Pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē Starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit ir pārcēlies uz Daugavas kreiso krastu un notiek bijušajā Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē Zeļļu ielā 25 (piecu minūšu gājiena attālumā no Eduarda Smiļģa Teātra muzeja).
Daudziem pilsētas iedzīvotājiem Pārdaugava joprojām šķiet kā tāda otra pasaules mala. Vieta, kur grūti nokļūt. "Tāds outland – ārpuszeme Rīgas mentālajā kartē," norāda viena no festivāla kuratorēm Solvita Krese, kura šo pienākumu dala kopā ar Ingu Lāci un Anželsu Miraldu no Barselonas.
Ārpuszeme ir arī desmitā Survival Kit pētāmā tēma, kuras risināšana ir aizsākusies pagājušā gada rudens sākumā Rīgas cirkā (jubilejas festivāls ir ticis sadalīts divās daļās – I. A.), apšaubot tradicionālo ģeopolitisko un kultūrtelpas dalījumu centrā un perifērijā un izgaismojot sarežģītos identitātes veidošanās procesus.
Vecmāmiņu nepatikšanas
"Šajā ekspozīcijā ir pārstāvēti vairāk nekā trīsdesmit mākslinieku, no kuriem lielākā daļa fokusējas uz saviem personīgajiem stāstiem un caur tiem atklāj mūsdienu pasaules paradoksus," atzīmē Inga Lāce, ievadot ekskursiju pa Survival Kit 10.1 izstādi, kurā piedalās arī vairāki latviešu mākslinieki.
Viņu vidū ir Diāna Tamane ar darbu Ziedu kontrabandiste, kas ir stāsts par mākslinieces vecmāmiņu. Viņa ir tikusi apsūdzēta par kontrabandu, kad šķērsojusi Latvijas un Krievijas robežu ar diviem puķu podiem, kurus bija plānojusi aizvest uz sava vectēva kapiem Abrenē, – vēsta protokols pie vienas no izstādes sienām.
"Bet tagad mēs parunāsim par vecmāmiņu, kas iekūlās nepatikšanās Kubā," teic Anželsa Miralda, pievēršoties Adriana Melisa darbam Slepenā plānošana. Tas ir vizuāls ceļvedis cauri laikam, kad mākslinieka ģimene ir piedzīvojusi tā saucamo periodo especial, kas sekoja Padomju Savienības sabrukumam.
Lai pārdzīvotu šos sarežģītos laikus, viņa vecmāmiņa ir audzējusi Siāmas kaķus un ievedusi Maiami, nepilngadīgu skolēnu padarījusi par gaļas piegādes diversantu, izīrējusi istabas prostitūtām, lai nopelnītu naudu mājas remontam, un vienlaikus sniegusi pajumti afgāņu bēgļiem, kuri ir palīdzējuši remontdarbos.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 28. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!