Piektdien, 10. maijā, Venēcijas mākslas biennālē tiks atklāts Latvijas paviljons, mākslinieces Daigas Grantiņas izstāde Saules Suns. "Šī instalācija sastāv no krustpunktiem, spēka mezgliem un ielāpiem, kas var kalpot par aizmetņiem iespējamiem iztēles tēliem," saka māksliniece.
Daigas Grantiņas izstādes nosaukums ir vārdu spēle, kurā iekļauta vairāku sauļu ideja gan latviešu, gan angļu valodā. Ja uz šo vārdu savienojumu paraugās tikai no latviešu valodas skatpunkta, tajā var ieraudzīt atmosfēras parādību, kad pie horizonta vienlaikus parādās vairākas saules. Savukārt angļu valodā vārds "saules" izklausās pēc "soulless" (nejūtīgs, cietsirdīgs).
"Varētu teikt, ka šī materializētas gaismas pilnā ainava ar savām trim vai vairāk saulēm ir pirmēja radoša spēka pārpilna, tai piemīt arī transformējoša spēja pārsteigt, piedāvāt ko pavisam negaidītu un varbūt pat baisu. Ikkatrā dienā vai naktī šo instalāciju kaut uz mirkli var izjust kā kaut ko citu," izstādes katalogā raksta ekspozīcijas Saules Suns kurators Valentīns Klimašausks, kurš šos pienākumus dala ar Ingu Lāci.
Gaisma un telpa
Savos darbos Daiga Grantiņa izmanto dažādus materiālus. "Pati nemēdzu apzināti meklēt materiālus, drīzāk es tos atrodu. Strādāju gan ar sintētiskiem, gan organiskiem materiāliem, un liela daļa no tiem ir pat ļoti parasti, ikdienā sastopami, bet darbā pilnībā maina savu veidolu," atklāj māksliniece.
Par nozīmīgu Daigas Grantiņas instalāciju sastāvdaļu kļūst arī gaisma un telpa, kurā tās tiek ievietotas. "Lai izstādes telpās iekļūtu dienasgaisma, speciāli ekspozīcijas vajadzībām tika nojaukta viena no Latvijas paviljona baltā kuba sienām, atsedzot Venēcijas Arsenāla mūri un tajā esošos logus. Izmantojot jauniegūto iespēju "pieskarties" sākotnējai telpai, vienam no tiem ir pieplacis objekts, kas atgādina tikko izšķīlušās radības čaulu," sarunā ar KDi norāda Inga Lāce (precīzu Latvijas paviljona adresi var meklēt www.latvianpavilion2019.lv).
Kuratore atzīmē, ka šajā izstādē ir jūtamas atsauces uz mākslas vēsturi, it īpaši uz tādām māksliniecēm kā Linda Benglisa un Eva Hese, kuras pagājušā gadsimta 60. gados bija pionieres feministiskajā pieejā skulptūrai, eksperimentos ar materiāliem un darbā ar telpu. "Tajā pašā laikā Daigai Grantiņai ir raksturīga sava mākslinieciskā valoda, kas balstās šodienā. Tajā savijas interese par materiāliem, to attiecībām, interese par zinātnisko fantastiku, mikro un makro pasaulēm," stāsta Inga Lāce un piebilst, ka šoreiz māksliniece izmēģina daudz vieglāku pieeju instalācijai – šis darbs ir kā zuzošs dārzs pavasarī, kā vaļīgs tīkls.
2020. gadā – Rīgā
Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona projektu īsteno Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un Laikmetīgās mākslas centrs Kim?. Šo organizāciju vadītājas un izstādes komisāres Solvita Krese un Zane Čulkstēna atzīst, ka abu institūciju un radošās komandas (kuratoru un mākslinieces) darbs ir savstarpēji komplimentārs: "Latvijas paviljons ir vērienīgs projekts, kura sagatavošana pieprasa plašus resursus, tāpēc organizatoriskā līmenī darbs tiek sadalīts starp abām iesaistītajām institūcijām, līdzīgi arī kuratoru sadarbība ir uzskatāma par spēcīgu trumpi. Valentīnam Klimašauskam un Ingai Lācei ir plaša pieredze, strādājot ar apjomīgiem starptautiskiem projektiem, tāpēc tieši iespēja apvienot viņu zināšanas un diskusijas procesā veidot ekspozīciju ir iespēja iegūt plašāku skatījumu jautājumā par Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē."
Pirmo reizi Venēcijas mākslas biennālē Latviju pārstāvēs māksliniece, kuras starptautiskā darbība ir soli priekšā viņas atpazīstamībai Latvijā. Lielāko daļu dzīves Daiga Grantiņa ir pavadījusi ārvalstīs. Viņa ir dzimusi Rīgā. Septiņu gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Vāciju. Studējusi Hamburgas Mākslas akadēmijā un Vīnes Mākslas akadēmijā. Patlaban māksliniece dzīvo un strādā Francijā. Pagājušajā gadā viņas ekspozīcija bija aplūkojama prestižajā izstāžu zālē Palais de Tokyo Parīzē.
"Pirms divām nedēļām žurnāls Cura savā desmitgades izdevumā ierindoja Daigu Grantiņu ievērojamāko jaunās paaudzes mākslinieku vidū, tāpēc priecājamies par faktu, ka pēc izstādes Venēcijas mākslas biennālē ekspozīciju Saules Suns būs iespējams redzēt arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), tādējādi arī Latvijā varēs iepazīties ar šo unikālo instalāciju," piebilst izstādes komisāres. Ekspozīcija Saules Suns LNMM būs aplūkojama 2020. gada pirmajā pusē.
Interesanti laiki
Venēcijas mākslas biennāle būs skatāma no 11. maija līdz 24. novembrim. Tās kurators ir Londonas Heivorda galerijas direktors Ralfs Rugofs, kurš par izstādes tēmu ir izvēlējies teicienu: "Lai jūs dzīvotu interesantos laikos" (May You Live in Interesting Times). "Savā pieteikumā viņš runā par to, ka mākslai ir jāmeklē jaunas valodas, kā skatīties uz mūsdienu sarežģīto situāciju, valodas, kas ir pretējas viltus ziņām un propagandai. Tas saskan ar to, ko dara Daiga Grantiņa, strādājot abstrakti, meklējot atvērtību, nevis veidojot noslēgtu nacionālu naratīvu," uzsver Inga Lāce.
Kuratora veidotajā starptautiskajā izstādē piedalīsies 79 mākslinieki, savukārt nacionālās ekspozīcijas Venēcijā piedāvās deviņdesmit valstu. Pirmo reizi mākslas biennālē būs pārstāvēta Gana, Madagaskara, Malaizija un Pakistāna. Sestdien, 11. maijā, notiks biennāles galvenās balvas Zelta lauva pasniegšanas ceremonija. Tajā tiks nosaukts labākais mākslinieks, kurš piedalās kuratora veidotajā izstādē, un labākais nacionālais paviljons.
Venēcijas mākslas biennāle notiek reizi divos gados. Tā ir uzskatāma par vienu no senākajiem un ievērojamākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē. 2017. gada biennāle pulcēja vairāk nekā 600 000 interesentu no visas pasaules, kas ir rekordliels apmeklētāju skaits. Latviju tajā pārstāvēja Miķelis Fišers ar darbu What Can Go Wrong.
Informācija: www.labiennale.org