Purvīša balvai bija astoņi nominanti - Kaspars Teodors Brambergs, Gints Gabrāns, Kristaps Ģelzis duetā ar Ģirtu Bišu, Ginters Krumholcs, Ģirts Muižnieks, Henrijs Preiss, Artūrs Riņķis un nule balvu ieguvušais Miķelis Fišers.
Līdz ar šo apbalvojumu mākslinieks iegūst arī vērienīgo naudas balvu - 28 500 tūkstošus eiro (pirms nodokļu nomaksas), portālu Diena.lv informēja balvas pārstāvji.
Izstādē Netaisnība bija aplūkojami 22 kokgriezumi, ko papildināja divas videoinstalācijas. Darbi bija izgriezti no koncertflīģeļa melnuma un spīduma plāksnēm, KDi rakstīja Aiga Dzalbe. Kosmisko scenāriju zīmējumi tajos grebti ar kaltu, tādējādi tiek veidotas koši baltas, dzīvas, ekspresīvas līnijas.
"Miķelis Fišers fascinē ar spēju katru reizi radīt kaut ko jaunu, tai pat laikā saglabājot uzticību savai izpratnei un pārliecībai par pasaules un Visuma kārtību,"stāsta žūrijas priekšsēdētāja, LNMM direktore Māra Lāce. "Salīdzinot ar viņa iepriekšējo gadu radošo sniegumu, šeit ir mainīta izteiksmes valoda - tehnika, izmēri. Izstādē tiek piedāvāts kokgriezumu tehnikā radīts komikss par Netaisnību, kas pasniegts perfektā, kvalitatīvā izpildījumā kā ironisks, rotaļīgs stāsts, kurā vienlaikus ļoti skaidri nolasāmas atsauksmes un reakcija uz aktuālajām sociālpolitiskajām norisēm,"sacīja Lāce, skaidrojot kādēļ uzvarējis tieši Fišers.
Pirms svinīgās ceremonijas balvas kandidāti tika aicināti atbildēt uz trim KDi jautājumiem: 1. Kāpēc jums ir svarīgi būt nominētam Purvīša balvai? 2. Ko balvas var dot māksliniekam? 3. Ar ko jums ir bijis nozīmīgs darbs vai izstāde, par kuru esat ticis nominēts?
"Tas ir kā spēkbarība manam ego, man tas nozīmē vairāk darba ar sevi," uz jautājumu, ko jums nozīmē iekļūšana Purvīša balvas finālistu vidū, atbildēja Miķelis Fišers.
Mākslinieks pirmo reizi strādājis kokgriezumu un videoinstalācijas tehnikās. "Parasti darba ideja ir tā, kas man diktē vispiemērotāko izteiksmes formu. Kokgriezums melni krāsotā dēlī paģēr maksimālu domas skaidrību, savukārt video bija nepieciešams, lai līdzsvarotu ekspozīciju, kā arī sniegtu konceptuālu risinājumu situācijai, kas bez tā būtu pilnīga bezizeja. (No sarunas ar Purvīša balvas organizatoriem.)"
Laika posmā no 2012.gada 15.decembra līdz 2014.gada 1.decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojās LNMM 20.gadsimta 2. puses - 21.gadsimta kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas Arsenāls vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore un kritiķe Ieva Kalniņa, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece un LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors un teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla Arterritory.com krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs, kā arī mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, raksta aģentūra LETA.
Purvīša balvas ekspertu grupa, divu gadu laikā iepazinusies ar vairāk nekā 150 izstādēm, no kurām eksperti savās individuālajās ceturkšņu nominācijās potenciālu kandidēt uz Purvīša balvu saskatīja 67 izstādēs un arī atsevišķos vizuālās mākslas darbos. Diskutējot par nosaukto izstāžu kvalitāti, nozīmīgumu un pārsteigumu, visi vērtētāji spējuši vienoties par 19 izstādēm, kuras varētu sacensties par dalību Purvīša balvas noslēguma izstādē. Šajā procesā grupa tikusies deviņas reizes, ik pēc trim mēnešiem sanākot kopā un izvērtējot attiecīgā kvartāla mākslas notikumus.
Purvīša balva dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Ģelzis ar personālizstādi Varbūt. Trešo Purvīša balvu 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi Zemes darbi.
Purvīša balvas kandidātu darbu izstāde Arsenālā būs skatāma no rītdienas, 21.februāra, līdz 12.aprīlim. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte.