Valsts kanceleja ir nopietni izvērtējusi valsts pārvaldes funkcijas, pārskats atklāj arī acīmredzamu ministriju darba jomu pārklāšanos. Skaidrs ir arī tas, ka ne vien lai ietaupītu naudu, bet arī lai Latvijas valsts kļūtu saprātīgāk pārvaldīta, reformas būs vajadzīgas un uzlabojumi – katrā ministrijā.
Tomēr kultūras jomā piedāvātās izmaiņas, izņemot tās, kas attiecas tiešā veidā uz pašu ministriju, nevar uzskatīt par funkciju sakārtošanu. Par 30% samazināts finansējums filmu nozarei pie nožēlojamā finansējuma, ar kuru knapi pietiek vienai spēlfilmai ( un kur tad animācija, kur dokumentālais?), vienkārši ir mazāk kino. 13% samazinājums teātrim ir izrādes Latvijas teātros, kas netiks iestudētas. Valsts kanceleja ierosina administratīvi vienkāršot kultūras iestāžu biļešu cenu politiku – droši vien apspriežams priekšlikums, bet kopā ar 7,3% samazinājumu muzejiem un izstādēm un 13, 21% samazinājumu teātriem un koncertiem tas šībrīža apstākļos nozīmē tikai vienu – dārgākas biļetes un mazāk cilvēku, kam pieejama Latvijas kultūra. Savukārt priekšlikums kontroli pār kultūras pieminekļiem nodot būvniecības uzraugiem vienkārši apdraud Latvijas kultūrtelpu. Būvniecības speciālistiem nav vajadzīgās kompetences un būvnieki bieži nemaz nav ieinteresēti piņķerīgi ņemties ar pieminekli, lai to saglabātu.
Par funkciju auditā ierosināto lēmums būs jāpieņem politiķiem. Tā mērķis ir sakārtotāka valsts pārvalde. Un tā mērķim jābūt arī Latvijas kultūrtelpas nostiprināšanai, nevis graušanai. Tumsonība apdraud ne vien kultūru, bet arī nacionālu valsti.