Virtuālajā atklāšanā katrs interesents pie datora vai mobilā telefona ekrāna varēja virpināt rokās savu vīna glāzi, baudīt mazas uzkodiņas – kā tas bieži vien ierasts šādos pasākumos. Tikai iztrūka saviesīgu sarunu, kad balsu murdoņā dažkārt nevar sadzirdēt mākslinieka teikto. Šoreiz: ideāls stāstījums, labs klātesamības efekts un arī papildu bonuss – lieliskais skats pa galerijas logiem uz Gaismas pili un Daugavu.
Izstādes aicinājums iekodēts nosaukumā. Kā to skaidro pati Rasa Jansone? Stāsts taču nav par kulināriju, lai gan Trīs kārtas un vēl deserts vedina tā domāt? "Sarunas, ko risina sievietes virtuvē, var būt jēgpilns izejas punkts, lai runātu par mūsdienu sabiedrības problēmām, par to, kas šajā laikā notiek sieviešu dzīvē," skaidro Rasa Jansone un rosina padomāt, kā pavasarī ārkārtas situācijas ierobežojumu dēļ jutās mammas. "Slodze palielinājās! Virtuves pārvērtās par ofisiem, viņām bija jābūt arī skolotājām, viss jānovalda un jāvada." Māksliniece skaidro: "Mēs visi baudām tos labumus, ko feministes jau izcīnījušas pirms 100 gadiem, taču problēmas agrāk vai vēlāk parādās un citā veidā. Lūzuma punkts ir bērna piedzimšana, jo tikai tad saproti, ka kaut kas tomēr nav kārtībā. Ir sievietes, kuras šo situāciju salīdzina ar kritienu no kraujas – krīti smaidot, jo nesaproti, kas notiek. Un neticas, ka tas notiek ar tevi, jo pirms tam taču visu varēji un paspēji. Un šis lūzuma punkts ir brīdis, kad pirmo reizi sieviešu darbīgajā, izglītotajā, aizņemtajā, karjeras piepildītajā dzīvē ir vajadzīga palīdzība. Ja viņas to nesaņem, tad..."
Izstāde ir arī veltījums vācu māksliniecei, kolāžas meistarei Hannai Hehai, kas savulaik bija vienīgā sieviete Berlīnes dadaistu pulciņā. Viņa zīmēja mežģīņu un izšūšanas rakstus, bet tipogrāfijā, kur viņa strādāja, bija pieejamas nodrukātas bildes. Hanna Heha tās sāka griezt un taisīt kolāžas. Viena no slavenākajām – Grieziens ar virtuves nazi – tapusi 1920. gadā. "Manas kolāžas arī ir grieztas no drukātās preses," saikni ar vizuālās mākslas vēsturi iezīmē Rasa Jansone. Ekspozīciju Trīs kārtas un vēl deserts veido deviņu kolāžu cikls, kurā apvienota eļļas glezniecība un no žurnāliem Četras Sezonas un National Geographic izgriezti attēli. "Mana sieviete, kas plosās pa virtuvi, neaplej roltonus. Viņa to dara nopietni. Izstādes nosaukums jau arī norāda uz kolāžas tehniku, ka viss tiek likts kārtu kārtām – griez un līmē, atrodi kompozīciju, veido stāstu," stāsta Rasa Jansone.