Spīlēs saspiests dzeltens balons, kurš draud pārsprāgt un liek sasprindzināties blīkšķa gaidās, – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls skatāmās ekspozīcijas Spriedze publicitātes foto izsaka galveno vadmotīvu skaļāk par vārdiem. Šī ir jau trešā izstāde sērijā Jaunie Latvijas glezniecībā, kas aizsākās ar Našķu bumbu 2007. gadā un turpinājās ar Pilsētasbērniem 2010. gadā. Tagad durvis vērusi jau nākamā jauno mākslinieku darbu skate.
Godināšanas laiks
"Glezniecību es balstu konkrētā vietas piederībā un kultūras vērtību sistēmā ar atsaucēm uz deviņpadsmitā gadsimta romantismu un simbolismu," atklāj Atis Izands, kurš pēc divu gadu pārtraukuma ir atgriezies pie gleznošanas. Īpaši šai izstādei viņš ir radījis četrus jaunus darbus. Vienam no tiem ir dots nosaukums Jūsu godināšanas laiks drīz būs iztecējis, kas vēsta par Rietumu civilizācijas norietu. "Par pārmaiņām, kas neizbēgami tuvojas," savās domās dalās Atis Izands.
"Romantisma un simbolisma tradīciju cienītāji varēs atpazīt šiem virzieniem raksturīgus elementus: dramatiskas, draudīgas debesis, lauztus kokus, tumšus putnu siluetus," akcentē mākslas zinātniece Šelda Puķīte un aicina visus interesentus 8. maijā plkst. 15 uz tikšanos Šamaniskais un maģiskais Latvijas glezniecībā, kurā piedalīsies ekspozīcijas mākslinieki (vairāk informācijas par saistītajiem pasākumiem var lasīt www.lnmm.lv).
Nolemts iznīcībai
Kopumā šajā izstādē ir pārstāvēti astoņpadsmit jaunie gleznotāji, kuri pēdējo gadu laikā absolvējuši Latvijas Mākslas akadēmiju. Viņu vidū ir Vitalijs Staņislavskis, kurš iznīcībai nolemto triptihu uzgleznojis uz zilas celtniecības plēves, izmantojot kečupu, matu krāsu, zobu pastu un citus izteiksmes līdzekļus. "Glezna ir īstermiņa eksperiments, kas izstrādāts šai konkrētajai izstādei," nodefinē mākslinieks, izvairoties no sīkākiem komentāriem, jo "skatītājs izrok skaidrojumu sevī".
Šajā pašā telpā ir aplūkojami arī mākslinieces Mētras Saberovas darbi. Viens no tiem ir viņas radītā glezna Milda rij Mildu, kurā izmantots Brīvības pieminekļa un Fransisko Goijas darba Saturns aprij savu dēlu motīvs. "Latviešu ksenofobija, homofobija, rasisms un mizogīnisms iznīcina nākotnes iespēju," uzskata māksliniece, kura līdzās šim darbam ir izveidojusi melnu pop-up rakstāmsienu, uz kuras var izpausties izstādes apmeklētāji. "Skola rada milzīgu spriedzi," vēsta viens no balta krīta uzrakstiem.
Asie sausiņi
No blakus telpas atplūst balsis. Tajā tiek demonstrēta mākslinieka Klāva Lora un izstādes kuratores Diānas Barčevskas uzņemtā, vairāk nekā stundu garā videofilma Kāpēc tu glezno? ar ekspozīcijas dalībnieku stāstījumiem par savu iekļūšanu mākslas pasaulē. "Pateicoties savam tēvam Ainaram," atbild Klāvs Loris, kura tēva radošā darbošanās devusi pirmo impulsu viņa tālākajai dzīves izvēlei un kura darbi šajā izstādē redzami vienā "istabā" ar viņa kolēģes Magones Boleiko gleznām.
"Mistiska Meksikas ainava ar kaktusiem," ekspozīcijas kuratore raksturo telpu, kurā ir satikusies abu mākslinieku daiļrade. "Es biju pret to, ka manā mājā varētu parādīties kāds no šiem asajiem sausiņiem," par savu jauno darbu galvenajiem varoņiem teic Magone Boleiko, kura iepriekš tik ļoti kaitinošajiem kaktusiem ir piešķīrusi gandrīz vai trīsdimensionālu izskatu (izstādes Spriedze iekārtotājs ir Latvijas Mākslas akadēmijas docents un Glezniecības katedras vadītājs Andris Vītoliņš).
Aitas imitācija
"Tas ir Arnolds," māksliniece Linda Vigdorčika iepazīstina ar savu izveidoto instalāciju, kas atgādina avi. Pirms diviem gadiem viņa ar izcilību ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas bakalaura programmu un turpinājusi maģistra studijas Čelsijas Mākslas koledžā Londonā, kas ir atstājusi lielu iespaidu uz viņas daiļradi. Savos objektos un gleznās Linda Vigdorčika ir pievērsusies mākslīgās ainavas radīšanas jautājumiem, kas kļuvuši aktuāli visā pasaulē.
Studijas ārvalstīs ir atstājušas iespaidu arī uz mākslinieku Raiti Hroloviču, kurš savas zināšanas un prasmes papildinājis mākslas augstskolā Escola Massana Barselonā. "Es atbraucu atpakaļ un neredzēju vairs jēgu gleznot," atzīst mākslinieks. Taču uzkrājušos enerģiju vajadzējis likt lietā, tādēļ pajautājis saviem vecākiem: "Kur es varētu izrakt bedri?" stāsta Raitis Hrolovičs, kurš šo pieredzi kā milzu konstrukciju ienesis izstāžu zāles Arsenāls plašajās telpās.
Izstāde
Spriedze. Jaunie Latvijas glezniecībā
LNMM izstāžu zālē Arsenāls (Torņa iela 1)
Līdz 29. maijam