„Gaismas attēli, saukti arī par fotogrāfijām, rādīti kā gabaliņi no dabas. Jāredz vienīgi tas, kas svarīgs - ābols. Ābeles bērns gada ritumā top, mirst un izgaist, lai pavasarī atkal dzimtu no jauna. Priecīgs un bēdīgs piedzīvojums ābeļdārzā,” stāsta I. Lancmanis.
Mākslinieks uzsver, ka dabā viss ir saskanīgs, līdzsvarots, tīrs, skaists un piepildīts, arī nejaušībai piemītot iekšējā kārtība. „Cilvēks savā pašpārliecinātībā to cenšas pārtaisīt, sašķobīt, uzlabot, nosaucot par mākslu,” atklāj I. Lancmanis.
I. Lancmanis uzskata, ka ābols runā pats par sevi: „Gribas parādīt daudz jo daudz - kā dabā. Tās galvenokārt ir ābolu ģīmetnes. Āboli skatās, aizgriežas neuzticībā, baiļu pilni bēg, viens ābols spiežas virsū otrajam. Tos apēd, aizkož, aizmet, visiem āboliem lemta bojāeja. Dažādi raksturi, atšķirīga miesas būve, veselība un dzīvesstāsts.”
I. Lancmanis izstādēs piedalās kopš 1966. gada. Viņš ir viens no fotoreālisma iedibinātājiem Latvijas glezniecībā 60. gadu beigās. Nozīmīgu savu dzīves daļu veltījis mākslas vērtību saglabāšanai, darbam Rundāles pils direktora statusā.
I. Lancmanis ir mākslas vēstures pētnieks un daudzu monogrāfisku pētījumu, grāmatu, katalogu par Latvijas muižām un pilīm autors. I. Lancmanis ir autors daudziem rakstiem par arhitektūras vēsturi, Latvijas muižām, pieminekļu aizsardzību un heraldikas jautājumiem Latvijas, Krievijas, Vācijas un Francijas zinātniskos izdevumos un presē. Regulāri piedalās starptautiskās konferencēs Eiropā.
Aktīvais glezniecības posms mākslinieka dzīvē atjaunojās 80. gadu sākumā. Mākslinieka romantiski dramatiskais dzīves skatījums un adaptētie iepriekšējo gadsimtu glezniecības tehniskie paņēmieni raduši izpausmi „konceptuālajā romantismā”, kā autors ir apzīmējis savu māksliniecisko pārliecību. Mākslinieks strādā portreta, klusās dabas, ainavas un vēsturiskās glezniecības žanros.
„Ir maza izvēle starp sapuvušiem āboliem,” raksta angļu rakstnieks Viljams Šekspīrs savā darbā Spītnieces savaldīšana.
„Katram sapuvušam ābolam ir tiesības uz savu stāstu,” saka latviešu meitene Rudu kaut kur tīklā.
„Neēd šo ābolu. Tas ir mākslas darbs,” pauž latviešu dzejnieks Guntis Berelis.
„Ābols ir būtne,” pārliecinājies mākslinieks I. Lancmanis.