fotogrāfijas uz skatītājiem raugās kareivīgi noskaņota Olga Dreģe, kurai, gluži kā Holivudas supervaronim, aiz muguras veļas iespaidīgi uguns mutuļi. "Filmēšanas process bija vissaldākais no visa tā, ko mēs darījām," Māris Putniņš teic par sadarbību ar daudzu leģendāru aktieru komandu, kuru Animācijas brigādes radošais duets iepriekš brīdinājis, ka viņi visi kopā piedzīvos kaut ko tādu, ko savā mūžā vēl nekad nebūs piedzīvojuši.
Šaudīšanās, braucoši tanki un citi brīnumi, kuri aktieriem likuši smaidīt. Par spīti sarežģītajam filmas uzņemšanas procesam, Džimlai Rūdi Rallallā veidotāji izskaitļojuši, ka viņiem izdosies iekļauties 500 000 eiro budžetā – šķitis, ka tas ir skaitlis, kas ļaus šo filmu realizēt bez liekas aizķeršanās, bet šis pieņēmums izrādījies maldīgs. "Iedot katram bišķīt, lai neviens pārāk nebļauj," par Nacionālā kino centra naudas sadales galveno principu saka Māris Putniņš un piebilst, ka arī šai filmai piešķirtais finansējums bijis ļoti mazs, "pēc tam katrs savā studijā plēš matus un mēģina kaut kā iziet no situācijas." Viņi meklējuši palīdzību Saeimā, bet filmas veidotājiem radušās aizdomas, ka deputātiem radušās aizdomas, ka viņus filmā mēģinās kaut kā izsmiet.
"Mēs rādām viņus, kādi viņi ir, ieslēdziet Panorāmu, tur viņi ir tikpat smieklīgi," saka režisors. Viņš akcentē, ka finansējums vai tā trūkums esot bijis vienīgais, kas kavējis filmēšanu, jo viss pārējais "bija normālas kino grūtības, kas bija risināmas un tika atrisinātas". Lai Latvijas kino tiktu atrisinātas arī finansējuma lietas, pēc Māra Putniņa aprēķiniem, ir vajadzīgi 10 000 000 eiro valsts finansējuma gadā. "Ne bagāti, bet labi," precizē režisors, kura iepriekšējo divdesmit gadu pieredze neļauj būt optimistiskam, jo visu atjaunotās valsts neatkarības laiku Latvijas kinematogrāfisti ir turēti ekstrēmos nabadzības apstākļos un cīnījušies par izdzīvošanu. "Mēs varam gaidīt tikai jaunas nepatikšanas, ja notiks kaut kas labs, es būšu patiesi izbrīnīts," piebilst Māris Putniņš.
Kopējais budžets: ~ 500 000 eiro
Plānotais pirmizrādes datums: 5. marts