Izstādes karalisko dizainu un scenogrāfiju veidoja māksliniece Anna Heinrihsone, ar kuru Liepājas muzejam jau iepriekš ir veidojusies veiksmīga sadarbība. Izstādes satura koncepciju izstrādāja muzeja direktore Dace Kārkla, un tās tapšanā bija iesaistīta lielākā daļa no Liepājas muzeja speciālistiem.
"Šī nav vienkārši izstādes atklāšana Liepājas muzejā. Liepājas sudrabs ir izstāde, ar kuru muzejs vēlas atzīmēt Liepājas muzeja simtgadi. Izstādē apskatāms sudrabs, jo gribējām parādīt kaut ko svinīgu, cēlu un ļoti skaistu, kas muzeja apmeklētājiem kādu laiku nav bijis saskatāms,” izstādes atklāšanā teica Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.
Liepājas muzejam nozīmīgajā dienā klātesoša bija arī Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāja Līga Dimante, kura savā uzrunā pauda prieku, ka simto jubileju Liepājas muzejs ir nolēmis svinēt tieši ar izstādes Liepājas sudrabs atklāšanu: “Sudrabs kā dārgmetāls piestāv jubilāriem. Bez tam, manuprāt, Latvijas muzejos sen nav bijušas tik lielas sudraba izstādes.”
Liepājas muzeja dārgmetālu kolekcijā glabājas vairāk nekā 400 zeltkaļu un sudrabkaļu darinājumu no 17. gs. vidus līdz 20. gs. vidum, ko lielākoties veido amatnieku cunfšu reprezentācijas trauki, kā arī sadzīves priekšmeti, rotas un pulksteņi.
Kolekcijas lielākā daļa Liepājas muzejā nonāca laika posmā no 1936. gada līdz 1940. gadam no Latvijas Amatniecības kameras, Liepājas pilsētas miesnieku zeļļu palīdzības un apbedīšanas kases valdes, ka arī no Liepājas senatnes pētīšanas biedrības. Tā ir papildināta arī ar vēlāka laika muzeja jaunieguvumiem. Tolaik Liepājas muzeju vadīja tā dibinātājs Jānis Sudmalis.
Lai veidotu tiltu no pagātnes līdz mūsdienām, izstāde Liepājas sudrabs ir papildināta ar mūsdienu Liepājas rotkaļu darinājumiem, uzsverot, ka pirms 300 gadiem sāktās zeltkaļu un sudrabkaļu prasmes un meistarība nav zudušas arī mūsdienās. Tajā ir iespēja apskatīt arī mākslinieku un rotkaļu Andra Garokalna un Paula Spridzāna dažādu periodu darinājumus.
Tāpat izstādē skatāmi četri unikāli priekšmeti no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles – divi 1721. gadā Liepājas zeltkaļa un sudrabkaļa Andresa Babes darināti svečturi, 1717. gadā nezināma meistara darināts upurmaks, kura ornamenti atbilst vēlīnā baroka stilam, kā arī kāda Dancigas (Gdaņskas) juveliera Gotfrīda Gērkes 1714. gadā izgatavota kanceles pults, kas līdz šim tiek uzskatīta par vienīgo tāda veida sudraba pulti Latvijā. Visi šie priekšmeti ir iekļauti Nacionālā kultūras mantojuma sarakstā.
Jau ziņots, ka šī gada 30. novembrī Liepājas muzejs atzīmē 100. gadadienu kopš muzeja dibināšanas 1924. gadā.
Pieminot muzeja simtgadi, izstāde Liepājas sudrabs ir jau ceturtā jubilejas izstāde, kas skatāma Liepājas muzejā. Šī gada sākumā bija skatāma ziemas noskaņās veidotā Liepājas muzeja krājuma mākslas darbu kolekcijas izstāde Ziemas impresijas, tad izstādē Jānis Sudmalis. Glezniecība tika eksponētas Liepājas muzeja dibinātāja un ilggadēja vadītāja Jāņa Sudmaļa (1887–1984) gleznas. Savukārt martā lielajā izstāžu zālē bija apskatāma izstāde Ieskats, kurā bija skatāmas gleznas un grafikas no Liepājas muzeja mākslas priekšmetu kolekcijas, sniedzot ieskatu Liepājas un tās apkārtnes bagātīgajā vizuālās mākslas mantojumā.
Liepājas muzeja krājuma izstāde Liepājas sudrabs Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 aplūkojama līdz 2025. gada 23. martam.