Līdz 30. novembrim Mākslas muzejā Rīgas birža ir aplūkojama Latvijas simtgadei veltīta izstāde Baltijas ozoli. XVI un XVII gadsimta holandiešu un flāmu glezniecība Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Tās kuratore Daiga Upeniece atklāj, ka doma par nīderlandiešu glezniecības ekspozīciju briedusi ilgāku laiku, bet straujš pagrieziena punkts uz to noticis pirms trim gadiem, kad Prado muzejā Spānijā norisinājās Hieronīma Bosa gleznu izstāde. Toreiz bijusi aktīva holandiešu un flāmu kuratoru diskusija par vairākiem viņa darbiem – vai tie ir oriģināli, vai tās ir kopijas. Diskusija noslēdzās ar uzstāšanos, kas bija veltīta dendrohronoloģijas metodēm, kuras atklāja, ka viena no gleznām radīta uz koka, kas nocirsts jau pēc mākslinieka nāves, atvairot visus jautājumus par šī darba īstumu. Diskusijas laikā vairākkārt pieminēts vārdu salikums "Baltijas ozoli", atminas kuratore, kurā tas radījis papildu interesi.
Jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem lielākie Eiropas un Amerikas muzeji ir pievērsušies dendrohronoloģijas metodēm, kas kļuvušas par nozīmīgu palīgu to darbībā. Izrādās, ka 80% no XVI un XVII gs. holandiešu un flāmu glezniecības darbiem tapuši tieši uz Baltijas ozolu paneļiem. "Tas ir ciets materiāls, kuru var gludi noslīpēt un smalki gleznot," par mūsu platuma grādos un laikapstākļos izaugušajiem kokiem teic D. Upeniece. Jau pēc tam Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Latvijas Universitātes un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava profesionāļiem pievērsās savas holandiešu un flāmu mākslas kolekcijas izpētei no šī skatupunkta, un veiktie pētījumi uzrādīja, ka gleznas, ko gadsimtiem esam uzskatījuši par Nīderlandes kultūras mantojumu, vistiešākajā veidā ir saistītas ar mūsu reģionu (piecas no sešām izraudzītajām gleznām, apstiprinot statistiku). "Mākslas mīļotāji, kas XVIII un XIX gs. kolekcionēja holandiešu un flāmu glezniecību, nevarēja pat iedomāties, ka viņi ved uz šejieni to pašu ozolu, ko savulaik viņu senči ir aizveduši prom," piebilst kuratore, kura par izstādes centrālo darbu ir izvēlējusies Sālomona fan Rausdāla gleznu Upes ainava (1642), kuru var aplūkot no abām pusēm.
Ekspozīciju Baltijas ozoli papildina arī daudzpusīga saistīto pasākumu programma. Notiks sešu nodarbību gleznošanas kurss pieaugušajiem Hārlemas meistardarbnīca drosmīgajiem, kas piedāvās iespēju mēģināt radīt savu darbu Holandes Zelta laikmeta glezniecības labākajās tradīcijās ar ozola dēlīša gruntēšanu ar truša līmi, ekspedīciju pēc okera, krāsu gatavošanu un kādas gleznas fragmenta kopijas radīšanu. Piektdienās notiks sarunu cikls Seši rudens vakaru stāsti ar tēju un stropvafelēm, kas ļaus tuvāk iepazīt Nīderlandes kultūru. Ģimenēm būs Tupeļu klabinātāju pasaku stāstīšanas pēcpusdienas. Bet 15. novembrī norisināsies starptautiska starpdisciplināra zinātniskā konference Baltijas ozoli.
Sīkāk – www.lnmm.lv.