Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālās bibliotēkas piektajā stāvā tika atklāta izstāde Laiku atspulgi senos manuskriptos, kas ir izvietota divās zālēs. Tajā ir apskatāmi unikālākie paraugi no Latvijas Nacionālās bibliotēkas rokrakstu krājuma, kurā ir divdesmit seši tūkstoši glabājamo vienību. "Mūsu nolūks bija parādīt pašu vērtīgāko, atklājot arī tematisko daudzveidību, kāda ir mūsu krājumā," akcentē izstādes koncepcijas un tekstu autore, galvenā bibliogrāfe Lilija Limane.
Manuskripti nedeg
Pirmās zāles centrālajā vitrīnā ir ievietoti latviešu literatūras manuskripti. Te ir redzams Anša Leitāna apsveikuma dzejolis savai "sirdsmīļai sieviņai Katariņai viņas dzimtdienā", Krišjāņa Valdemāra poēma Natur un Mensch/Daba un cilvēks un Eduarda Veidenbauma dzejoļu noraksti divu nenoskaidrotu personu rokrakstā. "Viņa dzejoļi tika izplatīti rokrakstos, jo dzejnieka dzīves laikā tie nebija pieejami drukātā veidā," atgādina galvenā bibliogrāfe.
Te ir arī Aleksandra Čaka dienasgrāmata, Annas Brigaderes dzejolis mašīnrakstā, Žana Pola Klodela luga Pasludināšana Jāņa Jaunsudrabiņa tulkojumā, Aleksandra Grīna novele un Riharda Rudzīša izsūtījumā Intā tapušie dzejoļi. Papīra trūkuma dēļ viņš tos pierakstīja uz drānas gabaliņiem. Pēc atgriešanās no izsūtījuma dzejnieks tos pārrakstīja kladītē. Savukārt noslēdzošais darbs ir Aivara Neibarta dzejoļu krājums ar apdegušām lapām, kuru no uguns liesmām izglābusi dzejnieka sieva.
Pirmajā zālē ir eksponēta Alfrēda Kalniņa operas Baņuta pirmā cēliena partitūra, Jaņa Rozentāla zīmējumi, Latviešu valodas vārdnīcas manuskripts Kārļa Mīlenbaha rokrakstā ar Jāņa Endzelīna labojumiem un papildinājumiem un daudzi citi materiāli. Sarunā ar Dienu Lilija Limane atklāj, ka personālfondu mapēs ir atrodami ne tikai manuskripti, bet arī dažādas fotogrāfijas un dažkārt pat priekšmeti. Izstādē izliktajos fotoalbumos ir redzama Raiņa pēdējā vasara Olīva Mētras un viņa bēru norise Viļa Rīdzenieka attēlos.
Augi un vēstules
Līdzās ļoti pazīstamām personībām ir lasāmi arī mazāk zināmi vārdi. Viens no tiem ir Zelmārs Lancmanis. "Viņš bija ģeogrāfijas skolotājs, kurš ar somu plecos kājām izstaigāja visu Latviju, veica pierakstus un vāca dažādus materiālus par minerāliem, etnogrāfiju un citām tēmām," stāsta galvenā bibliogrāfe. Tepat līdzās ir redzams arī augu noteicējs ar izkrāsotiem, ļoti precīziem augu zīmējumiem un parakstiem vācu, latīņu valodā nenoskaidrotas personas rokrakstā.
Viena no sienām ir veltīta vēstulēm, kuru autoru vidū ir dažādas radošas personības. "19. februārī gribu sarīkot latviešu biedrības zālē literāriski muzikālisku vakaru, pie kura apsolījušies piedalīties Vīgnera kundze, Sakss, Rozentāla kundze un citi. Jūs esat izrādījuši priekš manām dziesmiņām interesi, vai jūs nebūtu tik mīļi un nesakomponētu vēl kādu no maniem pantiem priekš šī vakara?" ar šādu lūgumu 1909. gada vēstulē pie Alfrēda Kalniņa vērsās Kārlis Skalbe.
Lilija Limane vērš uzmanību uz Jāņa Klīdzēja vēstuli Steponam Seiļam, kura ir uzrakstīta 1972. gadā. Tajā var pamanīt, ka ar sarkanas krāsas zīmuli ir pasvītrotas vairākas rindiņas, kuru noslēpumu galvenā bibliogrāfe ir atklājusi tikai pirms neilga laika. "Nesen publicētajās Stepona Seiļa dienasgrāmatās izlasīju, ka 1974. gadā viņa mājās čekisti ir veikuši kratīšanu, izņēmuši dažādus materiālus un pasvītrojuši vēstulēs tās vietas, kas pievērsušas viņu uzmanību."
Uz palmu lapām
Savukārt izstādes Laiku atspulgi senos manuskriptos otrajā zālē ir apskatāmi visvecākie eksponāti – sākot no XIV gadsimta. Vissenākie manuskripti ir divi: reliģiska rokraksta fragments senslāvu valodā un Strikera dzejoļi viduslejasvācu valodā. Īpašu apmeklētāju uzmanību piesaista gaļas izcirtēja amata zeļļa diploms. Izstādē ir eksponēti arī tādas eksotiskas lietas kā ksilogrāfijas tehnikā pavairots tibetiešu rokraksts un poēma singalēziešu valodā uz palmu lapām.
Izstādē ir aplūkojami arī vairāki priekšmeti, kuru vidū ir fonogrāfa valces, ko pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Latvijas Nacionālā bibliotēka ieguva no Limbažu farmaceita Viktora Šķiltera. Valces ir stingros kartona futrāļos ievietoti vaska cilindri, kuros varēja ierakstīt trīs minūšu garus runu vai dziesmu fragmentus, kuru atskaņošanai izmantoja fonogrāfu, kas uz šejieni ir atceļojis no Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta krājuma.
Šajā zālē var ielūkoties arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas rokrakstu krājuma attīstības vēsturē. "Pastiprināta uzmanība rokrakstiem tika pievērsta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad bibliotēkā sāka strādāt vēsturnieks Jānis Tālivaldis Zemzaris, kurš tika izstumts no Zinātņu akadēmijas kā nevēlams padomju sistēmai," piebilst galvenā bibliogrāfe.
Izstāde Laiku atspulgi senos manuskriptos ir skatāma līdz 27. augustam. Papildu informācija: www.lnb.lv.