Raksts par Pētera Krilova jauno dokumentālo filmu Uz spēles Latvija paliks neuzrakstīts, neuzzināsim vairs, kā NN, kā viņu dēvēja tautā un kā viņam pašam patika sevi saukt, domāja par jauno Agneses Rutkēvičas lugu Elmāra Seņkova iestudējumā Mans nabaga tēvs Nacionālajā teātrī. Šie raksti bija sarunāti nākošajam KDi numuram…
Naumanis rakstīja kā neviens. Kurš gan to nebija pamanījis? Viņam bija Dieva dots Deguns tieši uz burtiem. Burtiem un mākslu. Pievienojot tam visam reizēm žilbinošu erudīciju un dzīves garšu. Normundā pasaules mākslas vēsture pulsēja kā viņa paša dzīsla. Viņa zināšanas nebija "sazubrītas". Savā ziņā viņš mākslas kritikā darbojās kā Parfimērs. Normundam patika rakstīt arī gastronomiskas esejas tā, ka siekala notecēja.
Šis izrautais caurums kritikā un Latvijas kultūrā nebūs aizlāpāms. Blogu laikmetā Normunds Naumanis bija un paliks profesionālās kritikas aristokrāts.
"Mēs neaptveram, ko esam zaudējuši. Latvijā nav neviena cita, kas varētu tā rakstīt kritiskā un analītiskā diskursā," teic Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Normunds Naumanis dzimis 1962. gada 12. janvārī. Mācījies Rudbāržu astoņgadīgajā skolā, beidzis Rīgs 64. vidusskolu (1977 – 1980), studējis Maskavas Valsts teātra institūtā (1980 - 1985). Viņa pirmās bezkompromisa, taisnīgā asumā un jaunības misionārismā elektrizētās recenzijas pēc atgriešanās no Maskavas uzsāka jaunu ēru teātra un kino kritikā Latvijā. No 1985. gada strādājis Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, 80.- 90. gados vadījis intelektuāli revolucionālā žurnāla Avots kultūras nodaļu, bijis referents Nacionālajā Kino centrā, laikraksta Diena teātra un kino kritiķis.
Grāmatu Hermanis. Naumanis latviešu stāsti : dzīves teātris divos cēlienos (2006); Kultūrnieze (2009) autors. Kopā ar ilggadīgo pārinieci kinokritikā Ditu Rietumu - 365 Dienas filmas (2006); pētījums Personības.Parādības.Personīgi (2009) – par pēdējās dekādes būtiskākajām personībām pasaules kinematogrāfijā.
No 1991. līdz 1996. gadam piedalījies dažādos kino konkursos un festivālos kā žūrijas loceklis. Piedalījies Berlīnes, Stokholmas un Venēcijas kinofestivālos.
Vairāk nekā 5000 publikācijas laikrakstos Padomju Jaunatne, Literatūra un Māksla, Nakts, Kultūras Forums, Diena u.c., žurnālos Teātra Vēstnesis, Kino, Kinoraksti, Avots, Studija, Māksla, Māksla+, Santa, Klubs, Operas ziņas, Frank's, Teatr, Teatraļnij obozrevateļ, Divadlo, Teatr (Polija), Dziennik Krakovski, The New Yorker u.c. Vairāku kino, teātra un vizuālo mākslu katalogu tekstu autors, zinātniskās publikācijas izdevumā XX gadsimta teātra vēsture pasaulē un Latvijā.