Tas bija spēcīgs "nē" nebeidzamā masveidā saražoto "jā" straumē, – par bijušā rīdzinieka Borisa Lurjes un kustības NO!art pārstāvju daiļradi rakstīja galeriste un mākslas kolekcionāre Ģertrūde Staina, kura šobrīd ir Borisa Lurjes Mākslas fonda prezidente. Līdz 10. martam šo mākslinieku darbus var aplūkot izstādē Boriss Lurje un NO!art mākslas muzejā Rīgas birža, kas turpina iepazīstināt apmeklētājus ar XX gadsimta mākslas virzieniem abpus okeānam (tās dizainu veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone).
Atstātās traumas
Mākslinieks Boriss Lurje (1924–2008) dzimis Ļeņingradā ebreju ģimenē. Pēc gada viņš pārcēlās uz Rīgu. Ienākot vācu armijai, Borisa Lurjes ģimene nonāca geto, un vēlāk viņa vecmamma, māte, māsa un draudzene tika nošautas Rumbulas mežā. Kopā ar tēvu viņi tika pārvietoti no vienas koncentrācijas nometnes uz citu. 1946. gadā abi emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Borisa Lurjes piedzīvotais dziļi iespaidoja viņa mākslu, kurā gadu no gada pieauga sašutums, izaicinājums un dusmas.
1959. gadā tika likts pamats Borisa Lurjes un viņa domubiedru kustībai NO!art, kas sākotnēji bija pazīstama ar nosaukumu March group. Tās kodolu veidoja trīs mākslinieki – Boriss Lurje, Sems Gudmens un Stenlijs Fišers, kurus vienoja piedzīvotais karš. "Savus garīgos ievainojumus un traumas viņi cenšas izdzīvot, laizot savas brūces, tad atkal tās ik pa laikam atplēšot un izliekot apskatei kā mākslas tēlus," norāda izstādes kuratore mākslas zinātniece Ivonna Veiherte.
Kliedziens mākslā
1960. gadā norisinājās šo mākslinieku pirmā kopīgi veidotā ekspozīcija Vulgārā izstāde/Vulgar show, kurai sekoja vēl vairākas politiski un sociāli asas ekspozīcijas March un Ģertrūdes Stainas galerijā Ņujorkā. Izstādes Boriss Lurje un NO!art kuratore stāsta, ka savā mākslā viņi izvēlējās nevis sarunāties, bet skaļi kliegt. Tāds kliedziens ir arī paša Borisa Lurjes mākslas darbi, kuros viņš apvienoja holokausta uzņēmumus ar pin-up meiteņu attēlu izgriezumiem no žurnāliem.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 15. janvāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!