"Lūk, tāds – jauns, romantisks un jūsmīgs – Janis Rozentāls ir 1902. gadā," par latviešu glezniecības klasiķi saka izstādes Janis Rozentāls (1866–1916). Māksla un tehnika kuratore un mākslas zinātniece Aija Brasliņa, norādot uz viņa fotogrāfiju, kas sagaida ekspozīcijas apmeklētājus pie ieejas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jaunajā izstāžu zālē. To ir uzņēmis fotogrāfs Ansis Zīle, Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģenta Indriķa Zīles dēls.
Latviešu nacionālās glezniecības skolas pamatlicēja Jaņa Rozentāla 150 gadu jubilejai veltītajā ekspozīcijā kopumā ir apskatāmi 144 mākslinieka darbi, no kuriem lielākā daļa ir nākusi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas. Pārējie darbi ir atceļojuši no Liepājas un Tukuma muzejiem, kā arī no privātām kolekcijām Latvijā un Somijā. "Gatavojoties šai izstādei, mūsu restauratori ir sakopuši 35 grafikas un 20 gleznas," atklāj kuratore.
Ekspozīcija ļauj vērot Jaņa Rozentāla māksliniecisko meklējumu plašo diapazonu, viņa radošās attīstības svārstīšanos starp īstenības un fantāzijas krastiem – no nacionāla reālisma virsotnes laucinieku tēlojumā slavenajā diplomdarbā No baznīcas (Pēc dievkalpojuma, 1894) līdz Skaistā laikmeta (Belle Époque) estētismam un dekoratīvismam romantiskos sapņojumos par idillisko laimes zemi Arkādiju (Arkādija, ap 1910).
"Šie abi darbi ir kā savdabīgi izstādes altāri," uzsver Aija Brasliņa. Viņa vērš uzmanību uz to, ka Arkādija ir kļuvusi par centrālo tēlu arī ekspozīcijas mākslinieces Inetas Sipunovas veidotajā videoprojekcijā, kas ļauj iepazīt šo ievērojamo gleznu vēl tuvāk – centimetru pa centimetram. "Jaņa Rozentāla spēks ir atraisītajā glezniecības manierē, triepienu daudzveidībā un kolorītā, ko viņš sasniedz savos labākajos darbos," stāsta mākslas zinātniece.
Īpaši šai izstādei Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir sagatavojis unikālu mobilo ceļvedi ekspozīcijā, kam ir dots nosaukums Jaņa Rozentāla "gaismas bildes". Tas dod iespēju atklāt fotogrāfijas, kas slēpjas aiz autora kompozīcijām, parādot to nozīmi mākslas darbu tapšanā. Zināms, ka savā jaunradē Janis Rozentāls bieži izmantoja attēlus, ko lielākoties arī pats izgatavoja. Fotogrāfija jeb "gaismas bilde" bija viņa iedvesmas avots un darba materiāls.
Šīs ekspozīcijas laikā notiks arī vairāki saistītie pasākumi, kas ietvers lekciju ciklu Rozentāla laiks piektdienu vakaros, sarunas pie mākslas darbiem ar nozares speciālistiem, radošo darbnīcu nodarbības, Mūzikas un mākslas atbalsta fonda producēto teātra izrādi No Rozentāla (pirmizrāde ir ieplānota 6. septembrī) un citus notikumus.
Savukārt 20. oktobrī norisināsies starptautiska zinātniskā konference Janis Rozentāls (1866–1916) un viņa laikmets, kurā piedalīsies Latvijas un ārzemju speciālisti. Vairāk informācijas var lasīt interneta vietnē www. lnmm.lv.
Izstāde Janis Rozentāls (1866–1916). Māksla un tehnika Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 30. oktobrim.