Kāpēc tur un ne pie mums? Pirmkārt, Polija ir daudz lielāka nekā Latvija un viņu ir krietni vairāk, tāpēc arī sponsors Heineken droši vien ir krietni dāsnāks nekā mūsu festivālu ģenerālsponsori. Otrkārt, Opener jau ieguvis plašu slavu, labā apmeklējuma dēļ gūst arī peļņu un tāpēc šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, spēj izdzīvot arī bez valsts atbalsta, kas, kā preses konferencē pavēstīja organizatori, tam šoreiz vairs nav ticis piešķirts. Opener festivālu savās biogrāfijās līdzās Glastonberijai un Redingai kā nozīmīgu pasākumu jau min daudzas pasaulslavenas grupas, to apmeklē un reportāžas līdzās Austrumeiropas žurnālistiem gatavo angļu vadošais mūzikas izdevums New Musical Express (NME).
Festivāls parūpējās arī par eksplozīvu noslēguma koncertu – franču grupa Phoenix ar savu mūziku un aizrautīgo priekšnesumu izdarīja to, ko citos festivālos cenšas panākt ar pompozi krāšņu uguņošanu gluži kā valsts dibināšanas svētkos. Ar mūziku var panākt daudz vairāk, turklāt, atrakcijai beidzoties, neiestājas tukšuma sajūta kā pēc salūtiem, kad viss labais šķiet kā izkūpējis gaisā un rodas pamatots jautājums: kāda vella pēc debesīs bija jāizšauj tik milzīgi finansu līdzekļi? Tos taču varēja iztērēt daudz lietderīgāk – piemēram, papildinot sarakstu ar vēl kādu labu grupu. Ne to pašu slavenāko, bet arī maz zināmo vidū ir milzumdaudz baudāma. Pašam izdevās šogad iepazīt lieliskas poļu grupas Wild Books, Kari, Terrific Sunday, Domowe Melodie, Kamp!, kuru nosaukumus vērts paturēt prātā, lai kādreiz uzaicinātu viņus arī uz Latviju. Iespējams, tāpat kādam poļu žurnālistam palika prātā latvieši Carnival Youth, kuri šogad Opener un arī Sziget festivālā Ungārijā piedalās Eiropas nozīmīgākā mūzikas industrijas pasākuma Eurosonic iniciētās festivālu un grupu apmaiņas programmas CEETEP ietvaros. Reizēm ir nepieciešams kādu grupu dzirdēt dzīvajā, lai viņus līdz galam novērtētu. Losandželosas grupas Haim ieraksti neliecina par to, ka koncertā šīs trīs māsas var būt īstas rokenrola raganas. Viņu uzstāšanos kā patīkamu pārsteigumu minēja arī NME, iesakot māsām Haimām turpmāk izdot koncertalbumus nevis siltumnīcu apstākļos sterili nostrādātus producentu ierakstus.
Opener festivāls rosina apmeklēt un baudīt koncertus vēl vairāk nekā līdz šim – viens piemērs ir fakts, ka šo rindu autors pēc Džeka Vaita brīnišķīgās uzstāšanās, kas bija festivāla absolūtais kulminācijas mirklis, uzreiz iegādājās biļetes uz viņa koncertu Londonā novembrī. Tieši tā – festivāls ir lielisks reklāmas pasākums mūziķiem, kas gatavojas turpmākajos mēnešos uzstāties ar atsevišķiem koncertiem. Nereti jau festivālos redzamas afišas ar to pašu mākslinieku tuvākajā laikā paredzētajiem koncertiem, kas atbraukuši atrādīties ar īsāku programmu arī festivālā. Atkarība sākas festivālā, bet turpināties tā var visu atlikušo dzīvi. Uz tikšanos atkal 2015.gadā, Opener!