"Šodien mēs vēl neapzināmies, cik milzīgu vēstures lauku var pavērt šie memuāri," sacīja muzeja direktore Klāra Radziņa un atklāja, ka par viņas pirmo lielo pārsteigumu kļuvis fakts, ka Karla Aleksandra Augusta Agtes vectēvs Johans Kristofs Agte ir bijis Rīgas Doma ērģelnieks.
"Mūsu zeme, ko XX gadsimtā ir postījuši divi pasaules kari, ir ārkārtīgi daudz pazaudējusi no savas dokumentētās vēstures," uzsvēra arhitektūras doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Jānis Krastiņš, tāpēc katrai šādai liecībai esot īpaša nozīme. Par to viņš pārliecinājies, strādājot pie Liepājas arhitektūras vēstures izpētes, kuras laikā trīs četri nelieli, no privātiem krājumiem apritē ienākuši dokumenti ļāvuši izdarīt apvērsumu priekšstatos par pilsētas arhitektūras vēsturi.
Tramvajs rīdziniekiem
Vācbaltietis Karls Aleksandrs Augusts Agte ir dzimis 1886. gadā Rīgā pilsētas galvenā inženiera Gustava Ādolfa Agtes ģimenē. Savos atmiņu pierakstos viņš stāsta par tēvu un viņa nozīmīgo veikumu Rīgas labiekārtošanā. Šajos sešos sējumos atklājas gan vienas vācbaltiešu dzimtas liktenis daudzu gadu garumā, gan arī rīdzinieku dzīve XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā. Karla Aleksandra Augusta Agtes memuārus papildina vērtīgas oriģinālfotogrāfijas, dažādi dokumenti un viņa jaunākā brāļa zīmējumi.
Gustavs Ādolfs Agte bija pilsētas galvenais inženieris brīdī, kad Rīga piedzīvoja būtiskas izmaiņas. No gājēju tiltiņa pār pilsētas kanālu pie Bastejkalna līdz pat pontonu tiltam pār Daugavu - šīs divas celtnes dod nojausmu par viņa darbības plašo amplitūdu. Gustava Ādolfa Agtes laikā tika veikta pilsētas kanalizācijas pārprojektēšana un uzlabošana. Viņa nopelnu sarakstā ir minama pirmā elektriskā tramvaja parādīšanās Rīgas ielās. Gustava Ādolfa Agtes vārds ir saistāms arī ar Mežaparka apbūvi un attīstību.
Draudzība ar Jungu
"Mūsu vecmāmiņa Elena agrā jaunībā bija ļoti slima, iespējams, viņai bija tuberkuloze," savas dzimtas vēsturē ieved Pjērs Agte. Pēc ilgas ārstēšanās Elionora Lira izveseļojusies, un viņas tēvs baņķieris Ričards Lira bijis tik laimīgs, ka nopircis meitai karieti ar zirgu un kučieri. Viņa ar lielu prieku devusies tūrēs pa Rīgu, taču kādu dienu boļševiki apmētājuši atsperratus ar akmeņiem. Drīz vien Karls Aleksandrs Augusts Agte kopā ar sievu nolēmuši pamest Latviju un devušies uz Šveici.
Par ģimenes jaunajām mājām kļuva Cīrihe, kur tā iesakņojās uz vairākām paaudzēm. Karla Aleksandra Augusta Agtes atmiņu pieraksti ietiecas arī šajā periodā un vēsta par viņu veiksmēm un neveiksmēm. "Vectēvs Karls izveidoja tenisa kortu Čārlijam Čaplinam," ar lepnumu stāsta viņa mazdēls Pjērs Agte. Ģimene iepazinusies ar vairākām izcilām personībām. Savos memuāros Karls Aleksandrs Augusts Agte īpaši akcentējis draudzīgās attiecības ar psihoanalītiķi Kārli Gustavu Jungu.