Milānā 2015. gada pasaules izstādē Expo Nīderlandei nebija savas nacionālā paviljona ēkas. Tās vietā bija brīvdabas ekspozīcija ar ielu uzkodu un holandiešu nacionālo ēdienu stendiem, improvizētām ielu ēstuvēm un festivāla atmosfēru. Pankūkas, čipsi un fritēti kartupeļi simbolizēja gan mūsdienu, gan nākotnes Nīderlandi. Nonākot Eindhovenā Holandiešu dizaina nedēļas pasākumu vietās, bija ļoti labi saprotama šāda izvēle valsts reprezentācijai Milānā. Pirmais iespaids Eindhovenā bija, ka esi gadatirgū, kur galvenā izklaide ir dažādu vienkāršu ēdienu baudīšana. Lai nonāktu izstāžu zālēs, bija jāšķērso plašas ēstuves ar omulīgu kņadu. Bijušajā rūpnīcas ēkā Veem, kur dizaina ekspozīcijas bija izvietotas vairākos stāvos, ēšanai pilnībā bija atvēlēts ēkas pirmais stāvs.
Publiskajām diskusijām un sarunām iecerētais Cilvēku paviljons Eindhovenas rajona Strijp centrālajā laukumā bija gāzes lampu un ātro uzkodu stendu ieskauts. Tagad ir skaidrs, kāpēc holandiešu dizaina galvenās ekspozīcijas arī Milānā i Saloni un Milānas Dizaina nedēļā parasti pavada īpaši brokastu pasākumi un kafejnīcas ar vienkāršu, garšīgu ēdienu un dzērieniem. Nīderlandieši uzskata, ka pilns vēders ir svarīgs nosacījums, lai apmeklētāji gana sarežģīto mūsdienu dizainu pētītu un saprastu komfortablā gaisotnē. Taču aiz ēstuvēm ekspozīciju telpās, kur vēl mazliet vējo ēdienu un kafijas smarža, omulīgā bija maz. Holandieši dizainu uztver nopietni, lai caur tā prizmu lūkotos arī uz mūsdienu pasaules nepievilcīgajām pusēm.
No dienas līdz nedēļai
Holandiešu dizaina nedēļas aizmetņi ir XX gadsimta 90. gadu nogalē, kad vietējo dizaineru apvienība Eindhovenā sarīkoja pirmo dizaina dienu. Iemesls bija pragmatisks un daudziem dizaina pasākumiem ierasts – savest kopā dizainerus un uzņēmējus. Līdz ar holandiešu dizaina starptautiskās slavas pieaugšanu arī Dizaina dienu pasākumi Eindhovenā kļuva arvien populārāki. Jaunās tūkstošgades sākumā dizaina diena kļuva par dizaina nedēļu, un 2005. gadā pasākums ieguva Holandiešu dizaina nedēļas nosaukumu. Tagad oktobra pēdējo nedēļu Eindhovenā starptautiskā nozīmīguma ziņā var salīdzināt ar svarīgākajām dizaina izstādēm pasaulē. Dažkārt tiek uzskatīts, ka Holandiešu dizaina nedēļa svaiguma un aktualitātes ziņā pārspēj dizaina jomas milzi Milānas Starptautisko mēbeļu izstādi un to pavadošos pasākumus.
Mūsdienās pasaulē ir daudz un dažādas dizaina izstādes un biennāles. Turklāt starptautiski nozīmīgākie šādu pasākumu rīkotājzīmoli, piemēram, itāļu Salone del Mobile un franču Maison & Objet, organizē arī to pārstāvniecību pasākumus zijā, arābu valstīs un Krievijā. Tā izstāžu rīkotāju reprezentablie zīmolu nosaukumi ražotājiem palīdz apgūt jaunos, plaukstošos tirgus. Starptautiskajā dizaina notikumu konkurencē Eindhovenas Holandiešu dizaina nedēļu atšķir ne tikai ēstuvju blīvums, bet arī skaidrā pasākuma un dalībnieku izvēles koncepcija. Holandieši ir gandrīz pilnībā atteikušies no ražotāju stendiem un komerciālu darījumu slēgšanas. Šajā nišā nepārspēts ir Milānas Salone del Mobile. Tur ražotāji vispirms prezentē sezonas jaunumus un slēdz darījumus. Šādas sadaļas ir gan beļģu Kortreikas dizaina biennālē, gan Londonas izstādē 100% Design. Lai gan šie pasākumi lepojas ar rūpīgi atlasītiem tikai kvalitatīva dizaina ražotājiem savu izstāžu stendos, tomēr ne Londonai, ne Kortreikai, ne kādai citai pilsētai komerciālā nozīmīguma ziņā neizdodas sacensties ar Milānas vērienu. Holandieši šajā sacensībā nepiedalās.
Kas meklē, tas atrod
Eindhovena ir nepārspēta jauno dizaina studiju pārstāvniecības un pasaulē aktuālo tēmu izvēles ziņā. Tieši tāpēc mēdz teikt, ka Eindhovenā šodien var redzēt to, ko rītdien varēs apskatīt Milānā. Dažkārt gan šķiet, ka to, ko var aplūkot Eindhovenā, Milānā nevarēs redzēt nekad. Milānas Salone del Mobile vispirms ir mēbeļu un citu mājas iekārtojuma priekšmetu ražotāju izstāde. XX gadsimtā tieši šīs dizaina sadaļas bija gan jaunāko tehnoloģiju, gan jauno materiālu ieviešanas avangardā, kas noteica arī sabiedrības paradumu maiņu. Taču XXI gadsimtā viss ir mainījies un priekšgalā ir galvenokārt tehnoloģiju dizains, dizaina un zinātnes mijiedarbība, sociālo problēmu risinājumi. Milānai tiek pārmests, ka tur XXI gadsimta aktuālās dizaina problēmas un risinājumus var redzēt ļoti maz. Tagad šķiet – visi ir samierinājušies, ka aktuālo, neparasto un uz nākotni vērsto var meklēt un atrast Eindhovenā.
Milānas Salone del Mobile radās XX gadsimta vidū tikai kā itāļu ražotāju izstāde, kurā tika meklēts starptautisks noiets itāļu modernajām mēbelēm un tradicionālajām amatniecības prasmēm. Mūsdienās Salone del Mobile ir izteikti starptautisks pasākums, kurā itāļu dalībai gan ir saglabātas noteiktas privilēģijas. Holandiešu dizaina nedēļā joprojām ir izteikts vietējo dizaineru pārsvars ar nelielu starptautisku piešprici. Tie pārsvarā ir ļoti jauni dizaineri un tikko pirmo starptautisko atzinību ieguvuši profesionāļi. Holandiešu dizaina skaļākie vārdi, kas sasnieguši pusmūžu, Eindhovenā gandrīz nebija atrodami. Interesanti, ka arī, piemēram, Ziemeļvalstīs nozīmīgāko Stokholmas Starptautisko mēbeļu izstādi ignorē Skandināvijas dizaina lielākie un starptautiski pazīstamākie zīmoli. Augstprātība vai pašpietiekamība... Taču skaļo vārdu trūkums Eindhovenā nemazina starptautisko interesi par mūsdienu holandiešu dizainā notiekošo un Holandiešu dizaina nedēļu. Tā attīstās strauji, un šogad Eindhovenā izstādījās vairāk nekā 2500 dizaineru vairāk nekā 100 izstāžu vietās pilsētā. To visu apskatīja gandrīz 300 000 apmeklētāju.
Pārāk daudz svaigu asiņu
Holandiešu dizaina nedēļas centrs un galvenais iemesls, kāpēc pasākums notiek šajā Nīderlandes pilsētā, ir Eindhovenas Dizaina akadēmija. Akadēmijas absolventi un studenti ir izstāžu dalībnieki un veido lielu daļu pasākumu apmeklētāju. Šī mācību iestāde konceptuālās domas attīstības ziņā ir neapšaubāms līderis pasaules dizaina augstskolu vidū. Dizaina augstskola Eindhovenā tika nodibināta 1947. gadā. Jaunu elpu un pasaules slavu tā ieguva XX gadsimta 90. gadu beigās, kad mācību telpas tika iekārtotas pilsētas centrā ēkā, ko dēvē par De Witte Dame (Baltā dāma), par skolas vadītāju kļuva holandiešu profesionālā tendenču noteicēja Lī Ēdelkorta un skola ieguva tagadējo nosaukumu Eindhovenas Dizaina akadēmija.
Skolas vadībā ilgus gadus bijis arī Geiss Bakers – dizainers, kurš kopā ar dizaina vēsturnieci Reniju Ramakersu izveidoja uzņēmumu un kustību Droog Design, kas XX gadsimta 90. gados mūsdienu holandiešu dizainu ieveda starptautiskajā arēnā un padarīja to par modes lietu. Tagad gan Eindhovenas Dizaina akadēmijā ir notikusi vairākkārtēja vadības nomaiņa. Skolu pametusi arī liela daļa pasniedzēju, kas kaldinājuši augstskolas starptautisko reputāciju un slavu. Dizaina akadēmija ir pārmaiņu virpuļa vidū, un tās attīstība var turpināties gan augšupejošā līknē, gan arī noslīdēt lejā atpakaļ provinciālas augstskolas līmenī. Kā sarunā teica skolas absolventi – viens no daudzsološākajiem jaunajiem dizaineru duetiem osΔoos: "Pārāk daudz svaigu asiņu."
Diplomdarbi trijos stāvos
Arī šogad Eindhovenas Dizaina akadēmijas studentu diplomdarbu izstāde bija galvenais Holandiešu dizaina nedēļas notikums. Ekspozīcija bija izvietota Baltās dāmas trijos stāvos, kur absolventu diplomdarbi tika izstādīti cieši blakus cits citam. Katram veikumam kā uzticams sargs blakus stāvēja tā radītājs un nenogurstoši nedēļu no vietas un kārtīgas darba dienas stundas bez mitas interesentiem stāstīja un skaidroja savu tēmas izvēli, piedāvātos risinājumus un asprātīgās idejas. Interesentu bija daudz. Vēlā pēcpusdienā Eindhovenas Dizaina akadēmijas studentu diplomdarbu izstādē bija tāda drūzma kā atklāšanas ballītē. Sarunas, komplimenti, pie sevis paturēta vai skaļi pausta kritika, jautājumi. Neskaitāmo apmeklētāju vidū – arī dizaina nozares kardināli, kuru interesi nedrīkst palaist garām. Tāds gala pārbaudījums gaidīja akadēmijas absolventus.
Jaunie dizaineri demonstrēja ļoti plašu interešu loku, kas ietvēra gan ikdienas darbarīku uzlabojumus, piemēram, kā ar mazāku piepūli veikt tādus fiziskus darbus kā zemes rakšanu, bērnu pirmo apavu dizainu un tehnoloģiski sarežģītus eksperimentus. Katru gadu Eindhovenas Dizaina akadēmiju beidz arī latviešu izcelsmes studenti. Šogad absolventu vidū bija Jānis Melderis, kurš sava vectēva tēlnieka Emīla Meldera skulptūras bija pārnesis uz digitālo ainavu, izmantojot 3D skenēšanas iespējas. Kristofers Reidzāns izstādīja dubultas lietojamības objektus, kas balansēja uz modes un interjera priekšmetu robežas. Viņš ir radījis telpas akustiku uzlabojošu dekoratīvu sienassegu, kas var būt arī mētelis, un aizkarus, kurus var lietot arī kā kreklu, un aizslietni – vesti.
Apelsīnu smarža pret terorismu
Dizaina nedēļai katru gadu tiek izvēlēta arī kopīga tēma. Šogad tā bija Stretch – mākslinieki tika aicināti būt elastīgiem un savus profesionālos pienākumus lūkot plašākā kontekstā. Taču, kā pasākumiem ar vairākiem tūkstošiem dalībnieku un simt norises vietām ierasts, izvēlētā tēma bija tikai formalitāte un iemesls preses relīzei, lai grieztu pasākuma publicitātes ratu. Ekspozīcijās un dizaineru piedāvātajā tā neatspoguļojās.
Nedēļas rīkotāji katru reizi izvēlas pasākuma vēstniekus – starptautiski skaļus profesionāļu vārdus, kas arī palīdz holandiešu dizaina vietējai un starptautiskajai publicitātei. Šogad bija vairāki vēstnieki – holandiešu arhitektu biroja MVRDV līderis Vinijs Māss, biroja Atelier NL vadītāji, kā arī dizaina un arhitektūras megaportāla dezeen.com galvenais redaktors Markuss Fairss. Arhitekti pret saviem pienākumiem izturējās formālāk. MVRDV klātbūtne Dizaina nedēļā izpaudās kā arhitektu biroja teorētisko koncepciju grāmatu plašais klāsts pasākuma suvenīru tirdzniecības vietās, instalācija pilsētas kādreizējā tirgus laukumā, kas apspēlēja jau pasen MVRDV izstrādāto vertikālās dzīvošanas koncepciju, un kopējas radošās darbnīcas ar Delftas Tehniskās universitātes studentiem rezultātu publiskošana. Studenti un profesionālie arhitekti piedāvāja savu skatījumu uz Eindhovenas pilsētas nākotnes ainavu, kurā nozīmīga loma būtu atvēlēta debesskrāpjiem.
Dezeen.com galvenais redaktors Markuss Fairss vēstnieka pienākumus pildīja rūpīgāk. Viņš ne tikai nodrošināja pasākuma publicitāti vienā no pasaules populārākajiem dizaina interneta medijiem, bet arī sarīkoja diskusiju ciklu Labs dizains sliktai pasaulei/Good Design for a Bad World. Šīs sarunas bija viens no interesantākajiem notikumiem Dizaina nedēļā un skāra tās pasaulē aktuālās tēmas, par kurām dizaineri runā nelabprāt. Dezeen.com aicina arhitektus un dizainerus piedāvāt risinājumus gan Eiropas bēgļu problēmām, gan cīņai ar globālo terorismu. Taču arhitekti un dizaineri ir izvairīgi. Šķiet, viņiem pietrūkst drosmes un ticības, ka dizains šajās problēmās var kaut ko būtisku mainīt pozitīvā virzienā. Dezeen.com organizētās sarunas skaidri parādīja, ka bēgļu krīze un īpaši terorisms ir būtiski ietekmējuši Eiropas publiskās telpas arhitektūru. Arhitekts Vinijs Māss stāstīja, ka mūsdienās arhitektiem daudzi publiskās telpas organizācijas paņēmieni vairs nav atļauti drošības apsvērumu dēļ. Diskusijas dalībnieki arī vairākkārt atzina, ka viņi daudzas lietas nedrīkst publiski izpaust, jo jaunie drošības noteikumi un risinājumi cīņā ar terorismu ir slepeni. Amizantākais piedāvājums bija publiskajā telpā izplatīt, piemēram, apelsīnu smaržu, tā spriedzes un terorisma baiļu pilnajās pilsētās radot nomierinošāku gaisotni.
Mājdzemdību komplekts
No bēgļu tēmas un dažādu kultūru klātbūtnes Eiropā Eindhovenā nevairījās arī jaunie dizaineri. Protams, nekādi ievērojami risinājumi netika piedāvāti. Tie bija vairāk pārspriedumi un cenšanās iejusties citādo ādā, piemēram, izmēģināt, kādas sajūtas pārņem, publiskajā telpā uzturoties ar islāmticīgajām tradicionālo galvassegu, saprast apkārtējo reakciju un vienkārši iepazīt musulmaņu sadzīves paradumus.
Jaunie dizaineri neaizmirsa arī vecās Eiropas problēmas. Viens no prātā paliekošiem darbiem bija Sv. Mārtina koledžas studentes Annes Vāndrageres priekšlikums, kādu veidot mājdzemdību komplektu. Pievērsties šai tēmai jauno dizaineri rosinājuši britu valdības plāni reorganizēt veselības aprūpes sistēmu Lielbritānijā, kas paredz arī publiskās naudas apmaksātu pakalpojumu samazinājumu. Dizainere paredz, ka mājas dzemdības nākotnē notiks ne tikai sieviešu pārliecības dēļ – tā būs apstākļu spiesta izvēle. Instrukcija un dzemdību pieņemšanas komplekts varētu būt labs palīgs neprofesionāļiem. Anne Vāndragere ir centusies šo komplektu radīt pēc iespējas vienkāršāku, tādu, kuru varētu papildināt katrā mājā esoši sadzīves priekšmeti, piemēram, putekļsūcējs.
Mūsdienu amatnieki
Eindhovenas Dizaina akadēmijā mācību procesā uzsvars tiek likts uz priekšmetu materialitātes izpēti, lietu raisītajām taktilajām izjūtām, cilvēku savstarpējo saskarsmi un konceptuālās domas attīstību, otrajā plānā tiek atstātas jaunākās digitālās tehnoloģijas un virtuālā realitāte. Eindhovenā diez vai studē nākamie Apple un citu tehnoloģiju uzņēmumu dizaineri. Arī Holandiešu dizaina nedēļā liela vieta bija atvēlēta amatniecībai. Lielākoties tās bija mūsdienu interpretācijas par tradicionālajām amatu prasmēm, taču netika aizmirsti arī rokdarbu pulciņi un uzsvars likts uz aktuālo starpzonu starp roku darbu un rūpniecisko ražošanu.
Lielākā šai tēmai veltīto ekspozīciju koncentrācija bija dizainera Pīta Heina Ēka darbnīcas kvartālā Piet Hein Eek Factory. Šis ir viens no holandiešu dizaina lielajiem vārdiem. Pīts Heins Ēks pasaules uzmanību ieguva tūkstošgades sākumā. Viņa rokraksta pamatā ir no dažādiem materiālu atlikumiem – veciem dēļu galiem ar nolupušu krāsu, metāla atgriezumiem – radītas mēbeles, kurās šie atkritumi tiek pārvērsti par luksusa mūsdienīgas inkrustācijas mēbelēm. Sākumā šos priekšmetus izgatavoja pats dizainers, tagad Eindhovenā caur logu rūtīm varēja ieskatīties plašā fabrikā, kurā Pīta Heina Ēka mēbeles taisa jauno meistaru ordas. Tas nav vienīgais holandiešu dizainera stāsts par roku darba pārvērtībām par tā imitāciju rūpnieciskajā ražošanā. Tieši tāpat notika ar Mārtina Bāsa dedzinātajām lampām un barokālu formu krēsliem. Sākumā dizainers tiešām pats dedzināja vecas mēbeles, taču vēlāk, kad šīs lampas un krēsli tika iekļauti zīmola moooi katalogā, Ķīnā rūpnieciski dedzināja jaunus, speciāli šai kolekcijai izgatavotus krēslus un lampas.
Pīts Heins Ēks pēdējos gados pasaules uzmanību pievērsis ar vēl vienas tabu tēmas pārkāpšanu dizainā. Tradicionālie labas gaumes likumi nosaka, ka materiāliem nevajadzētu izlikties par to, kas tie nav. Pīts Heins Ēks sadarbībā ar holandiešu tapešu zīmolu NLXL radījis papīra tapetes, kas izskatās kā dēļu, marmora vai flīžu siena. Šogad Eindhovenā lielāko uzmanību izpelnījās dizainera sadarbība ar zviedru mēbeļu gigantu IKEA. Pīta Heina Ēka mēbeļu ielenkumā (cenu zīmītēs redzami vairākus tūkstošus eiro lieli skaitļi) bija kāda neliela ekspozīcija, kurā atradās dažādi līdzīga izskata priekšmeti: viena bija amatnieku radīta versija, otra – IKEA rūpnīcās ražota. Pīts Heins Ēks nekautrējās norādīt uz cenu dažādību, kas parasti atšķīrās vismaz par vienu nullīti beigās. Holandieši apgāž labas gaumes, īstuma un roku darba vērtību, pasludinot, ka līdzīgu neperfektuma sajūtu varot iegūt arī rūpnieciskajā ražošanā.
Raksts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu