Lediņš: Cilvēks - izpļautās takas mērs

Hardijs bija atraktīvs bet "baudāms "tikai nelielās devās. Nu pārmaiņai kādu pusstundiņu. Bet ja viņas diskotēka kādā radošās jaunatnes pasākumā bij jāklausās visu nakti (vai pat nedēļu - ka komjaunatnes organizētajās "radošo" nometnēs)tas bija garlaicīgi ,apnicigi pat kaitinoši. Nu bet jaunība jau var paciest visu -ari tādu Ledinu ar patiesībā ne īpaši gudriem un asprātīgiem tekstiem un truli monotonu muziku.Bet tā jau viņš bij lāga čalis tik dikti (kompleksu mākts )gribēja izcelties.

Tā kā es esmu tās paaudzes daļa kas tajā laikā lēkšoja pa visu kas nav popmāksla, labi arī to, bet ar izlasi un kritisku skatu, ļoti labi atceros H.L. un visam kas tika radīts sekoju līdz ar lielu azartu un guldzošu labpatiku. Mans vienaudzis Gobzdiņš ar liels huligāns un prātnieks. Esam ne vienu vien trakulību sabiedriskajā transportā pastrādājuši. Kā es vienmēr esmu teikusi, esmu izmēģinājusi visas avangarda formas, izņemot jaunībai piemērotu panku kultūru. Nesanāca tie gadi. Arī vēl šodien, atļaujos sev pa prieku kādā niekā apgreidot savu fasādi ātrāk par jaunajiem. Nevaru no sava niķa un zināšanām, mūžīgas ziņkārības atteikties :) Nu provocēju tad un ar baudu provocēju šodien. Man jau šķiet,ka Rudakam ar vajadzētu atcerēties, tāpēc nesaprotu, kā tik negaršīgi uzrakstījies. Tiešām, tiem kuri zin par ko runu, šķiet (vismaz man) par šķidru, bet jaunajai paaudzei vajadzētu pasniegt daudz efektīgāk. Tas bija efektīgi un peaples pavilkās.

Paldies par Sinfonietta Rīga nosaukuma kļūdas labojumu un arī autora simpāriski jauko atbildi kometāru sadaļā.

Lediņš jau ir tāds fenomens, par kuru stāsti vai nestāsti - nezinātājiem tas šķiet vājprātīgs sviests, bet tie, kas saprot, tie saprot. tie uzreiz ir "savējie". tas ir ļoti specifiski kopumā.

Skatīsimies patiesībai acīs: Lediņš bija šarlatāns.

Par Lediņu, tāpat kā par jebkuru kultūras fenomenu, ir grūti ko rakstīt vai stāstīt, jo šie procesi paredz ielikšanu kādos rāmjos. Bez tam - Lediņš bija sava laika fenomens, kas ietekmēja katru, kas tai laikā par viņu/viņa darbiem ko uzzināja, bet īsti neredzu jēgu par viņu stāstīt "vecajiem" nezinātājiem vai "jaunajiem" nezinātājiem.

Viss ir vaiņagojies ar nepareizu Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga nosaukuma pareizrakstību.

"bet viņa vārds jau tik dziļi iesakņojies mūsu kultūrā, ka viņa darbību raksturojoši apzīmējumi vairs nav nepieciešami, - pietiek pateikt Hardijs Lediņš, un viss jau top skaidrs, kas tajā pašā laikā nozīmē, ka skaidrs nav nekas. " Rudak, piedodiet, bet būtu mana teikšana - es jūsu rakstīto nepublicētu. Uztaisiet ekpsressaptauju un uzzināsiet,ka lielākā sabiedrības daļa par Hardiju Lediņu dzird pirmoreiz, par kādu iesakņošanos un pie tam vēl dziļu var būt runa?! Man nav iebildumu - nekādu pret H.Lediņu, bet man ir iebildumi pret paviršību, pret apzinātu vai neapzinātu zombēšanu, nespēju un nevēlēšanos sagatavot kvalitatīvu, ticamu informāciju kultūras izdevumiem. Iesaku padomāt jums par pārkvalificēšanos. Es jums kā žurnālistam neuzticos, nu nemaz.