Mūsdienu sievietei ir ko trūkties. Viņa strādā algotu darbu, "brīvajā laikā" uztur kārtībā māju un audzina bērnus, kā arī tiek galā ar miljons citām lietām, bet pēdējā laikā šķiet, ka viņai vēl arī jāmācās būt sievietei. Ko tas īsti nozīmē? Varbūt tā ir kārtējā perfekcionisma lēkme, kuras iespaidā gribas kļūt ideāli sievišķīgai supersievietei, lai atbilstu sabiedrības prasībām, bet varbūt beidzot atsprādzis spēcinošas pašizziņas un pašapziņas pumpurs? Un kur ir robeža starp patiesumu un sievišķības izrādi?
Līdz 22. janvārim Latvijas Fotogrāfijas muzejā skatāma sešu sieviešu – fotogrāfu grupas izstāde Viņas. Tajā apkopotas sešas fotosērijas, kurās autores – Elīna Broterusa un Rita Antila (Somija), Vija Muragina (Krievija), Aija Bley, Alise Rudēvica un Inta Puriņa (Latvija) – stāsta par mūsdienu sievieti: mīlošu māti, meitu, sievu, kas ikdienā strādā algotā darbā, bet vakarā ir mājas pavarda sargātāja, dieviete, pavedinātāja. Izstāde ir par sadzīvi, vērtībām, attiecībām, izskatu, sievišķības izpausmi, sievietes dzīves lomu laika griežos.
Izstādes kuratorei un Fotomuzeja vadītājai Mairai Dudarevai projekta iecere radusies pirms trim gadiem, kad viņa ieraudzījusi fotogrāfes Ritas Antilas darbus, tad pamazām, satiekoties ar autorēm, noformulējusies izstādes pamatstīga. "Šobrīd tiek piedāvāti tik daudz un dažādi sievišķības meklējumu kursi, kā arī dažāda literatūra par šo tēmu, ka, šķiet, kļuvis ļoti nozīmīgi runāt par dzimumu identitāti, par to, kas mūs dara laimīgus un kādas attiecību formas meklējam. Diemžēl šis laiks ienes pietiekami daudz problēmu attiecību jomā, un labklājība ir veicinājusi lielāku cilvēku vientulību, jo esam mazāk atkarīgi viens no otra. Pasaule mainās, un tradicionālās lietas ne vienmēr darbojas, katram jāmeklē sava līdzsvara un harmonijas platforma arī dzimumu jomā. Autores tika izvēlētas, lai palūkotos uz sievietes dzīvi no visdažādākajiem aspektiem," stāsta M. Dudareva.
Viena no izstādes dalībniecēm – režisore, producente, scenāriste un fotogrāfe Aija Bley – ar fotogrāfijas palīdzību pētījusi sievietes seksualitātes un tās dotās varas jautājumu. "Manu uzmanību piesaistīja sociālajos tīklos aizvien biežāk lietotais jēdziens "dievietes". Milzīgais piedāvājumu klāsts, kas sola sievietei atklāt viņas "iekšējo dievieti", mani pārsteidza, jo pirms tam nenojautu, ka tas kādu vispār var interesēt. Uzrunājot sievietes, kas identificējās kā "dievietes", es viņām piedāvāju piedalīties fotosesijā un kopīgi vizualizēt šo tēlu. Ekspozīcijā redzams viens no t. s. sievietes dievišķajiem aspektiem, proti, seksualitāte un seksuālās rotaļas. Te nav runa par kādu konkrētu sievieti, specifisku seksuālo ievirzi vai katru fotogrāfiju atsevišķi – darbs ir jāuztver kā vizuālais tēls kopumā," stāsta māksliniece, solot turpināt darbu pie šīs tēmas, kas nākotnē varētu īstenoties filmā vai grāmatā.